Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: LETA

Pieļauj iespēju aizsardzībai papildus atvēlēt 69 miljonus eiro, lai sasniegtu 1,4% no IKP 6

Politiķi pieļauj, ka finansējuma pieaugums aizsardzībai 2016.gadā būs apmēram 69 miljoni eiro, lai sasniegtu 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Tas nozīmētu, ka aizsardzībai tiktu atvēlēts par desmit miljoniem eiro lielāks pieaugums, nekā bija iepriekš plānots. Aizsardzības ministrijai iepriekš bija paredzēts atvēlēt papildus 59 miljonus eiro.
Par šādu soli vēl būtu jāizšķiras valdībai.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Latvijas saistības NATO paredz aizsardzībai atvēlēt 2% no IKP, un valdība apņēmusies šo līmeni pakāpeniski sasniegt.

Kā ziņots, koalīcijas darba grupa vienojusies par papildu ieņēmumiem no azartspēļu nodokļa un akcīzes alkoholam palielināšanas, šodien žurnālistiem pavēstīja nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK valdes loceklis Imants Parādnieks.

CITI ŠOBRĪD LASA

No azartspēļu nodokļa apmēram 10% pieauguma attiecībā uz spēļu automātiem un spēļu galdiem 2016.gadā paredzēti ienākumi apmēram trīs miljoni eiro, 2017.gadā seši miljoni eiro un 2018.gadā deviņi miljoni eiro.
Attiecībā uz alkohola akcīzes nodokļa palielināšanas apjomu vēl paredzētas diskusijas, it sevišķi par tā paaugstināšanu alum, taču ienākumu pieaugums no šāda soļa tiek rēķināts vairākos miljonos eiro.
Vienošanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) paredz, ka iegūtie līdzekļi tiks novirzīti brīvpusdienām 5.klases audzēkņiem no 1.septembra, savukārt atvērta diskusija palikusi par atlaidēm vilciena biļetēm goda ģimeņu apliecības turētājiem jeb ģimenēm ar vismaz trīs bērniem. Paredzēts turpināt goda ģimeņu apliecību programmu, pastāstīja politiķis.

Parādnieks norādīja, ka koalīcijas budžeta darba grupa savu darbu ir pabeigusi un ka tālāk diskusijas paredzētas valdībā.

Jau ziņots, ka 18.augustā koalīcijas darba grupa vienojās par nākamā gada budžeta lielāko ieņēmumu palielinājuma daļu aptuveni 120 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīta budžeta prioritātei – drošībai.

Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (V) medijus informēja, ka darba grupa vienojusies par vairākiem jautājumiem, bet daudzi jautājumi tā arī nerada risinājumu.

Koalīcijas darba grupa vienojās par valsts kapitālsabiedrību dividendēs izmaksājamās peļņas daļu 90% apmērā, kas budžetā dos papildu 27 miljonus eiro. Finanšu stabilitātes nodevas bāzes pieaugums dos aptuveni trīs miljonus eiro, bet transportlīdzekļu ekspluatācijas nodevas ikmēneša maksājuma ieviešana tiks atlikta uz gadu, kas dos aptuveni 30 miljonus eiro.

Pēc Šadurska teiktā, lielāko ieņēmumu pozīciju veidos tā sauktais solidaritātes nodoklis. “Ja patlaban sociālo iemaksu griesti algām ir 4000 eiro, tad šodien vienojāmies par atsevišķu nodokli, kas nonāks valsts budžetā, tādējādi ļaujot iekasēt aptuveni 40,9 miljonus eiro,” sacīja deputāts.

Tāpat koalīcijas darba grupa vienojās paaugstināt akcīzes nodokļa likmi degvielai, kas ļaus papildus iekasēt aptuveni 12,5 miljonus eiro. Šadurskis skaidroja, ka akcīzes nodokļa likme tiks paaugstināta šādi – papildu trīs eiro centi par benzīna un gāzes litru, bet viens eiro cents par dīzeļdegvielas litru.

Reklāma
Reklāma

Plānota arī alkohola akcīzes celšana, tomēr darba grupa 18.augustā nespēja vienoties par nodokļa celšanas apmēru, taču esot skaidrs, ka akcīzes celšana ļaušot budžetā iekasēt papildu trīs miljonus eiro.

“Vienojāmies par aptuveni 120 miljoniem eiro, bet visus šos līdzekļus “apēd” galvenās prioritātes – drošības – pieprasījumi,” atzina Šadurskis, piebilstot, ka no minētās summas Iekšlietu ministrijas vajadzībām tiks novirzīts 61 miljons eiro, bet Aizsardzības ministrijai – 59 miljoni eiro.

Kā ziņots, valsts nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā tiekot izskatīta iespēja samērīgi celt akcīzi alkoholam, kā arī degvielai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Tiek norādīts, ka akcīzes celšanu alkoholam varētu veikt uzmanīgi, kas varētu nozīmēt “ne pārāk lielu” nodokļa pieaugumu. Līdz ar to tiek pieļauts, ka tas īpaši negatīvi neietekmēs patērētājus. Ja tiktu panākta vienošanās par akcīzes paaugstināšanu alkoholam un degvielai, budžeta papildu ienākumi varētu būt starp desmit un 15 miljoniem eiro.
Vairāki no minētajiem priekšlikumiem lielā mērā nāk no “Vienotības”, un tie vēl ir jāapspriež koalīcijas partneriem, jo vienošanās par tiem nav panākta. Tāpat vairāku priekšlikumu īstenošana būs atkarīga gan no atsevišķu ministriju nostājas, gan no sarunām ar iesaistītajām pusēm.