Piemineklis kā brīdinājums 0
Pašreiz lielas problēmas sagādā sabiedrības uzvedība pie pieminekļa ”Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Tā kā likuma ”Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 11. pants saka ”Sapulces, gājiena un piketa dalībniekiem šo pasākumu laikā ir aizliegts (..) izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (..)”,
minētais piemineklis neatbilst vietai, kur varētu notikt jebkura veida politiska rakstura pulcēšanās. Problēmu varētu pārvarēt, izdarot tautas izvēli par labu kādam no piedāvātajiem trijiem variantiem. Pirmais no tiem: dot tam citu nosaukumu, piemēram, ”Okupācijas piemineklis”. Katra pieminekļa strēle izteiktu desmit okupācijas gadus.
Otrais variants būtu ne tik humāns, bet arī iespējams: vēlreiz sabiedrību aicināt ziedot naudu, lai pieminekli demontētu un tā fragmentus uzdāvinātu kādam, kurš par to izteiks interesi. Trešo variantu mums ieteica “LA” raksts ”Piedāvā pārbūvēt Uzvaras laukumu” (07.06.2012.). Es šo priekšlikumu papildinu ar ierosinājumu – saglabāt visu laukumā esošo, kā ir, bet ap to izvietot iecerēto vēsturisko risinājumu. Tad tas nebūtu kompromiss, bet kā atgādinājums un brīdinājums vienlaikus.
Zinot, kāds piemineklis nesen rūpīgi restaurēts Treptova parkā Berlīnē un to, ka helsinkieši rūpējas par Ļeņina pieminekli, mums jāizdara inteliģentai sabiedrībai atbilstoši secinājumi.
