Ilmārs Mežs un Lidija Leikuma: “Ir pietiekami daudz akadēmisku pētījumu par izloksnēm, bet šis ir populārs, katram cilvēkam piemērots un saprotams. Šis izdevums ir piemineklis latviešu valodai, kura aiziet.”
Ilmārs Mežs un Lidija Leikuma: “Ir pietiekami daudz akadēmisku pētījumu par izloksnēm, bet šis ir populārs, katram cilvēkam piemērots un saprotams. Šis izdevums ir piemineklis latviešu valodai, kura aiziet.”
Foto – Valdis Semjonovs

Piemineklis aizejošai valodai. Saruna ar Lidiju Leikumu un Ilmāru Mežu 4

Lidija Leikuma: – Es nāku no Latgales, mana dzimtā valoda ir Izvaltas izloksne. Agrāk gan teicām – Izvolts, tas bija mūsu visa centrs. Līdz skolai nezināju, ka ir kāda cita latviešu valoda. 1. septembrī lielās meitenes ved mūs uz aktu zāli, uzrunā latviešu literārajā valodā, es brīnos. “Kā tevi sauc?” jautā. “Ļideja Ļeikuma,” atbildu. Vai man kāds ir teicis, ka nevajag tos līdzskaņus tik ļoti mīkstināt? Skolā nedrīkstēja runāt latgaliski, bet starpbrīžos runājām. Izlaiduma priekšvakarā sēdējām skolas pagalmā un spriedām, kā par mums “pareizie” latvieši zobosies. Tomēr laimējās – Filoloģijas fakultātē bija labi kursabiedri, manu izloksni profesore Marta Rudzīte novērtēja kā īstu “zelta bedri”, varēju darboties dialektoloģijā pēc sirds patikas.

“Izloksnes arī ir mūsu nacionālā bagātība, literārās valodas vārdu rezerve un mūsu valodas vēstures uzziņu avots” – tie ir valodnieces Martas Rudzītes (1924–1996) viedie vārdi.

Reklāma
Reklāma
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Lasīt citas ziņas

Viņas piemiņai klajā nācis CD komplekts “Latviešu valodas izlokšņu paraugi”. Izdevuma poētiskais nosaukums ir latviešu tautasdziesmas rindas “Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa”, tajā var noklausīties ap 90 Latvijas izlokšņu. Kāpēc tās būtu jādokumentē? Ko tās dod? Saruna ar CD sagatavotājiem Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu valodniecības katedras vadītāju, profesori, Dr. philol. Lidiju Leikumu un demogrāfu, Nākotnes fonda vadītāju Ilmāru Mežu.

– Šāds izdevums mūsdienās var tapt vienīgi ar lielu entuziasmu, stipru gribu un milzīgu darbu. Kur tādi esat radušies?

CITI ŠOBRĪD LASA

Ilmārs Mežs: – Esmu rīdzinieks piecās paaudzēs ar saknēm kuršu ķoniņos. Mans vecvecvectēvs 1899. gadā iebrauca no Ķoniņciema Rīgā. Savā runā esmu saglabājis kurzemnieku plato “e”.

Savulaik mācījos Juglas ģimnāzijā (toreiz Rīgas 39.vsk). Reiz skolas bibliotēkā atradu plates ar izlokšņu ierakstiem. Tur bija “Teika par mušu” septiņās izloksnēs un vēl lībiski. Klausījos – cik interesanti! Gabaliņu lībiešu valodā iemācījos no galvas, bet vārdu myusa (‘muša’ Pildas izloksnē) reizes desmit atkārtoju un domāju – cik savādi. Kur gan Rīgā būtu dzirdējis lībiešu valodu vai Latgales izloksnes?!

Vēlāk ar folkloras kopu “Skandinieki” braucām pa Latviju, senās dziesmas ierakstīdami. Tad braucu viens pats, ierakstīju dziesmas un vietējo valodu. Neesmu uz mutes kritis. Pieeju pie vīra, kurš pagalmā labo motociklu. Viņš mani aizved pie labās teicējas, bet viņai nav vaļas. Kā jau Kurzemē – ar pirmo reizi neatklājas. Kad pēc pāris mēnešiem atbraucu atkal, viņa jau gaidījusi, dziesmas atminējusies un pierakstījusi. Tāpat pa Kuršu kāpām klaušināju. Sibīrijā ir grūtāk – nezini, vai ciemā vispār būs kāds, kas runā latviski. Sibīrijas latgaliešu ciemos laiks ir apstājies. Kad saprata, ka esmu no Latvijas, vecs vīrs vaicāja, vai es arī esot izsūtīts. Varot dot apmesties savās mājās. Teicu, ka sūtīti gan, bet pēc savas gribas – uzzināt ko vairāk par Sibīrijas latviešiem.


Lidija Leikuma: – Es nāku no Latgales, mana dzimtā valoda ir Izvaltas izloksne. Agrāk gan teicām – Izvolts, tas bija mūsu visa centrs. Līdz skolai nezināju, ka ir kāda cita latviešu valoda. 1. septembrī lielās meitenes ved mūs uz aktu zāli, uzrunā latviešu literārajā valodā, es brīnos. “Kā tevi sauc?” jautā. “Ļideja Ļeikuma,” atbildu. Vai man kāds ir teicis, ka nevajag tos līdzskaņus tik ļoti mīkstināt? Skolā nedrīkstēja runāt latgaliski, bet starpbrīžos runājām. Izlaiduma priekšvakarā sēdējām skolas pagalmā un spriedām, kā par mums “pareizie” latvieši zobosies. Tomēr laimējās – Filoloģijas fakultātē bija labi kursabiedri, manu izloksni profesore Marta Rudzīte novērtēja kā īstu “zelta bedri”, varēju darboties dialektoloģijā pēc sirds patikas.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.