Foto – LETA

Pieminēs staļiniskā terora iznīcinātos PSRS latviešus 11

Svētdien Latvijā kā parasti klusi atzīmēs Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienu, kuras laikā piederīgie atceras 1937. – 1938. gadā staļiniskā genocīda laikā nogalinātos Padomju Savienības latviešus. Šī diena kopš 1998. gada tiek atzīmēta decembra pirmajā svētdienā.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Organizācijas ”Rīgas Memoriāls” vadītāja Ruta Ozoliņa informēja, ka bojāgājušos tradicionāli pieminēs svētdienas dievkalpojumā Sv. Pētera baznīcā Rīgā. Dievkalpojums notiks plkst. 10. Pēc tā ļaudis, kas vēlas ar sveci vai ziediem godināt etniskajās tīrīšanās nošautos vai nomocītos Padomju Savienības latviešus, dodas pie piemiņas svētvietas, kas kopš 1992. gada iekārtota minētajā baznīcā.

Terors pret latviešiem sākās saskaņā ar 1937. gada 30. novembra Iekšlietu tautas komisariāta tautas komisāra Nikolaja Ježova pavēli, kas paredzēja ar 3. decembri vienlaikus visā PSRS sākt par ”spiegošanu, diversijām, pretpadomju darbību aizdomās turēto” latviešu, visu latviešu politemigrantu, latviešu iestāžu, kultūras biedrības “Prometejs”,
klubu, latviešu strēlnieku sekciju un citu biedrību darbinieku latviešu arestus. Īpaši no latviešiem bija ”jāattīra” PSRS drošības, aizsardzības, kā arī citas valsts iestādes un lielākie uzņēmumi. Realitātē tas nozīmēja, ka tika sagrauta ne vien PSRS latviešu kultūras un sabiedriskā dzīve, iznīcināta izdevniecība ”Prometejs”, teātris ”Skatuve” Maskavā un teātris Smoļenskā, latviešu skolas, bet arī faktiski likvidētas arī 372 latviešu zemnieku kolonijas, kas Iekškrievijā un Sibīrijā pastāvēja kopš 19. gadsimta. Kā raksta vēsturnieks Jānis Riekstiņš, no PSRS dzīvojošajiem 
230 000 latviešu “pa latviešu līniju” arestēja 22 360 cilvēkus, no kuriem 74% nošāva. Šie skaitļi nav galīgi, jo daudzi latvieši tika nomocīti cietumos un nometnēs, kā arī arestēti citu tautību pārstāvju vajāšanas kampaņās.

CITI ŠOBRĪD LASA

No arestētajiem un nošautajiem tikai neliela daļa latviešu piederēja lielinieku elitei, piemēram, čekisti Jūlijs Daniševskis un Jēkabs Peterss, nomenklatūras pārstāvji Jēkabs Alksnis, Roberts Eidemanis, Jānis Rudzutaks. Masveidā tie tomēr bija ”mazie latvieši”, tostarp kultūras ļaudis – aktrise Marija Leiko, literāts Linards Laicēns, mākslinieks Gustavs Klucis. Upuru vidū bija arī leģendārais latviešu strēlnieku pulkvedis Jukums Vācietis.