Jānis Labrencis: Piena ceļā lielveikali jāapiet 2
Jānis Labrencis, zemnieks: Man kādreiz ekonomikā mācīja, ka preču cena ir atkarīga no to piedāvājuma – jo lielāks piedāvājums, jo mazāka cena. Izskatās, ka šis apgalvojums vairs nav spēkā.
Šodien ražotājs pienu var liet grāvī, bet veikalā tā cena nemainās. Tam ir ļoti vienkāršs iemesls. Piena pārstrādātāji kopā ar lielveikaliem darbojas kā aizsprosts upē. Lai cik zema cena pienam būtu pirms šī aizsprosta, galarezultātā veikalā pārdošanas cena šobrīd ir pat četras reizes augstāka nekā piena iepirkuma cena.
Lai mazinātu šo cenu starpību, ir jāapiet aizsprosts, tas ir, jāveicina piena nokļūšana tirgū, apejot pārstrādātāju un lielveikalu monopolu. Līdzīga situācija jau mums reiz bija, kad piena ražotāji dalīja bezmaksas pienu Doma laukumā. Toreiz aptuveni 1000 cilvēku divas līdz trīs stundas stāvēja rindā, lai saņemtu bez maksas burciņu piena! Tātad, lūk, kāds ir reālais piena pieprasījums!
Toreiz sāka aicināt pienu pārdot tiešajā tirgū. Jelgavā bija skumji skatīties, kā lietotās plastmasas pudeles ar pienu bija saspraustas starp kartupeļu kastēm. Diemžēl tāds nu mums ir vietējais, pašu ražotās pārtikas tirgus.
Izskatās, ka mūsu pilsētu tēviem nav ne mazākās iztēles, kādam vajadzētu būt mūsdienīgam vietējam tirgum. Ne jau tādam, kāds šodien ir Jelgavā, Dobelē un daudzās citās pilsētās, kur zemnieki savu preci piedāvā vecās nojumēs vai pat vienkārši sakrauj kastes uz asfalta.
Lielveikali ir lielisks piemērs. Vispirms tam jābūt siltam un labiekārtotam paviljonam ar atbilstošām preču noliktavām. Ne jau vienmēr zemniekam pašam sava prece jātirgo. Noteikti jābūt stendiem, kuros zemnieku saražoto tirgotu profesionāli pārdevēji. Rīgā tāds ir pārblīvētais Centrāltirgus paviljons. Bet arī te lieki vietu aizņem lielveikali. Šādā paviljonā jāparedz tirgošanās vietas pēc iespējas lielākam preču sortimentam, lai pircējs varētu iegādāties visas sev nepieciešamās galvenokārt Latvijā ražotās preces. Noteikti būtu jābūt vietai, kur tirgoties daiļamata meistariem ar pinumiem, adījumiem un citiem izstrādājumiem. Tirgošanās vietām būtu jābūt pietiekami lētām, lai tirgošanās vietas maksa nebūtu šķērslis to izmantot.
Nesen veikalu tīkls TOP aicināja zemniekus uz konsultācijām, kā sagatavot savu produkciju, lai to realizētu viņu tīklā. Mums Jelgavā ir jaunā “Latvijas piena” rūpnīca, kas gan fasētu pienu neražo, bet varbūt šajā situācijā būtu jāiegādājas nepieciešamās iekārtas, lai to varētu pārdot TOP tīklā un lai vismaz kooperatīva biedriem samazinātu milzīgo starpību starp iepirkuma un realizācijas cenām. Labāk nekavējoties attīstīsim piena tirdzniecību, nekā drīz tirgot liellopu gaļu.
Mums ir Lauksaimniecības tirgus veicināšanas padome, ES piešķir līdzekļus dažādām vajadzībām. Vajadzīga tikai griba rīkoties. Varbūt beidzot ZZS partija un zemkopības ministrs ar reāliem darbiem pierādīs pirms vēlēšanām solītās patiesās rūpes par lauksaimniecību, kuras neaprobežosies tikai ar papildus atbalsta maksājumu ubagošanu.
