Piemiņas akmens sirdsmieram 0
Dažas dienas pirms 1949. gada deportāciju upuru godināšanas Latvijā viesojos pie siguldieša Kārļa Bērziņa. Viņš iemūžinājis Sibīrijā bojāgājušo latviešu piemiņu Tomskā, kur pagājušā gada septembrī uzstādījis piemiņas akmeni.
“Kad 2009. gadā apmeklēju Tomsku, ievēroju, ka tur savus akmeņus par piemiņu represētajiem uzstādījuši gan kalmiki, gan igauņi un poļi. Nolēmu, ka mums arī tāds ir vajadzīgs,” stāsta K. Bērziņš, kurš pats bijis politiski represēts. Piemiņas zīmes tapšana un nogādāšana tālajā Tomskā bijusi iespējama, pateicoties 44 ziedotājiem. Aptuveni 350 kilogramus smago piemiņas akmeni veidojis akmeņkalis Guntis Panders. Teksta “Lai akmens runā un sēro par politisko represiju upuriem – latviešiem” autore ir Anna Čivča.
Pašvaldības finansiālu atbalstu ieceres realizēšanā nav liedzis arī Siguldas mērs Uģis Mitrevics. Tieši novada domes atbalsts bijis izšķirošs, lai akmens tiešām tiktu līdz savam galamērķim vairāku tūkstošu kilometru attālumā. To savā “Volkswagen” busiņā veda Ainārs Bokta, idejas autors K. Bērziņš, kā arī vēl trīs politiski represētie – Lolita Tomsone, Rita Bokta un Dzintars Kraujiņš. Braucēji startēja Limbažos pērn 27. augustā, bet finišs sasniegts jau pēc piecām dienām, naktis pārlaižot kempingos. Ceļā braukts cauri arī Maskavai un Sarkanajam laukumam, jo daži no līdzbraucējiem tur nebija bijuši.
Misēklis gan noticis ar pašu Tomskas mēriju, jo piemiņas akmens atklāšana bija paredzēta 5. septembrī, bet apgabals pie jautājuma izskatīšanas ķērās tikai 3. septembrī, kas novilcināja pasākumu par trīs dienām. Mērija, lai atlīdzinātu kavējumu, akmeni uzlika saviem spēkiem – ielika pamatus, uzstādīja piemiņas zīmi un uzlika bruģi.
Akmens atrodas Tomskā, Ļeņina ielā 42/44. Šajā teritorijā agrāk bijis čekas izmeklēšanas cietums. K. Bērziņš norāda, ka agrāk, kad cietuma teritorija nodota pilsētas rīcībā, veicot labiekārtošanas darbus ar ekskavatoru, tur uzrakti cilvēku kauli. Pēc tam čekisti visu teritoriju pārraka, lai no tiem atbrīvotos. Vēl joprojām nav zināms, kur kauli palikuši. Tad teritorija atkal nodota pilsētas īpašumā, kur izveidots čekas izmeklēšanas muzejs. Tagad tur guļ arī akmens no Latvijas. Ļoti daudziem latviešiem krievu zemē atdusas tuvinieki, un akmens atgādina par viņu piemiņu, sniedz mierinājumu, uzskata idejas autors. Tagad ikviens, kurš kaut uz brīdi ieradies Tomskā, var doties un izrādīt cieņu politiski represētajiem latviešiem.
K. Bērziņš katru gadu 25. martā tiek aicināts uz dzimto Lēdurgu, lai atcerētos represiju laikus. Šogad šis datums būs īpašs, jo paredzēts rādīt pašu veidoto filmu par akmeni un tā ceļu uz Tomsku.
