Pasaulē
Eiropa

Piemin Pirmā pasaules kara upurus 0

Foto: LETA/AFP

Svētdien, 11.novembrī, ceremonijā Parīzē vairāk nekā 70 valstu līderiem pieminot simtgadi kopš Pirmā pasaules kara beigām, tika godināti kara upuri – 18 miljoni cilvēku. Dienu iepriekš Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele nolika vainagu un atklāja jaunu piemiņas plāksni Kompjenas mežā Francijas austrumos, kur pirms simts gadiem tika noslēgts pamiers, kas pielika punktu Pirmajam pasaules karam.

Miers ir svarīgāks par visu

Francijas prezidents Emanuels Makrons uzrunā pie Nezināmā karavīra kapa zem Triumfa arkas Parīzē aicināja pasaules līderus kopīgiem spēkiem cīnīties par mieru, pret “attālināšanos, vardarbību un dominēšanu”. Viņš norādīja, ka pašreiz mieru apdraud “seni dēmoni un jaunas ideoloģijas”. Makrons aicināja valstis vēlreiz apliecināt apņemšanos izvirzīt mieru pāri visam, “jo mēs zinām tā cenu, zinām tā svaru, zinām, ko tas prasa”. “Mums, politikas līderiem, mums visiem šajā 11. novembrī mūsu tautu priekšā jāapliecina mūsu bezgalīgā atbildība nodot mūsu bērniem pasauli, par kādu iepriekšējās paaudzes sapņoja. Kopā mēs varam padzīt klimata izmaiņu, nabadzības, bada, slimību (..) rēgus,” sacīja Francijas prezidents.

Pēc svinīgās ceremonijas Elizejas laukos Mak­rons, Vācijas kanclere Angela Merkele, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Turcijas prezidents Redžeps Erdogans un citi politiķi piedalījās konferencē, kas veltīta starptautiskajām institūcijām un globālajai pārvaldībai. Parīzes Miera forumu, kuru franču amatpersonas nodēvējušas par “Davosu demokrātijai”, vakar atklāja Makrons. Pēc tam foruma dalībniekus uzrunāja kanclere Merkele un ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. ASV prezidents Tramps jau iepriekš bija paziņojis, ka Miera forumā nepiedalīsies.

Čērčila mazdēls kritizē Trampu

Daudzos Eiropas un ASV medijos Tramps izpelnījies asu kritiku, jo sliktu laikapstākļu dēļ atcēlis plānoto braucienu uz kapsētu Parīzes tuvumā, kur apglabāti tūkstošiem karā kritušo amerikāņu karavīru. Trampa pārstāvis aizbildinājās, ka prezidenta helikopters drošības apsvērumu dēļ nevarot lidot zemo mākoņu dēļ, bet braucienu ar auto kavējot “loģistikas problēmas”. Eksprezidenta Baraka Obamas administrācijas darbinieks Bens Rodss intervijā aģentūrai “Reuters” paziņojis, ka Obamas prezidentūras astoņos gados neviens pasākums ārzemju vizītēs nav ticis atcelts, jo vienmēr bija sagatavots rezerves variants. Trampam dodoties uz Eiropu ar prezidenta lidaparātu “Air Force One”, citā boingā tika vesti divi jauni spēkrati – pēc īpaša pasūtījuma veidoti kadiljaki ar 12,5 cm biezām bruņām un aprīkojumu pret bioķīmisku uzbrukumu. Deviņas tonnas smagais automobilis patērē 34 litrus benzīna uz simt kilometriem un maksā 1,5 miljonus dolāru. Uz kapsētu Belo mežā, kas atrodas 85 kilometrus no Parīzes, devās ASV delegācija, ko vadīja Baltā nama aparāta priekšnieks ģenerālis Džons Kellijs. Britu parlamenta deputāts Nikolass Soumss, kurš ir bijušā premjerministra Vinstona Čērčila mazdēls, uzskata, ka Tramps apkaunojis ASV karavīrus. “Viņi mira, skatoties ienaidniekam sejā, bet Donalds Tramps pat nevar pārvarēt laikap­stākļus, lai godinātu kritušos,” Soumss rakstīja tvitera vēstījumā. Analītiķi atzīmē, ka laika apstākļi nekavēja Kanādas premjerministru Džastinu Trudo un citus ārvalstu līderus apmeklēt kapsētas, lai godinātu kritušos karavīrus.

Pasākumi sakarā ar Pirmā pasaules kara beigu simtgadi notika Austrālijā, Jaunzēlandē, Indijā, Britānijā un citviet. Austrālijā, kur galvenā ceremonija notika Nacionālajā kara memoriālā Kanberā, premjerministrs Skots Morisons uzsvēra, ka svarīgi ir atcerēties šo traģisko notikumu, lai mācītos no pagātnes un “spētu labāk kuģot mūsdienu mainīgajās straumēs”. Jaunzēlandē tradicionālajam divu minūšu klusuma brīdim sekoja 100 salūta zalves Velingtonā. Visā valstī tika zvanīti baznīcu zvani un avārijas dienesti uz brīdi iedarbināja savas sirēnas. Arī automašīnu šoferi un kuģu kapteiņi iedarbināja signāltaures. “Zvanu skaņas un rūkoņa atsauc atmiņā spontāno gavilēšanas un cerību vilni, kas pāršalca Jaunzēlandi, kad izskanēja ziņa par pamieru,” ceremonijā Nacionālajā kara memoriālā Velingtonā sacīja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna.

LA.lv