SAB direktors Jānis Maizītis.
SAB direktors Jānis Maizītis.
Foto – LETA

Pielaižu atteikumi būs jāpamato 2

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis vakar iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu “Par valsts noslēpuma aizsardzības tiesisko regulējumu”. Tajā apkopoti īpaši izveidotas darba grupas priekšlikumi, lai uzlabotu kārtību, kādā tiek piešķirtas pielaides valsts noslēpumam.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins
Lasīt citas ziņas

“Valdība uzklausīja darba grupas priekšlikumus, un tālāk ministri diskutēs, kādi grozījumi MK noteikumos nepieciešami saistībā ar personu pārbaudēm pirms pielaides piešķiršanas,” pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja J. Maizītis. Atteikuma saņēmēji parasti sūdzas, ka viņiem nav sniegts pamatojums, kādēļ pielaide netiek piešķirta. Maizītis norādīja, ka jaunie grozījumi tikšot gatavoti ar mērķi, lai būtu pēc iespējas mazāk pamata pārmetumiem vai šaubām par to, kā drošības dienesti veic pielaižu piešķiršanu. Visticamāk, rudenī tiks sagatavoti konkrēti MK noteikumu grozījumi.

Minētie priekšlikumi tika skatīti valdības sēdes slēgtajā daļā, un ne SAB vadītājs Jānis Maizītis, ne Ministru prezidente Laimdota Straujuma nevēlējās sīkāk komentēt dokumenta saturu, jo tā pagaidām esot “dienesta lietošanas informācija”. Tomēr zināms, ka vairāki būtiski noteikumi netiks mainīti. Piemēram, dažādi eksperti apšaubījuši pašreizējo SAB lēmuma pārsūdzēšanas kārtību, saskaņā ar kuru gala vārds pieder nevis tiesai, bet Ģenerālprokuroram. To pauž arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) spriedumā lietā “Ternovskis pret Latviju” par SAB atteikumu Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes priekšniekam Andrim Ternovskim izsniegt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Saskaņā ar spriedumu Latvijai bija jāmaksā Ternovskim morālā kaitējuma kompensācija 5000 eiro apmērā. Turklāt ECT vērsa uzmanību uz to, ka atteikumu saņēmušajam Latvijā nav iespējas aizstāvēt sevi tiesā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mēs arī daudz diskutējām par problēmu, ka Ministru prezidenta amata kandidāts, kuram vēl nav pielaide, nevar uzzināt, vai viņa iecerētajiem ministriem nebūs problēmas ar pielaides saņemšanu,” sacīja Straujuma. Savulaik ministra darbam nepieciešamais instruments – pielaide valsts noslēpumam – tika atteikts bijušajai tieslietu ministrei Baibai Brokai (NA), bijušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam (NA). Pašreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) pielaidi saņēmis uz septiņiem mēnešiem. Bet bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane darbu valsts pārvaldē pametusi pēc tam, kad viņai tika anulēta pielaide valsts noslēpumam.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.