Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. septembris, 2014
Drukāt

Pieminēs Mores kaujas 70. gadskārtu (3)

More

Šīs nedēļas nogalē, 26. un 27. septembrī. norisināsies Otrā pasaules kara Mores kaujas 70. gadskārtas atceres pasākumi, liecina informācija Siguldas novada portālā.

Novada Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte atgādina, ka Mores kaujas bija lielākās un vienas no sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Otrajā pasaules karā. Tajās Latviešu leģiona 19. divīzija atvairīja Sarkanās armijas mēģinājumus izlauzties līdz Rīgai, kas ļāva izvest vācu spēkus no Igaunijas, evakuēties tūkstošiem latviešu ģimeņu uz Kurzemi.

Mores kaujas notika 1944. gadā no 26. līdz 30. septembrim, kad Sarkanās armijas uzbrukums virzienā Nītaure–Sigulda–Saulkrasti–Rīga 25. septembrī sasniedza Siguldas aizsardzības līniju.

Šogad piemiņas pasākumi tiks aizsākti ar Dzīvās vēstures stundu, kurā Jānis Celmiņš kā veltījumu savam tēvam – Mores kauju dalībniekam Jānim Celmiņam – radījis īsfilmu ar dalībnieku, aculiecinieku un vēstures pētnieku stāstījumu par Mores kaujām. Filmu demonstrēs Mores pagasta Tautas namā 26. septembrī plkst. 9.

Savukārt 27. septembrī notiks Mores kauju 70. gadadienai veltīti piemiņas pasākumi, kuri sāksies plkst. 12 ar svētbrīdi kaujās kritušo Latviešu leģionāru brāļu kapos pie Roznēnu ozola. Turpinājumā aptuveni plkst.13.30 Mores kaujas piemiņas parkā notiks atceres sarīkojums, stāsta Borīte.

Atceres pasākuma noslēgumā klātesošie tiks aicināti uz saviesīgu pēcpusdienu Mores kaujas piemiņas parkā pie ugunskura, baudot līdzpaņemto, kā arī sarūpētās karavīru pusdienas.

Sestdien Mores kaujas muzejs būs atvērts visas dienas garumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Mores kauja pasargāja Rīgu no uzspridzināšanas un sabombardēšanas. Kamēr 19. divīzija nikni cīnījās, Rīgu paspēja atstāt ne tikai latviešu bēgļi, bet arī vācu karaspēks. Krievi ienāca tukšā Rīgā un tie vēstures viltotāji, kas katru gadu pie Pārdaugavas staba rotājas ar utenē pirktajām medaļām un nākošām paaudzēm stāsta pasakas par savām varoņgaitām, būtu jāaizved uz Mori, uz šo kinoseansu. Pēc tā noskatīšanās, vajadzētu sarīkot kopēju filmā rādītā apspriešanu. Paies tikai dažas nedēļas un Berģu kalnā atkal Pārdaugavas “varoņi” stāstīs pasakas par drošsirdīgo (nebijušo) Ķīšezera šturmēšanu un tādām pat nebijušām cīņām par Rīgu.

  2. Mores kaujas bija bija vienas no asiņainākām 19.latviešu leģiona vēsturē. Kā raksta Mores kauju dalībnieks R. Kovtuņenko savā grāmatā “Neatzītie karavīri”, tad neviena kauja neiztika bez tuvcīņas, bet krievu dzīvā spēka pārspēks uzbrukuma iecirkņos bija pat 9-10 reižu lielāks. Tomēr pozīcijas tika noturētas. Kāpēc? Kovtuņenko salīdzina latviešu un krievu karavīru īpašības: krievu karavīrs droši uzvedas tad, ja ir lielā barā, bet individuāli viņi karo un uzvedas gļēvi. Turpretī latvietis ir individuālists, arī kaujas laukā, būdams ierakumos pat 50 metru attālumā viens no otra, viņš cīnās līdz galam. Autors stāsta, ka krievu masīvie uzbrukumi šajās ierakumu cīņās parasti izšķīda un pārvērtās nekontrolētā barā, kur pēc tam vairums no viņiem arī krita. Mores kaujās krituši 1986 krievu karavīri, kas apbedīti tikai Mores brāļu kapos vien un 186 latviešu leģionāri un 650 ievainotie (kapt. Praudiņa dati). Mores kaujās piedalījās 3 krievu divīzijas, arī labi apmācītā ģen. Šatilova divīzija un tomēr latviešu 19. divīzija viņu sakāva, jo turpmāk tā vairs nebija spējīga veidot uzbrukuma smaili Saulkrastu virzienā. Pats Šatilovs gan par šo kauju saņēma “Zelta zvaigzni”.

  3. Esmu apmeklējis Mores kaujas vietas un muzeju ,mani satrieca padomju armijas zaudējumi ,te ir gan latviešu SS leģiona varonība ,gan PSRS nevērība par savu kareivju dzīvībām ,mira taču vienkārši cilvēki no abām pusēm ,kuri nebūt nevēlējās mirt ,pat par mūsu tautiešiem, brīvprātīgo taču bija ap10% ,pārējos aizdzina kā aitas uz kautuvi , tāpat arī krievu zemniekus. More būtu īstā vieta kur pieminēt visus kritušos .Spānijā ir kopīgi pieminekļi gan frankistiem ,gan republikāņiem ,skaidrojums ,visi viņi cīnījās par Spāniju ,tik saprata to citādāk. Nu PSRS kareivji nebūtu Latvijas piederīgie ,bet ne tas te būtu galvenais.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+