Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. janvāris, 2015
Drukāt

“Pielīdēji, zagļi, parazīti”. Tīmeklī izveidojas stabils naidīgas komentēšanas paradums (16)

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

Agresīvus komentārus Latvijas interneta vidē mēdz rakstīt apmēram 40 000 cilvēku, un tas ir ļoti daudz, rēķina sociologi pēc veiktā pētījuma par agresivitātes līmeni jeb indeksu internetā publicētajos komentāros. Pētnieku secinājums: “pastāv stabils naidīgas komentēšanas paradums”.

Pētījums “Verbālā agresivitāte un auditorijas “dienas kārtība” Latvijas ziņu portālos” ir mēģinājums izzināt, kas saistībā ar mutuļojošo interneta attīstību notiek ar mūsu sabiedrību, stāsta tā vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas katedras vadītāja asociētā profesore Anda Rožukalne.

Kopš 2011. gada ar datorprogrammu analizēti trijos interneta portālos – “Delfi”, TVNET un “Apollo” – 11,7 miljoni saņemto portāla lietotāju komentāru, ir skaitīts, cik agresīvo atslēgvārdu tajos, un noteikts, cik agresīvs ir komentāra tonis kopumā. Atpazīt agresīvos komentārus datoram mācīja Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta Māk­slīgā interneta laboratorijā. Tika izdalīti 800 atslēgvārdi, un katram no tiem ir “agresivitātes svars”.

Katru dienu kādu atsauksmi ierakstīt pamanās četri procenti no visiem portālu lietotājiem, un 12 procenti to dara dažas reizes nedēļā. RSU maģistra studiju programmas “Sociālā antropoloģija” vadītājs Klāvs Sedlenieks salīdzināja, ka internets it kā kļūstot par “lūgšanu vietu”. Proti, cilvēks domā – ierakstīšu savu “lūgšanu” internetā, un tad sliktie dabūs pērienu.

Agresijas indekss latviski un krieviski lasošās auditorijas komentāros esot ļoti līdzīgs. Puse no visiem, kas komentē, ir lietojuši kādus agresīvus vārdus, rāda pētījums. Diezgan bieži redzama indivīda vēlme uzbrukt cita cilvēka personībai, nevis diskutēt par aplūkoto tematu. Ir apsaukāšanās un lamāšanās (piemēram, “pielīdēji, zagļi, parazīti”), nevis konstruktīva domu apmaiņa.

Lai gan saistība ar mēness fāzēm un agresiju internetā atklāta netika, tomēr sezonālas svārstības gan atklājušās. Mierīgākie mēneši ir decembris, janvāris un februāris, bet pēc tam agresivitāte aug. Tās kritums parasti ir vērojams jūlijā, bet šogad tā nenotika, un pētnieki to skaidro ar sabiedrības noskaņojumu virs Ukrainas notriektās Malaizijas lidmašīnas dēļ. Visaktīvāk internetā viedokļus cilvēki pauž trešdienās un ceturtdienās, bet vismierīgākie ir atpūtas dienās.komentetaji_tab

Noskaidrots, ka no satura kopuma portālos visvairāk agresīvo komentāru tiek rakstīti pie ziņām par starptautiskajiem notikumiem (skat. grafiku) un pie nacionālās politikas ziņām.

Pētniece Ilva Skulte izzinājusi, ar kādām metaforām visbiežāk tiek izteikta agresivitāte. Un tur nu pieminēti pulka zvērudārza iemītnieki – masas salīdzinātas ar aitu baru, pārtikušie – ar parazītiem, ļauna sieviete ir čūska, un turpat ganās arī cūkas, suņi, žurkas…

Saziņā ir 14 agresīvās runas taktikas: apvainošana, draudi, lādēšana, ļauna vēlējums, pasūtīšana, rupja pārtraukšana, nekompetences konstatācija, dusmas, izsmiekls, dzēlīgums, pārmetums, apvainojuma demonstrēšana un klusēšana. Jā, izmantot pēdējo var novēlēt ne vienam vien komentētājam. Pētījums būs pieejams RSU mājaslapā.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. muļķibas! tā visa ir vārda brīvība! pret to vēršas tikai teroristi!

  2. Nepretojies,tāpat perdeļi vinnēs..... Atbildēt

    piedodit, nekāda naida.Ja mēslu nosauc par mēslu, tas nav nekāds naids.Viss, ko vēlas šādu virsrakstu izgudrotāji, ir nestrādāšanas, bezatbildības, zagšanas, stulbuma un citu riebeklību attaisnošana un slavināšana.Neviens godīgs cilvēks internetā komentāros netiek rupji lamāts.Vai tā ir, vai tomēr ne?
    varbūt šo valst vada pajoliņi un viņus atbalsta labi apmaksāti tā saucamie mēdiji?

