Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. jūlijs, 2015
Drukāt

Piemirstā Aspazija: 20. gados tapušo lugu liktenis

Asp_Vaide_5

Aspazijas un Raiņa jubilejas gadā interesanti ieskatīties dzejnieces plaši nezināmo lugu pūrā, par kurām, iespējams, esam dzirdējuši vien pēc nostāstiem.

Piecpadsmit gadus – klusums

Aspazija drāmas pasaulē ienāca apmēram vienā laikā ar Rūdolfu Blaumani. 1890. gadā uz skatuves parādījās pirmā viņa luga “Zagļi”, bet īpašu ievērību guva drāma “Pazudušais dēls”, kas skaļus aplausus iemantoja Rīgas Latviešu teātrī 1893. gadā. Nākamā gada janvārī pēc “Vaidelotes” izrādes ar ziedu klēpjiem no skatuves varēja nokāpt jauna, toreiz vēl maz pazīstama lugas autore, kuru sauca neparastā vārdā – Aspazija. Pagāja tikai trīs mēneši, un Rīgas Latviešu teātrī vērās priekškars jaunai Aspazijas lugai “Zaudētas tiesības”, kas toreiz sabiedrībā ieguva gan bravo saucienus, gan skarbus, kritiskus vārdus, bet visādā ziņā ar vienu šalti Aspazija bija nonākusi viļņa galotnē. Viņas slavu un popularitāti vēl jo īpaši palielināja lugas “Sidraba šķidrauts” iestudējums 1905. gadā Jaunajā Latviešu teātrī – uz tās pašas skatuves, kur tagad skatītājus saista Ingas Ābeles lugas “Aspazija” izrādes. 1905. gadā “Sidraba šķidrautu” izrādīja divdesmit piecas reizes, kas latviešu teātra dzīvē bija kas neparasts.

Un pēc tam – gandrīz piecpadsmit gadus – klusums. Nevienas jaunas lugas! Rainis un Aspazija, kā jau zināms, pēc 1905. gada dzīvoja Šveicē Lugāno priekšpilsētā Kastaņolā. Aspazija vairāk pievērsās dzejai, tapa viņas dzejoļu krājumi “Saulainais stūrītis” un “Ziedu klēpis”, taču ikdienā nācās veikt mājas darbus, tikmēr Rainis, kalna nogāzē sēdēdams, strādāja un tapa viņa izcilie darbi “Zelta zirgs”, “Indulis un Ārija”, “Pūt, vējiņi!”, ko izrādīja Jaunais Rīgas teātris, bet Aspazija bija palikusi tādā kā ēnā. Tiesa, Latvijas teātri joprojām rādīja viņas lugas “Vaidelote” un “Neaizsniegts mērķis”, bet jauni darbi netapa. Bija noticis dīvains pavērsiens: kad skatītāji sajūsmā pēc “Vaidelotes” izrādes sveica Aspaziju, tādu Raini viņi nemaz vēl nepazina. Kad Rainis 20. gadsimta sākumā ķērās pie vērienīgās simbolu drāmas “Uguns un nakts”, Aspazija mēģināja pat palīdzēt ar savu krietni lielāko pieredzi drāmas laukā un uzrakstīja kādus fragmentus lugas pirmajam cēlienam, bet Rainis gan tomēr visu pārveidoja pēc sava prāta.

Kastaņolā situācija bija citāda – Rainis radīja savus nozīmīgākos dramatiskos darbus, viņa lugas izrādīja Latvijā un tās guva izcilu atsaucību, bet Aspazija – klusēja. Pēc daudziem gadiem par nosacīto trimdas laiku viņa rakstīja: “Neauglīgas bija šīs smiltis priekš radošā darba, un tikai reta, sīka zālīte varēja uzplaukt. Rūgtas, melnas vītenes vijās tikai ap akmeņiem – sēras un ilgas pēc dzimtenes.”

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+