Mobilā versija
Brīdinājums +0.6°C
Daina, Dainis, Dainida
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
18. septembris, 2017
Drukāt

Pieminēs Kaupo nāves 800. gadadienu (1)

Foto: Siguldas domeFoto: Siguldas dome

Piektdien, 22. septembrī, apritēs 800 gadi, kopš miris lībiešu valdnieks Kaupo (? – 1217). Viņš vienīgais no lībiešu vecākajiem vēstures avotos dēvēts par it kā karali un vecāko (quasi rex et senior Lyvonum de Thoreida).

Turaidas muzejrezervāts 22. septembrī plkst. 16 aicina uz lībiešu valdnieka Kaupo nāves 800. atceres dienas pasākumu Krimuldas baznīcā, pauda muzejrezervāta pārstāve Anda Skuja.

Sarīkojumā LU Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis dalīsies atziņās priekšlasījumā “Lībiešu valdnieks Kaupo un viņa laikmets”. Sarīkojuma apmeklētājiem būs iespēja piedalīties Kaupo piemiņas svētbrīdī un gremdēties pārdomās, klausoties operdziedātāja Jura Vizbuļa sakrālajos dziedājumos. Savukārt pirms pasākuma ikviens aicināts aizdegt svecīti Kaupo piemiņas vietā netālu no Krimuldas baznīcas Runtiņupītes krastā.

Saskaņā ar Indriķa hroniku 13.gadsimta sākumā dižciltīgais lībiešu vecākais Kaupo valdījis pār apgabaliem Gaujas labajā krastā. Ar viņa vārdu saista vismaz divas pilis – Turaidu un Kubeseli. Arheologs Jānis Graudonis, kura vadībā arheoloģiski pētīta Turaidas mūra pils un pilskalns, norāda, ka Turaidā 11.-13.gadsimtā atradusies Indriķa hronikā minētā Kaupo lielā pils – viņa varas centrs.

Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem 19.gadsimtā par piemiņas vietu saukuši uzkalnu Runtiņupītes krastā netālu no Krimuldas baznīcas. Lībiešu valdnieka Kaupo atceres dienā 2001. gada 22. septembrī uzkalniņā tika atklāta piemiņas zīme, ko veidojusi tēlniece Gaida Grundberga.

Latvijas teritorijā 12.gadsimta beigās un 13.gadsimtā iezīmējas pirmie valstiskie veidojumi ar saviem valdniekiem, kuri tiesīgi lemt par šo novadu un tā iedzīvotāju likteņiem. Kaupo ir viens no pirmajiem kristītajiem Livonijas valdniekiem, ievērojama vēsturiska personība 12./13. gadsimta mijā. Viņa rīcība ietekmēja daudzus tā laika notikumus Gaujas lībiešu zemēs un daudznozīmīgi vērtējama Eiropas vēstures kontekstā.

Astoņi fakti par Kaupo:

  • Kaupo pieņēmis kristīgo ticību 1200. gadā, vai arī jau agrāk, 1192. gadā, kad Indriķa hronikā aprakstīta kāda ievainota Turaidas līvu karavīra izdziedināšana un kristīšana, ko veicis Turaidas priesteris Teoderihs no Turaidas. Pēc kristīšanās viņš ieguvis vārdu Jēkabs.
  • Pirmo reizi Indriķa hronikā Kaupo nosaukts vārdā 1200. gadā, kad bīskaps Alberts uzaicināja līvu vecākos uz dzīrēm. Dzīru laikā līvu vecākie tika sagūstīti. Tādā veidā Alberts panāca miera noslēgšanu ar līviem un vecākos atbrīvoja tikai pēc tam, kad tie deva ap 30 zēnu kā ķīlniekus.
  • 1203. gadā vasarā Kaupo kopā ar Daugavgrīvas klostera abatu Teoderihu devās ceļojumā uz Romu pie pāvesta Inocenta III, kurš apvaicājies par Livonijas tautām un audiences laikā apdāvinājis Kaupo ar 100 zelta gabaliem.
  • Tāpat pāvests esot apstiprinājis Līvzemes Kaupo dižciltīgā titulu (Lyvo vai Live, no kā vēlāk von Lieven), kā arī ģerboni, kurā attēlotas trīs zelta lilijas purpursarkanā laukā. Līvenu dzimtas piederīgie Kaupo uzskata par savu ciltstēvu.
  • Latviešu literatūrā Kaupo ir kļuvis par dzimtenes un tautas nodevēja apzīmējumu, taču viņš bija tikai viens no daudziem Latvijas teritorijas vecākajiem un valdniekiem, kas kļuva par krustnešu sabiedrotajiem.
  • 1206. gadā līvu sacelšanās laikā, Turaidas līvi padzina krustnešu sabiedroto Kaupo un nopostīja viņa īpašumus. Lai atgūtu zaudēto stāvokli, Kaupo vadīja krustnešu un to sabiedroto zemgaļu kopīgo uzbrukumu Turaidas pilij.
  • Kaupo tiek minēts daudzu krustnešu un to sabiedroto militāro akciju dalībnieku vidū. 1210.gada jūlijā Kaupo ar karadraudzi ieradās palīgā kuršu aplenktajai Rīgas pilsētai. Tajā pašā gadā Kaupo piedalījās Cēsu pili (Riekstukalnā) aplenkušo igauņu spēku vajāšanā un tai sekojošajā kaujā pie Imeras.
  • Kļuvis par līvu galveno karavadoni un kritis 1217. gada 22. septembrī, Svētā Matīsa dienas kaujā krusta karā pret Sakalas igauņiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. kadel godinam nodeveju vai neviens par to neiedomajas

Draugiem Facebook Twitter Google+