  3. Ko nu tur par agresivitāti brīnīties! Ir jabūt mucā augušam un tiko no tās izlīdušam, lai par to brīnītos. Vai krāpšanās ar bankām cilvēkus netracina? Vai ienākuma nodoklis no pensijām ir ļoti nomierinošs? Vai Zolitūdes Maksimas sagrūšana ir uzņemama vienā mierā? Šķībais Dienvidu tilts dod drošības sajūtu pa to braucot? Milzu bezdarbs provincēs ir kronis visam.

  4. PS MI gan zemu nolaidusies – līdz klaču līmenim…

  5. “Sociālā antropoloģija” vadītājs Klāvs Sedlenieks salīdzināja, ka internets it kā kļūstot par “lūgšanu vietu”. Proti, cilvēks domā – ierakstīšu savu “lūgšanu” internetā, un tad sliktie dabūs pērienu.
    ————–
    Galīgi greizi. Lielāko tiesu komentāru rakstīšana notiek lai sazinātos vai aizstātu sazināšanos. Un, ja šis pētījums ir veikts lai parādītu neglītā gaismā komentēšanas kultūru… rietumos ir vēl sliktāk, bez tam – tur vēl dedzina mašīnas.

    Bet vispār pētījums ir īpatnējs un dzīvo dīvainā pasaulē, jo pat neskatoties uz plaši apspriesto informāciju par apmaksātajiem troļļiem, netiek ņemtas vērā sociālo tehnoloģiju iespējas(tās neietekmē visus komnetētājus, bet pietiekami lielu daļu, lai tas nebūtu ņēmā verams faktors) un iespaids uz komentēšanu.

  6. paldies par rakstu. Tagad zināsim, kā varasvīri grib kontrolet tautu un aizbāzt ļaudīm muti

  7. RSU pētnieki veikuši gigantisku darbu – “blusu apkalšanas” rīku izdomājuši – nu, cenšas to reklamēt.
    Malači, tā turpiniet!

  8. Visi ziņu mediji pieder kādiem īpašniekiem , sponsoriem un viņi arī nosaka liegumu kādai komentētāju grupai . Ziņu mediji pauž noteiktu pārliecības modeli un ar šo iespēju tiek apzināti noskaņota viena daļa sabiedrības viedokļu . Ko dod komentētāju darbība ? Būtībā šī komentēšanas iespēja ir Demokrātiskas sabiedrības sastāvdaļa , jo cilvēki ar atšķirīgu skatu uz dažādām problēmām var izteikt savu viedokli . Tas būtu , kā tautas opozīcijas balss . Demokrātija beidzas tajā brīdī , kad esošie sabiedriskie ziņu mediji šo iespēju cilvēkiem liedz darīt . Rodas neticība valsts varai un taisnīgumam . Tas savukārt atspoguļosies vēlēšanās un valsts nākotnē . Rakstā tiek rakstīts , ka komentāru liegšana noteiktam kontingentam ir sastādīta pamatojoties uz atslēgu vārdiem , kuriem ir izstrādāta speciāla programma . Nez vai tā nu būs . Lamāšanās internetā tiek cenzēta bet ļoti retos gadījumos . Pašreizējā cenzūras darbība ir vērsta izmantojot darbinieku personālo ieskatu pamatojumu , kurš vairāk ir virzīts ierobežot analizējošus , izvērsti pārdomātus viedokļus , kas nesakrīt ar redakcijas sponsoru uzskatiem . Tā ir nomaskēta režīma cenzūra . Nesenie demokrāti nonākdami zināmā hirearhijas augstumā sāk izmantot vēl nesen kritizēto režīmu paņēmienus un paši sev nemanot kļūst par diktātoriem un cenzoriem . Kāds sens gudrais esot teicis , ka viņš nepiekrītot daudziem viedokļiem , bet vienmēr cīnīsies par to , lai šie viedokļi tiktu pausti . Demokrātiskas valsts , demokrātisku uzskatu žurnālistu vēl nesen skandināts aicinājums – nē cenzūrai !
    P.S. Rakstot arī šo komentāru atcerējos padomju laika režīma pozīcijas argumentus , kurus toreizējie politologi izmantoja opozīcijas viedokļa apturēšanai – Jūs gadījuma neesat iedzēris ? Vi dajoķe sebe otčot osvojom skazanom ? Vai jūs saprotat , ko esat pateicis . Čto vi sebe pozvolajete ?! Ko jūs atļaujaties ?! / Liegšana komentētājiem izteikt savus viedokļus , kuri varbūt ir pat aplami , ir kļūda . Tikai atklātā diskusijā tiek atklāta patiesība .

