Mobilā versija
Brīdinājums 0.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
28. decembris, 2016
Drukāt

Pieminot strēlnieku varonību, aicina uz “Mūžības skarto” nakts lasījumu (4)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Aleksandrs Čaks - pirmajā rindā pirmais no kreisās.

Lai pieminētu un godinātu latviešu strēlniekus, kuri 1917. gada janvārī Ložmetējkalnā un Tīreļpurvā cīnījās par mūsu valsti, Aleksandra Čaka muzejs aicina uz kopīgu dzejnieka slavenās poēmas “Mūžības skartie” nakts lasījumu maratonu, kas notiks 2017. gada 6. janvārī no plkst. 20, LA.lv uzzināja muzejā.

Pirms simt gadiem šajā naktī latviešu karavīri negulēja. Ložmetējkalnā un Tīreļpurvā Ziemassvētku kaujās tika pārbaudīta strēlnieku drosme. Un tomēr ne jau tikai drosme viņus padarīja par mūžības skartajiem. To paveica liktenis, sapnis par savu zemi un Aleksandrs Čaks.

“Atcerēsimies šajā un piecās turpmākajās naktīs kritušos 2000 latviešu vīrus, pieminēsim 6000 ievainotos latviešu strēlniekus un negulēsim arī mēs. Aicināsim līdzi savus draugus, ģimenes locekļus un kolēģus un tiksimies Aleksandra Čaka muzejā, lai līdz pat pusnaktij kopā lasītu “Mūžības skartos”. Bez skaļuma. Par godu īstiem vīriem,” aicināja muzeja direktore Antra Lāce.

Ieskatu A. Čaka grāmatas tapšanā sniegs literatūrzinātnieks Valdis Rūmnieks. Aktieris Mārtiņs Vilsons dos starta signālu lasījuma maratonam.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Strēlnieku kaujas Ziemassvētkos, protams, ir sensitīvs jautājums ar plašu kontekstu. Īpaši jau, ja atceramies neidīgo pušu karavīru masveidīgo Ziemassvētku brāļošanos Pirmā Pasaules kara laika frontē. Bet te ir kas intriģējošāks – pievēršiet uzmanību datumam, 6.janvārim. Tie ir Ziemassvētki pēc t.s. ‘vecā sila’ vai pareizticīgo Ziemassvētki. Krievijas impērijā Juliāna kalendāru atcēla boļševiku valdība pēc Pasaules kara. Vācu karavīri pilnīgi noteikti nesvinēja Ziemassvētkus 6.janvārī, tā ka latviešu uzbrukums viņiem neizjauca ‘svētku noskaņu’. Jāsecina, ka ‘Ziemassvētku pārsteigums’ bija tikai strēlnieku pulku komandieru izvēle un arī morālā (kristīgo svētku izpratnē) atbildība. Nav šaubu, ka uzbrukumā strēlnieki apliecināja sevi kā kaujasspējīgu vienību, bet, ja par karmu – tad baidos, ka to viņi krietni vien pabojāja…

  2. Nesaprotu, kā var kara ētikas pārkāpumu- kristieši uzbrūk kristiešiem Ziemassvētkos- nosaukt par varonību. Vispār jau kauna traips Latvijas vēsturē.

  3. Kas pa nakti lasījumu klausīsies,ja visi nozombēti ar nožēlojamo seriālu,, ugunsgrēks,,. Mūžības skarto,, un,, Dvēseļu puteni,, jārāda uz ekrāniem un skatuvēm par to skolniekiem jāraksta sacerējumi ,bet lai to panāktu vajadzīga tā sauktā ,, politiskā griba,, bet tās nav ,tad lai iet tālāk tā ,,ugunsgrēka,, nākošās 100 sērijas.

  4. Vajadzētu atgūt Strēlnieku muzeju, kas atdots okupantiem, jeb kam tur vēl. Tie mūsu kareivji, kam ir tikai uzvaras un vienalga kurā pusē liktenis bija viņus ierāvis.

Draugiem Facebook Twitter Google+