Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. maijs, 2014
Drukāt

Pieminēs rakstnieku Jāni Klīdzēju

Foto: sakstagalaskola.1w.lvFoto: sakstagalaskola.1w.lv

Šodien Rēzeknes novadā sākas rakstnieka, sabiedriskā darbinieka, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Jāņa Klīdzēja simtgadei veltīti pasākumi, vēsta Rēzeknes novada pašvaldība.

Atceres pasākumu cikls sāksies šodien plkst.12 Klīdzēja bērnības māju vietā “Upmaļos” Kantinieku pagasta Liužā, savukārt plkst.13 ikviens interesents būs gaidīts uz piemiņas brīdi Kantinieku kapsētā. Rakstnieka simtgadei veltītie pasākumi turpināsies Franča Trasuna muzejā “Kolnasāta” Sakstagalā, kur notiks Ināras Ducsalietes atlasīto Klīdzēja prātulu grāmatas “Viss ir uz labo…” atvēršana, kā arī bērnu domrakstu konkursa “Par labu bērnu būt ir tik grūti” un zīmējumu konkursa “Ar Boņuka acīm” uzvarētāju apbalvošana.

Pēcpusdienā, plkst.15, piemiņas brīdis notiks pie Klīdzēja stādītā ozola Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas pagalmā. Klātesošie tiks aicināti arī apskatīt “Boņuka istabu” un bērnu zīmējumu izstādi “Ar Boņuka acīm”.

Atceres pasākumu cikls turpināsies 5. maijā plkst.18, kad pie krusta Klīdzēja dzimtajā ciemā Rikavas pagasta Kurpniekos notiks Maija dziedājumi, savukārt Klīdzēja dzimšanas dienā – 6. maijā – notiks rakstnieka jubilejas svinības Sakstagala Klīdzēja pamatskolā.

Savukārt Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zāle ceturtdien, 8. maijā plkst. 18.00 notiks muzikāli literārs sarīkojums “Skaties ciešāk. Ar visu spēku. Aiz savām acīm. Laika acīm”.

Atceroties un godinot rakstnieka simtgadi, sarīkojumā piedāvās literatūras pētnieces Annas Eglienas stāstījumu par rakstnieka literāro ieguldījumu. Kopā ar kinorežisoru Jāni Streiču, aktieriem Akvelīnu Līvmani, Mārtiņu Eglienu, Bērtuli Piziču, mūziķi Ēriku Zepu un Rīgas Latviešu biedrības kamerkori “Austrums” būs iespēja ielukoties Jāņa Klīdzēja dzīvē, daiļradē, arī – dokumentālajos video kadros un mākslas filmas “Cilvēka bērns” tapšanā. Dziedātāji un mūziķi ir sagatavojuši literāru muzikālu iestudējumu, kurā ir izmantots Jāņa Klīdzēja darbs “Zalta Krusteņš”. Sarīkojumu bagātinās Latgales mākslinieku dabas skati.

Rakstnieka šūpulis kārts 1914. gada 6. maijā tagadējā Rēzeknes novada Rikavas pagasta “Kurpniekos”, bet bērnība un pusaudža gadi pavadīti Kantinieku pagasta “Upmaļos”. Mūža lielāko daļu Klīdzējs pavadīja svešumā, ASV, kur pelnīja iztiku kā ārsts psihiatrs, taču naktīs, rakstot grāmatas, savās domās viņš atgriezās Latvijā. Ne velti Klīdzējs un viņa grāmatu varoņi visu mūžu domājuši par pasaules ceļiem un atgriešanos.

Rakstnieka personību lielākais vairums Latvijas iedzīvotāju vislabāk iepazinuši, noskatoties Jāņa Streiča filmu “Cilvēka bērns”, kas tapusi pēc Klīdzēja romāna par viņa bērnības smeldzošajām atmiņām, kas caur sprigano, daudzkrāsaino Boņuku (rakstnieka prototips) un “sālītiem” izteicieniem ir kā tālo gadu romantisks atspulgs. Tā ir pirmā filma, kas uzņemta kolorītajā latgaliešu valodā, tāpēc iekļauta arī Ginesa rekordu grāmatā. Filma savā laikā ir ieguvusi Latvijas galveno kino balvu “Lielais Kristaps”, plūkusi laurus Sanremo starptautiskajā festivālā un vēl daudzos citos.

Klīdzēja un viņa sievas Emīlijas pīšļi pārapbedīti Kantinieku pagasta kapos 2008. gada 31. jūlijā. Tādējādi pēc vairāk nekā 60 svešumā pavadītiem gadiem īstenojās izcilā rakstnieka dzīves laikā lolotais sapnis par atgriešanos dzimtenē.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+