    Ja pieņemam , ka ir veikta šāda interneta tīkla tehnoloģiska izpēte , kura veic ” agresīvo ” komentētāju atlasi nevis pēc satura un noskaņojuma , bet pēc dažu vārdu skaņām , tad iznāk , ka komentēt var tikai Jā , vai klusēt . Paši raksti bieži vien ir provokatīvi savā saturā . Ieliek portālā rakstu par notikumiem Ukrainā . Katram cilvēkam ir savs viedoklis , bet šāda dažu cilvēku ” izpēte ” dod iespēju portāliem cenzēt sev nevēlamos komentārus . Es uzskatu , ka Latvija vajadzētu būt vismaz diviem sabiedriskiem ziņu medijiem , kuri tiktu finansēti no valsts budžeta , kā brīvi no sponsoru ietekmes portāli , kuros cilvēki varētu izteikt savas domas par jebkuru notikumu . Savādāk iznāk tā , ja es izsaku savu kritiku par Latvijas Valdības darbību kādā aspektā , es esmu naidīgs Latvijas valstij . Ja es izsakos kritiski par Krievijas darbību , mani pieskaita pie kategorijas – rusofobs . Ja es Izsaku kādu aizrādījumu Izraēlas darbībās , es skaitos antisemīts . Ja es pieturos pie dabiskām cilvēku saskarsmes attiecībām , es tieku nodēvēts par homofobu . Es neesmu ne cilvēku nīdējs , ne ebreju naidnieks . Es neuzskatu krievu cilvēkus par saviem ienaidniekiem . Es mīlu savu Latviju ! Es esmu cilvēks !

  9. Rakstā nav nekas mimēts par Krievijas izraisīto propogandas karu. Par kremļa lakstīgalām, troļļiem, ne vārda, bet vajadzēja gan, jo to viegli noskaidrot. Tādēļ tam “pētījumam” maza jēga.

  10. bet ir takš pielīdēji, zagļi, parazīti!

  11. vajag lēti andelēt Saeimas un Valdības īsteno locekļu voodoo lelles, tad nebūs tik daudz naidīgu komentāru!

  12. Par Kremla apmaksatajiem trolliem,protams, ne varda.

  13. Laikam jaum kāds ir ieinteresēts,lai tiktu “pētīta” tāda abstrakta, no konteksta atrauta agresivitāte. Medicīnas jomā to varētu salīdzināt ar visdažādāko slimnieku KOPĒJĀS ķermeņa temperatūras līmeņa svārstību pētījumiem. Jā, arī tur varētu sadalīt, piemēram, kopējās temperatūras svārstības slimnīcas terapeitiskajā nodaļā, ķirurģiskajā nodaļā, ginekoloģiskajā nodaļā. Arī tur varētu zīmēt diagrammas, taisīt skaistus grafikus, aprēķināt kopējā līmeņa indeksus… Tikai kāda gan būtu jēga šādiem “pētījumiem”?! Katram slimniekam ir sava, individuāla slimība un ķermeņa temperatūras svārstību iemesls. Tāpat ir ar šiem agresivitātes pētījumiem. Valsts vadība sastrādā nejēdzības, cilvēki ir spiesti bezpalīdzīgi uz to noraudzīties, dabīgi, ka viņi savu sašutumu pauž internetā gan rakstos, gan komentos. Tur atkal savukārt priekšā ir troļļi, kas ar rupju lamāšanos vai trulām iebildēm cenšas šo sašutuma izpausmi novirzīt no tēmas uz personālijām, uz rupju savstarpēju lamāšanos. Netrūkst arī pusaudžu, kuri ar savām stulbībām vienkārši grib pakaitināt tos ” pārgudros onkuļus”. Dažkārt internetā tiek publicēti visai melīgi raksti par mūsu ekonomikas izaugsmi, veiksmes stāstu. Cilvēki kas ikdienā dzīvo “no rokas mutē” ir sašutuši par šiem meliem un tādēļ rodas ne visai glaimojoši komenti.
    Tāpēc jāpēta būtu nevis agresivitāte kā tāda, bet gan jāanalizē un jāpēta šīs agresivitātes cēloņi. Kaut arī agresijas paudējs ir cilvēks, taču agresivitātes iemesls atrodas ārpus cilvēka, protams, ja vien viņš nav slims. Citiem vārdiem sakot, ir jāpēta kādēļ cilvēks bļauj, nevis tas, cik stipri vai bieši viņš bļauj.

Draugiem Facebook Twitter Google+