Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa, kas veltīta Komunistiskajai genocīda upuru piemiņas dienai.
Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa, kas veltīta Komunistiskajai genocīda upuru piemiņas dienai.
Foto-LETA

Pieminot komunistiskā genocīda upurus, pie Brīvības pieminekļa gulst ziedu jūra 7

Noliekot ziedus, šodien vairāk nekā 1000 cilvēku pie Brīvības pieminekļa pieminēja 1949.gada 25.marta deportāciju upurus, novēroja aģentūra LETA.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

Pirms pasākuma pie Brīvības pieminekļa vairāki simti cilvēku devās gājienā no Latvijas Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim. Gājiena galvgalī tika nesti Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas karogi.

Pie Brīvības pieminekļa pirms ziedu nolikšanas notika svinīgā goda sardzes maiņa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uzrunu klātesošajiem sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), norādot, ka 1949.gada 25.marts bija “smags cirtiens Latvijas tautas sakņu sistēmā, kura sekas vēl nav pārvarētas pat šodien”.

Mūrniece sacīja, ka 1941.gada deportācijas skāra Latvijas valstsvīrus, politiķus, inteliģenci, kultūras darbiniekus, virsniecību, ierēdņus un uzņēmējus, bet 1949.gada deportācijas tika vērstas pret Latvijas zemniecību.

“Tika veikts noziegums pret cilvēci un tam nav noilguma,” uzsvēra Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka, pieminot šīs traģēdijas upurus, jāskatās arī nākotnē un nav jāzaudē cerība uz Latvijas attīstību. Mūrniece uzsvēra, ka 1949.gada deportācijas bija iespējamas, jo Latvija bija zaudējusi suverenitāti, taču tagad valstij ir stabili sabiedrotie ES un NATO, kas garantē suverenitāti un to, ka 25.marta traģēdija Latvijas vēsturē vairs nekad neatkārtosies.

Ziedus pie pieminekļa nolika arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), daudzi valdības ministri, Saeimas deputāti, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), domes deputāti, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji. Tāpat ziedu nolikšanā piedalījās arī daudzu ārvalstu vēstniecību pārstāvji.

Pasākumā piedalījās gan vecāka gadagājuma ļaudis – izsūtījumu pārdzīvojušie, cilvēki, kuru radinieki cietuši deportācijās, gan arī jaunāki cilvēki. Ziedu nolikšanu vēroja arī daudzi ārvalstu tūristi.

Kā ziņots, šodien Rīgā un citviet notiek vairāki piemiņas pasākumi.

25.marts Latvijā ir oficiāla atceres diena, kad piemin komunistiskā genocīda upurus saistībā ar notikumiem 1949.gada 25.martā, kad notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem.

Reklāma
Reklāma

Izsūtīšana notika 1949.gadā no 25. līdz 28.martam, kad tika izsūtīti vairāk nekā 90 000 Baltijas valstu iedzīvotāju, gandrīz puse no viņiem bija no Latvijas.