Latvijā
Vēsture

Piemiņa latviešu strēlnieku varoņdarbam 4


Viens no piemiņas akmens iniciatoriem Māris Niklass (no labās) un “Peļņu” zemes saimnieks Artūrs Roberts Melbārdis, kurš dāvājis zemi piemiņas vietas izveidošanai.
Viens no piemiņas akmens iniciatoriem Māris Niklass (no labās) un “Peļņu” zemes saimnieks Artūrs Roberts Melbārdis, kurš dāvājis zemi piemiņas vietas izveidošanai.
Publicitātes foto

Mores pagastā pie “Peļņu” mājām uzstādīts un atklāts piemiņas akmens latviešu strēlnieku varoņdarbam 1917. gada septembrī.

Runājot par latviešu strēlnieku vēsturi, vairumā gadījumu atceras kaujas pie Mazās Juglas, bet diezgan maz informācijas ir par notikumiem 1917. gada septembrī Mālpils–Nītaures virzienā uz “Peļņu” saimniecības zemes. Tur faktiski tieši pirms simt gadiem 18. septembrī beidzās latviešu strēlnieku brīvības cīņu ceļš Pirmajā pasaules karā.

Vissmagāk strēlniekiem klājās pie “Peļņu” un vēl vairākām mājām, jo vācieši bija ieņēmuši pozīcijas Peļņu kalnā un iekārtojuši lož­metēju ligzdas mūra ēkās. Uz “Peļņu” zemes savu dzīvību par Latvijas brīvību atstāja 11 strēlnieki, 57 ievainoja, 31 pazuda bez vēsts.

Pirms sākt sarunas par atceres vietas veidošanu “Peļņos”, Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas organizēja Mazās Juglas un Nītaures kauju simtgadei veltītu konferenci ar mērķi popularizēt latviešu strēlnieku vēsturi, pievēršot uzmanību kaujām, kas notika Nītaures–Allažu apkārtnē 1917. gada septembrī. Ar priekšlasījumiem piedalījās zinātņu doktori, bijušie un esošie karavīri, novadpētnieki un interesenti, kā arī Latvijas, Somijas un Krievijas vēsturnieki.

Saistītie raksti
LA.lv