Mobilā versija
+3.5°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Sestdiena, 18. novembris, 2017
5. oktobris, 2017
Drukāt

Pieminēs vēsturnieku Uldi Ģērmani

Foto no Latvijas Kara muzeja arhīvaFoto no Latvijas Kara muzeja arhīva

Sestdien, 7. oktobrī, Babītes novada pašvaldības bibliotēkā Piņķos studentu korporācijas Fraternitas Livonica Filistru biedrība rīko ievērojamā latviešu vēsturnieka, rakstnieka un politiskā publicista Ulda Ģērmaņa 102. dzimšanas dienas atceres pasākumu “Piemini Uldi Ģērmani!” un diskusiju par Ulda Ģērmaņa nozīmi šodien mūsdienu Latvijas drošības aspektos un pilsoniskās sabiedrības veidošanas kontekstā, pavēstīja biedrības pārstāvis Jānis Amols.

Amols norāda, ka Ulda Ģērmaņa atziņas, it īpaši pat Latvijas un Krievijas attiecībām un nacionālo drošību, vēl aizvien ir aktuālas. Pasākumā piedalīsies bijušās LPSR VDK dokumentu izpētes komisijas vadītājs vēsturnieks Dr. Kārlis Kangeris un komisijas loceklis Dr. Bonifācijs Daukšts. Pasākumu vadīs viens no grāmatas “Piemini Uldi Ģērmani!” redaktoriem – vēsturnieks Mag. hist. Jānis Amols.

Sarīkojumā tiks atvērts arī ievērojamā latviešu vēsturnieka simtās dzimšanas dienas atcerei izdotais rakstu krājums, kurā publicēta arī Ulda Ģērmaņa progammatiskā 1986. gada runa “18 novembra pārdomas”.

Sākums plkst. 13, ieeja brīva. Aicināti visi Ulža Ģērmaņa domubiedri un interesenti.

Uldis Ģērmanis dzimis 1915. gada 4. oktobrī Novoladogā, Krievijā, miris 1997. gada 19. decembrī Stokholmā, Zviedrijā. Tēvs – viens no Nacionālā teātra dibinātājiem un ievērojams Nacionālā teātra aktieris Jānis Ģērmanis. U. Ģērmanis bija Stokholmas Universitātes vēstures doktors (1974.g.), Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis (1992.g.). Studentu korporācijas “Fraternitas Livonica” biedrs (1935.g.). Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1995. g.). Specializējies jaunāko laiku, it sevišķi Padomju Savienības un latviešu strēlnieku vēsturē. II pasaules kara laikā bija kara ziņotājs latviešu leģionā, pēc kara dzīvoja Zviedrijā. Strādājis par vēstures skolotāju Solnas ģimnāzijā (Stokholmā), bijis lektors un konsultants Zviedrijas drošības un aizsardzības institūcijās, sadarbojās ar Dr. Bruno Kalniņa vadīto LSDSP Ārzemju Komiteju.

Savas dzīves laikā U. Ģērmanis sarakstījis lielu skaitu vēsturisku pētījumu, vēsturisku un kultūrvēsturisku eseju, literāru darbu, publicistisku sacerējumu. U. Ģērmaņa sarakstītā Latvijas vēstures grāmata “Latviešu tautas piedzīvojumi” joprojām ir viena no visvairāk lasītajām un pārpublicētajām latviešu grāmatām (11 reizes izdota latviski, tulkota arī lietuviešu un angļu valodā).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+