Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
5. jūnijs, 2014
Drukāt

Pieminot deportācijas, notiks muzeju akcija / ceļojums “Vajātie un vajātāji” (2)

Foto:  memorialiemuzeji.lvFoto: memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienība 14. jūnijā, pieminot 1941. gada deportācijas, aicina uz akciju / ceļojumu “Vajātie un vajātāji”, kurā sadarbosies deviņi Rīgas muzeji, vēsta projekta kuratore Maira Valtere.

Maira Valtere atgādina, ka 20. gadsimta Rīgas stāsts nav vēstījums par mierpilnu dzīves ritmu, bet arī par karu, revolūcijas un politiskās varas maiņas radītiem notikumiem un neatgriezeniskām pārmaiņām. Rakstnieki, bieži vien atrodoties dažādu politisko notikumu epicentrā, nereti kļuva par vajātajiem, bet dažkārt arī – vajātājiem.

Piemēram, Andrejs Upīts apcietināts trīs reizes, viņam draudēja pat nāves sods vai katorga. Rakstnieka muzejā ir iespēja iepazīties ar 1919. gada apcietinājuma lietu un tajā esošajiem daudzu ievērojamu personību pratināšanas protokoliem.

Otro apcietinājumu Andrejs Upīts piedzīvoja 1920. gada aprīlī, kad, kopā ar režisoru Eduardu Smiļģi un mākslinieku Indriķi Zeberiņu atgriežoties no Krievijas, nelegāli šķērsojot Igaunijas–Krievijas robežu pie Teševicu ciema, visi tika apcietināti un nogādāti Rīgā, Armijas virspavēlnieka štāba Iekšējās izlūkošanas nodaļā. Režisoru un mākslinieku atbrīvoja, bet rakstniekam tiek celta smaga apsūdzība par sadarbību ar komunistiem – viņš 1919. gada padomju varas piecos mēnešos vadījis Izglītības komisariāta Mākslas nodaļu. No nāves izglābj Vilhelma Purvīša, Jūlija Pētersona, Teodora Reitera u.c. kultūras darbinieku sniegtās liecības.

Īpašs objekts 14. jūnija ceļojumā būs t.s. Stūra māja, kur ar šī nama traģisko vēsturi iepazīstinās Okupācijas muzeja veidotā izstāde un muzeja darbinieku stāsti par atsevišķu rakstnieku un dzejnieku likteņiem.

Akcijas ietvaros būs iespēja apmeklēt arī māju, kur atradās Zemgaliešu Birutas dzīvoklis. Tajā ierīkotajā slazdā pēc dzejnieces aizturēšanas un ievietošanas cietumā 1906. gada septembrī tika apcietināti vairāki latviešu dzejnieki, tostarp Jānis Akuraters.

Ēka Rūjienas ielā 1905. gadā dzīvokli īrēja Andrievs Kalniņš, Jānis Akuraters un Kārlis Jēkabsons. Šis dzīvoklis vienlaikus bija arī Sociāldemokrātu savienības žurnāla “Pret Sauli” redakcija.

Tālāk ceļojums vedīs uz Rīgas Centrālcietumu – par uzturēšanos tajā krāšņi stāsti ir gan Andrejam Upītim, gan Jānim Akurateram, kurš atmiņās šo cietumu nosaucis par savu “augstskolu”. Uzzināsim arī par Raiņa cietumnieka likteni.

Savukārt Pārdaugavā ir ēka, kuras iemītnieku padomju gados “pieskatīja” pat kaimiņi. Tās ir Ojāra Vācieša mājas. Vācietim dotais dzejnieka laiks bija no Staļina valdīšanas līdz Andropova valdībai. Tikai viņa sieva Ludmila Azarova zināja, cik sāpīgi sašķelta starp oficiālo un aizliegto patiesību bija Vācieša dzīve. Un tomēr viņš spēja saglabāt savu radošo dvēseli šajās pretrunās – starp tautas mīlestību un vainas sajūtu par savu nespēku laiku labāku darīt.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Grāmatā par K.Zāli ir tikai viena epizode, kurā aprakstīta Upīša darbošanās 1919. gadā. Cik tādu bija vispār? Kas to lai zin. Vēlāk zolīdi cilvēki izgalvoja Upīti no Latvijas cietuma, faktiski tas viņu izglāba no Staļina lēģeriem komunistu paradīzē, kur būtu nošauts tāpat kā citi spalvas brāļi. Bet ko ta Upīts, padomijā uzmetās par rakstnieku soģi un socreālisma pravieti. Tik tiešām, vilks met spalvu, bet ne tikumu. Tādēļ nevajag taisīt no Upīša cietēju un vajāto.

  2. 1919 un 1920.gadam,nav nekāda sakara ar 1941.gada 14.jūniju,tāpēc nesaprotu,ko autors ar to ir domājis.

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un KalniņuDiriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+