Mobilā versija
+7.7°C
Gunta, Ginta, Gunda
Otrdiena, 28. marts, 2017
15. marts, 2017
Drukāt

Pieminekli pretošanās kustībai – jau 2020. gadā? (11)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

“Latvijas 100 gadu jubilejas tuvums ir īstais laiks, lai pateiktos cīnītājiem par Latvijas neatkarības atjaunošanu un atstātu nākotnei pieminekli, kas atgādinātu, ka arī visgrūtākajos ap­stākļos iespējams stāvēt par savu valsti un tautu,” saka Latvijas Centrālās padomes (LCP) piemiņas fonda valdes loceklis Jurģis Klotiņš. Tāpēc fonds iecerējis līdz 2020. gadam Daugavas kreisajā krastā iepretim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkai uzstādīt nacionālajai pretošanās kustībai veltītu pieminekli. Metu konkursu tam paredzēts izsludināt jau šoruden.

Preses konferencē Klotiņš apgalvoja, ka fonda idejai esot daudz atbalstītāju, un starp tiem nosauca Kara muzeja vēsturnieci Ievu Kvāli, mākslinieku Edgaru Simu, kā arī advokātu, Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētāju Jāni Bordānu. Zālē klausījās arī Nacionālās apvienības pārstāvis Einārs Cilin­skis. Kā Bordāns, tā Cilin­skis pieskaitāmi politiķiem, kuri jau iepriekšējos gados izrādījuši interesi par pieminekli pretošanās kustībai vārda plašākajā nozīmē – no 1940./41. gada līdz pat 1991. gadam. Arī LNB vadība pieminekļa nepieciešamībai piekrīt. “Mēs būtu lepni, ja bibliotēkas apkārtnē vai tiešā tuvumā paceltos šāds piemineklis. Mēs to noteikti atbalstām,” izteicās LNB direktors Andris Vilks. Cik zināms, līdzīgās domās ir Rīgas domes Pieminekļu padome un Pilsētas attīstības departaments, kas jau iekļāvis pieminekļa priekšlikumu Mūkusalas krastmalas revitalizācijas plānos.

LCP piemiņas fonds līdz šim bija pazīstams kā 1944. gada 17. martā parakstītā LCP Memoranda piemiņas pasākumu rīkotājs un šā dokumenta popularizētājs. Arī šogad 17. martā paredzēta piemiņas plāksnes atklāšana Torņakalna ielā 15, pie mājas, kurā 1943. gada 13. augustā nodibināta LCP. Pēc tam notiks konference Saeimā, sveču aizdegšana pie Brīvības pieminekļa un koncerts Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Kā zināms, memorandu vācu okupācijas apstākļos jurista Konstantīna Čakstes vadībā parakstīja 188 Latvijas sabiedrībā autoritatīvas personas. Dokumentā tika pieprasīta Latvijas valstiskuma atjaunošana. Memorands, tāpat kā pati LCP, ir viens no pretošanās kustības simboliem. Kopš 2009. gada Memorands iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Ja pieminekli neuzstada Brivibas un Elizabetes krustojuma tad nau verca vispar tadu izgatavot .

  2. Randy, BR-Deutschland & Latvija, €U. Atbildēt

    Pieminekli pretošanās kustībai – TIKAI 2020. gadā? Neesam ‘nedaudz aizguleejushies’, Latvieshi????

  3. Visu latviešu pretošanās kustību jau nemaz nevar aptvert, neviens nav strādājis pie visaptveroša kustības materiālu izpētes un jāsaka, ka Čakstes loma bija vienkārši nemanāma. Arī Grūtups savāca savam pieminekļa projektam tik pat daudz piekritēju. Nu un? Tas vienkārši bija elitārs klubs, kura darbībai Latvijā nebija nekādas nozīmes, pat ne ziņas par tā pastāvēšanu. Ja jaunais projekts atkal kā centrālo tēlu liks CP tad tauta to arī neakceptēs. Diem žēl pat atmodas laika darboņiem tur nav galvenā nozīme, jo tāds Peters pat pēc Vulfsona trīcēja par brīvu Latviju brīvā Krievijā. Tagad jau visi bija ievērojami “cīnītāji” pret okupācijas ļaunumu.

  4. Vēstures viltotāji un izdomātāji rullē! Varēs pasildīt rokas pie pasūtījuma taisīšanas.

  5. Kam tas piemineklis vajadzīgs??? Pretošanās kustība ir jāturpina un jācīnās par Latvijas tautas tiesībām dzīvot un strādāt savā zemē, ne svešumā.

  6. Pieminekli Grūtupa “likumiem” – prihvatizācijas un denacionalizācijas īstenošanas veiksmes stāstam!

  7. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Būtu jāņem vērā kam tad latviešu tauta pretojās! Ja pieņemam, ka nacionālo partizānu pretošanās notika līdz pat 1956. gadam, tad viss kļūst skaidrs un tad Nacionālā bibliotēka nebūt nav pareizākā vieta. Pareizi būtu, ja šo pieminekli uzstādītu pretī tam kauna stabam Uzvaras parkā. Būtu nošauti divi zaķi ar vienu šāvienu- uzcelts piemineklis mūsu pretošanās varoņiem un tas arī būtu nolikts pretī tiešajiem naidniekiem kuriem MĒS VISI PRETOJĀMIES.

    • Pieminekli Jānim Pīnupam!
      Jānis Pīnups (latgaliešu: Juoņs Pynups, 1925. gada 10. maijs — 2007. gada 16. jūnijs) bija pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis Latvijā, kurš slēpās no Padomju varas vairāk kā piecdesmit gadus un legalizējās tikai 1995. gadā, kad viņam bija jau septiņdesmit gadi (Vikpēdija)

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Aizmirsu pašu galveno- piemineklis pretošanās kustībai atjaunotu Uzvaras parka faktisko jēgu un visiem, pat Liepniekam, atgādinātu, kas ir “atbrīvošana”, fašisms, leģionāri un pretošanās.

    • Mēs pretojāmies, pretojāmies, kamēr DAPRETOJĀMIES. Un nu no pretošanās SAUSĀ ATLIKUMA letiņi nez kādēļ mūk kā no mēra …

      • Tie paši spēki, kuri veidoja psrs tie paši tagad veido e.s. Tā ka visa Tava kritika ir vienā adresē.
        Tā nav brīvā Latvija.
        Bez tam jāņem vēra, ka visa stiprākā tautas daļa ir tikusi izsista. Varoņi tika novakti

Piketā prasa atcelt īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim (4)Tautas sapulcē par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam mājoklim pie Saeimas piedalās ap 150 cilvēki.
Draugiem Facebook Twitter Google+