Piemineklis aizejošai valodai. Saruna ar Lidiju Leikumu un Ilmāru Mežu 4
“Izloksnes arī ir mūsu nacionālā bagātība, literārās valodas vārdu rezerve un mūsu valodas vēstures uzziņu avots” – tie ir valodnieces Martas Rudzītes (1924–1996) viedie vārdi.
Viņas piemiņai klajā nācis CD komplekts “Latviešu valodas izlokšņu paraugi”. Izdevuma poētiskais nosaukums ir latviešu tautasdziesmas rindas “Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa”, tajā var noklausīties ap 90 Latvijas izlokšņu. Kāpēc tās būtu jādokumentē? Ko tās dod? Saruna ar CD sagatavotājiem Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu valodniecības katedras vadītāju, profesori, Dr. philol. Lidiju Leikumu un demogrāfu, Nākotnes fonda vadītāju Ilmāru Mežu.
– Šāds izdevums mūsdienās var tapt vienīgi ar lielu entuziasmu, stipru gribu un milzīgu darbu. Kur tādi esat radušies?
Ilmārs Mežs: – Esmu rīdzinieks piecās paaudzēs ar saknēm kuršu ķoniņos. Mans vecvecvectēvs 1899. gadā iebrauca no Ķoniņciema Rīgā. Savā runā esmu saglabājis kurzemnieku plato “e”.
Savulaik mācījos Juglas ģimnāzijā (toreiz Rīgas 39.vsk). Reiz skolas bibliotēkā atradu plates ar izlokšņu ierakstiem. Tur bija “Teika par mušu” septiņās izloksnēs un vēl lībiski. Klausījos – cik interesanti! Gabaliņu lībiešu valodā iemācījos no galvas, bet vārdu myusa (‘muša’ Pildas izloksnē) reizes desmit atkārtoju un domāju – cik savādi. Kur gan Rīgā būtu dzirdējis lībiešu valodu vai Latgales izloksnes?!
Vēlāk ar folkloras kopu “Skandinieki” braucām pa Latviju, senās dziesmas ierakstīdami. Tad braucu viens pats, ierakstīju dziesmas un vietējo valodu. Neesmu uz mutes kritis. Pieeju pie vīra, kurš pagalmā labo motociklu. Viņš mani aizved pie labās teicējas, bet viņai nav vaļas. Kā jau Kurzemē – ar pirmo reizi neatklājas. Kad pēc pāris mēnešiem atbraucu atkal, viņa jau gaidījusi, dziesmas atminējusies un pierakstījusi. Tāpat pa Kuršu kāpām klaušināju. Sibīrijā ir grūtāk – nezini, vai ciemā vispār būs kāds, kas runā latviski. Sibīrijas latgaliešu ciemos laiks ir apstājies. Kad saprata, ka esmu no Latvijas, vecs vīrs vaicāja, vai es arī esot izsūtīts. Varot dot apmesties savās mājās. Teicu, ka sūtīti gan, bet pēc savas gribas – uzzināt ko vairāk par Sibīrijas latviešiem.
