Mobilā versija
+6.9°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
6. novembris, 2017
Drukāt

Pieminēs kurelieti Robertu Rubeni (3)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Otrdien, 14. novembrī, plkst. 12 leitnanta Roberta Rubeņa bataljona muzejā Ugālē sāksies Latvijas pretošanās kustības – ģenerāļa Jāņa Kureļa militārās grupas leitnanta Roberta Rubeņa (1917–1944) simtās dzimšanas dienas atcere, pavēstīja Ventspils novada domes informatīvā izdevuma “Ventspils Novadnieks” redaktore Marlena Zvaigzne.

Apaļā galda diskusijā “Leitnanta Rubeņa bataljona nepakļaušanās – pagātnes mācība nākotnei” Rubeņa fonda vadītājs Andrejs Ķeizars, Ventspils novada vēstures pētniece Laimdota Junkara, Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs, Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis, Sociālās atmiņas pētniecības centra līdzpriekšsēdētājs Mārtiņš Kaprāns un citi aicināti dalībnieki runās par kureliešu kustības un leitnanta R. Rubeņa bataljona cīņu vēstures nozīmi un vietu mūsdienu atmiņu politikā.

Diskusijai sekos iepazīšanās ar leitnanta R. Rubeņa bataljona muzeja jauno ekspozīciju un tradicionālais atceres brīdis un lāpu gājiens pie Rubeņa fonda atjaunotā kureliešu bunkura Usmas pagasta Ilziķos, pauda Zvaigzne.

Leitnanta Roberta Rubeņa bataljons bija 1944. gada jūlijā Vidzemē izveidotās militārās vienības – ģenerāļa Jāņa Kureļa grupas sastāvdaļa. Pēc atkāpšanās uz Kurzemi 1944. gada septembrī kurelieši nonāca Talsu apriņķa Strazdes muižā, bet vēlāk – Ventspils apriņķa Puzes pagastā. Ģenerāļa J. Kureļa grupas vadība par savu mērķi izvirzīja Latvijas neatkarības atjaunošanu brīdī, kad Vācijas armija atstātu, bet PSRS armija vēl nebūtu ieņēmusi Latvijas teritoriju. Vēršoties pret iespējamo pretestību, 1944. gada 14. novembrī pēc Augstākā SS un policijas vadītāja Ostlandē SS obergrupenfīrera Frīdriha Jekelna rīkojuma vācu SS un SD vienības arestēja kureliešu štābu ar tā galvenajiem spēkiem Puzes pagasta Stiklos.

Ugāles pagasta Ilziķos novietotā leitnanta R. Rubeņa vienība pretojās atbruņošanai un atkāpās meža masīvā uz dienvidiem no Usmas ezera, kur turpināja pretošanos. Kaujas laikā 18. novembrī nāvīgi ievainoja leitnantu R. Rubeni, un viņa vietā bataljona vadību no 6. līdz 9. decembrim Zlēku mežos pārņēma virsnieka vietnieks Aleksandrs Druviņš. Vienībai uzbruka kapteiņa Helda pastiprinātais SS bataljons četru rotu (katrā – 140 vīru) stiprumā, Vērmahta bataljons ar izlūkrotu, iznīcinātājrotu ar mīnmetējiem un smago prettanku lielgabalu, un citas vācu SS un SD vienības. Atsitot daudzus uzbrukumus, rubenieši turpināja cīņu līdz 9. decembrim, kad bataljons sekmīgi izgāja no aplenkuma un, sekojot pēdējā komandiera pavēlei, sadalījās mazākās grupās un izklīda. Rendas un Zlēku kauju laikā krita ap 50 rubeniešu, bet vācu pusē karojošo vienību zaudējumi sasniedza ap 250 vīru.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Kāpēc leitnanta Roberta Rubeņa un ģenerāļa Jāņa Kureļa vārdā,pat pēc 73 gadiem,nav nosaukta neviena iela?

  2. Kāpēc leitnanta Roberta Rubeņa un ģenerāļa Jāņa Kureļa vārdā nav nosaukta neviena iela?

  3. Kad būs izrāde vai filma? Atbildēt

    Kad būs izrāde vai filma par Rubeņa vienību??? Kad??

Draugiem Facebook Twitter Google+