Piemineklis kā simbols vienotībai 0
5. maijā Rēzeknē līdzās Atbrīvošanas alejai netālu no Kovšu ezera atklās pieminekli par godu Latgales kongresa simtgadei. Vieta nav izvēlēta nejauši: tieši te 1917. gadā atradās Rēzeknes kinoteātris “Diāna”, kur notika kongresa pirmās dienas sanāksme. Kongresa laikā lēma par to, vai Latgalei atdalīties no Vitebskas guberņas un apvienoties ar Vidzemes un Kurzemes novadiem.
Pieminekļa metu veidojis mākslinieks Visvaldis Asaris, piemiņas laukuma koncepcija ņemta no otrās vietas ieguvēju – SIA “Vincents” – arhitektu iesniegtā meta. Abas idejas viena otru papildina, uzskata Visvaldis Asaris: “Es vēlējos konceptuāli parādīt Latgales kongresa lēmuma nozīmīgumu Latvijas dzimšanas kontekstā. Tieši tādu, kādu mēs kā pašsaprotamu uztveram Latvijas kontūru, kas, jāatzīst, ir ļoti skaista un atpazīstama, taču, ja latgaliešu lēmums 1917. gadā būtu atšķirīgs, tā nekad nebūtu, kā simt gados ierasts.”
Mākslinieks teic, ka lielākoties viņam nepatīk izmantot Latvijas kontūru – tas šķiet pārāk paredzami un vienkārši, “taču šoreiz tāda simbolika ir ļoti atbilstoša, jo patiesi apvienojās trīs novadi”.
Šī apziņa arī likta pieminekļa idejas pamatā, veidojot to no trim pulētiem Latvijas laukakmeņiem, kuri, gan dažādos augstumos būdami, veido noslēgtu apli, simbolizējot Latgales, Kurzemes un Zemgales vienotību, centrā likts reljefs metālā kaldināts Latvijas apveids, bet visu kopā saturēs simboliska tautiskā josta. Uz pieminekļa būs divi uzraksti – Franča Trasuna citāts “Varai pīdar laiceiba, taisneibai – myužeiba”, kā arī pret laukumu – paskaidrojošs teksts: “1917. goda 26. un 27. aprelī itymā vītā kinoteātrī “Diana” nutyka Pyrmais Latgolas latvīšu kongress, kas lēme par apsavīnōšonu ar Kurzemi un Vidzemi.”
Mākslinieks teic: rēzeknieši var justies lepni, jo topošais piemineklis būs faktiski vienīgais paliekošais Latvijas simtgades simbols kā tēlniecisks objekts. Visvaldim Asarim patīk darbi, kuros ir dziļāka ideja, un, tos veidojot, viņš vienmēr cenšas panākt, lai formas būtu skaidras un doma – viegli nolasāma. Latgales kongresa simtgadei veltīto pieminekli no attāluma vizuāli varēs uztvert kā aku vai dzirnakmeni. Savukārt laukums tam apkārt veiksmīgi papildinās un noslēgs ansambli: segumos tiks izveidotas radiālas līnijas, kurās ierakstīti to pilsētu nosaukumi, no kurām uz Latgales kongresu bija sabraukuši deputāti.
Laikraksta iznākšanas brīdī piemineklis vēl top Ķekavas novadā akmeņkaļa Gunta Pandara darbnīcā. Meistars lepni rāda padarīto un tikpat lepns arī par saviem palīgiem, nosakot – meistaru, kuri prot strādāt ar akmeni, paliek arvien mazāk. Turklāt vēl ar tik lieliem apjomiem un sarežģītām formām.
