Piekrastes zvejnieki cīnās pret birokrātiju 0
Piekrastes zvejnieki iebilst pret lielo birokrātiju, savukārt ierēdņi šos pārmetumus noraida, raksta laikraksts “Dienas Bizness”. “Esošās kārtības dēļ pa svētkiem zvejniekiem jākļūst par maluzvejniekiem, jo jāstrādā bez licences,” norāda Latvijas Zvejnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja vietnieks, zvejnieku saimniecības “Staģis-1” saimnieks Juris Dančauskis.
Šogad gadumijā zvejnieku pacietībai tika pielikts punkts, apgalvo Dančauskis. Viņu un citus piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniekus neapmierina esošā kārtība rūpnieciskās nozvejas licenču saņemšanā.
Dančauskis stāsta, ka zvejas licences piekrastes zvejniekiem jāizņem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pakļautajā Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldē (JIŪP), taču šī iestāde apmeklētājus pieņem tikai vienu dienu nedēļā – pirmdienās. Tieši šā gada sākumā izveidojusies absurda situācija, ka svētku dēļ zvejniekiem, kas zvejo patstāvīgi un neizņem zvejas rīkus, nācies strādāt bez licencēm.
“Pašvaldības zvejas nomas līgumus lielākoties negrib piešķirt decembrī, jo nedrīkstot naudu iemaksāt iepriekšējā gadā. 98% gadījumu nomas līgumus piešķir 2.janvārī vai vēlāk, lai nauda ienāktos janvārī. Sanāk, ka esošās kārtības dēļ pa svētkiem zvejnieki kļūst par maluzvejniekiem, jo jāstrādā bez licences,” stāsta Dančauskis.
20.decembrī (otrdienā) viņš ieradies JIŪP, lai saņemtu zvejas licenci, taču darbinieku tur nav bijis, līdz ar to līdz Jaunajam gadam viņš vairs nevarējis izņemt licenci svētku dēļ.
Zvejnieks elektroniskā vēstulē lūdzis JIŪP izrakstīt licenci, taču tā neesot noticis, un jau šā gada sākumā zvejas vietā pārbaudes veikuši inspektori. 5.janvārī zvejnieks saņēmis JIŪP direktora vietnieka Feliksa Klagiša parakstītu vēstuli, lai ierodas pārvaldē apmeklētāju pieņemšanas laikā, tas ir, 9.janvārī. “Tātad 20 dienu laikā neesmu varējis saņemt licenci zvejošanai. Mēs maksājam nodokļus, taču ierēdņu attieksme ir pilnīgi nesaprotama. Nu nevar būt svētki par šķērsli biznesam,” akcentē Dančauskis. LZF uzskata, ka darba laiki JIŪP ir pieskaņoti un padarīti ērti JIŪP amatpersonām, nevis uzņēmējiem.
Arī Užavas pagasta zvejnieks, “Krastkalnu” īpašnieks Nikolajs Lode norāda uz lielo birokrātiju. “Būtu labi, ja zvejas licences izsniegtu uz vairākiem gadiem, jo katru gadu, mainoties licences numuram, jāpārmarķē zvejas tīkli. Ik pēc diviem gadiem zvejniekiem jāpārreģistrē sava zvejas laiva, un tas nozīmē papildu izmaksas, jo vismaz divreiz jādodas uz Rīgu. Vēl viens absurds ir tas, ka katrai zivju sugai vajadzīgs savs tīkls,” stāsta zvejnieks.
LZF valdes priekšsēdētāja vietnieks sūdzas arī par situāciju ar nozvejas žurnāliem. Katru mēnesi zvejniekiem JIŪP jānodod zvejas žurnāls, neraugoties uz to, vai zveja ir veikta vai nav. “Tas nozīmē, ka aptuveni 2000 Latvijas zvejnieku katru mēnesi jāmēro simtiem kilometru līdz vietējām reģionālajām kontroles sektora daļām, jātērē savs laiks un nauda, lai nodotu šo atskaiti. Kāpēc to nevar uzticēt pašvaldībām, kas jau dala nozvejas limitus?” jautā Dančauskis.
LZF jau uzrakstījusi vēstuli vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam (ZRP), lūdzot palīdzību problēmas risināšanā.
JIŪP direktora vietnieks, Jūras kontroles daļas vadītājs Klagišs federācijas iebildumus sauc pa nepamatotiem, uzskatot, ka tā ir demagoģija no viena cilvēka puses. Aizbildinoties ar mazo resursu apjomu, viņš norāda, ka pārvaldes inspektoriem jāveic arī piesārņojuma kontrole, līdz ar to neesot iespējams gaidīt, kad kāds zvejnieks ieradīsies pēc licences.
Viņš skaidro, ka nozvejas licences iespējams saņemt gan apmeklētāju pieņemšanas laikā, gan ārpus šī laika un zvejniekiem esot pieejami telefoni, lai varētu sazināties un vienoties par laiku, kad kāds ir uz vietas. “Ja ir abpusēja vēlēšanās, risinājumu var atrast,” akcentē Klagišs.
Kā pārliecinājās biznesa portāls “Nozare.lv”, JIŪP ir viena no retajām valsts iestādēm, kuras interneta mājas lapā ir uzrādīti gandrīz visu darbinieku mobilo tālruņu numuri.
Kā norāda JIŪP direktora vietnieks, elektroniski licenci neesot iespējams sūtīt, jo zvejniekiem jāiesniedz dažādi dokumenti, kā arī personīgi jāparakstās.
