Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. jūlijs, 2013
Drukāt

Piena cenas kāpumam nav pamatojuma


Foto-LETAFoto-LETA

Trešdien, 24. jūlijā, “Latvijas radio 1” raidījumā “Krustpunktā” zemkopības ministri Laimdotu Straujumu izvaicāja žurnālisti Kārlis Dagilis (“Latvijas Radio”), Ingrīda Mičāne (LETA) un Ivars Bušmanis (“LA”).


 

K. Dagilis: – Vai piena cena veikalos varētu kāpt?

L. Straujuma: – Ir trīs piena cenas. Pirmā – tā ir zemniekiem, un man ir liels prieks, ka tā ir kāpusi līdz 20,7 santīmiem par litru, bet joprojām tā ir trešā zemākā Eiropas Savienībā. Tāpēc uzskatu, ka iepirkuma cenas kāpums ir pamatots. Otra cena ir tā, ko tirgotāji maksā pārstrādes uzņēmumiem. Trešā cena ir piena cena veikalos. Mēs varam salīdzināt, kādas piena cenas ir Baltijas valstīs un Polijā. Salīdzinājumā veikala cenas Latvijā ir visaugstākās. Pieņemot, ka litrs maksā 58 santīmus, kaimiņvalstīs tas ir par dažiem santīmiem lētāks, neraugoties uz to, ka PVN ir vienāds. Tātad problēma ir pārstrādātāja un tirgotāja posmā. Mēs redzam, ka tirgotāja uzcenojums pie mums ir augstāks nekā kaimiņvalstīs. Tā kā mums ir zemākās iepirkuma cenas no zemniekiem, bet augstākās – veikalos, es neredzu pamatojumu, kāpēc lai Latvijā celtos cenas. Ieteiktu pārstrādātājiem un tirgotājiem atrast saprātīgu kompromisu.

I. Mičāne: – Vai Zemkopības ministrija var kaut kā iejaukties?

– Protams, ka nevaram. Gribu ieteikt: kad reiz bija problēmas ar iepirkumu cenām zemniekiem, viņi proaktīvi rīkojās un izveidoja kooperatīvus. Gribu pārstrādātājus aicināt veidot pārstrādātāju kooperāciju.

– Kādu jūs to iedomājaties?

– Vairāki pārstrādātāji varētu kooperēties, neražojot visi vienu un to pašu, piemēram, krējumu ražo viens, otrs – ko citu. “Smiltenes piens” jau sācis runāt ar “Jaunpils pienu” par kopīgu ražošanas un realizācijas taktiku. Latvijā ir 40 pārstrādes uzņēmumi!

K. Dagilis: – Tad piena cenas, gluži pretēji, varētu par 8 procentiem kristies?

– Nē, esmu pārliecināta, ka astoņu procentu piena cenas kāpumam veikalā nav ekonomiskā pamatojuma.

I. Mičāne: – Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība valdes priekšsēdētājs Šolks jau nepiesauca tikai iepirkuma cenu, bet arī akcīzi, gāzes cenu…

I. Bušmanis: – … arī samazināto PVN.

– Nerunājot par Vāciju, kur PVN ir 7%, Baltijas valstīs PVN ir līdzvērtīgs, tātad ar to nevar izskaidrot, kāpēc Latvijā ir par diviem santīmiem dārgāks piens nekā Igaunijā.

– Jūs nosaucāt trīs piena cenas. Ir jau arī ceturtā. Cena, par ko pārdod zemnieks, atšķiras no tās, par kādu iepērk pārstrādātājs. Pa vidam ir starpnieks – uzpircējs. Kā tikt pie tā 21 santīma?

– Zemniekiem jāsaprot, ka visiem nevar samaksāt 21 santīmu par piena litru – jo mazāki apjomi, jo vairāk izmaksu, izbraukājot pa mazajām saimniecībām. Kā iegūt labāku cenu? Vienīgā atbilde ir: kooperatīvā, kas pienu nodod tieši pārstrādei.

K. Dagilis: – Anglijā pienam PVN esot nulle procentu.

– Visai pārtikai. Par PVN samazināto likmi Latvijā no politiskajām partijām šogad nav atbalsta. Vienalga, vai rēķinām 70 miljonu iztrūkumu, ko tā radītu budžetā, vai 36 miljonus, to attiecinot tikai uz svaigo pienu, svaigo gaļu un dārzeņiem.

I. Bušmanis: – Iespējamais mazākais PVN 36 miljoni latu ir salīdzināms ar PVN likmes samazināšanu par procenta punktu, kas budžetu samazina par 44 miljoniem. Ja valdība būtu izšķīrusies par samazinātu PVN, tad būtu atbalstījusi gan vietējos uzņēmumus, gan patērētājus veikalā.

– Šis jautājums nav noņemts no manas personīgās un Zemkopības ministrijas darbakārtības, taču jārēķinās arī ar eiro ieviešanas nosacījumiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+