Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. februāris, 2016
Drukāt

Kritiska situācija piena nozarē (15)

Foto - LETAFoto - LETA

Piena nozares kooperatīvi vērš uzmanību uz pašreizējo kritisko situāciju piena nozarē, jo kopš februāra sākuma samazinās iepirktā svaigpiena cenas. Arī prognozes liecina, ka svaigpiena cenu kritums turpināsies, kas nozīmē, ka zemnieki – piena ražotāji – strādā ar zaudējumiem un, turpinoties šādām tendencēm, daudzām piena lopkopības saimniecībām draud bankrots.

Piena kooperatīvu vadītāji, tiekoties ārkārtas sanāksmē, kopīgi apsprieda risinājumus piena nozares situācijas uzlabošanā. Svaigpiena apjomi pēc kvotu atcelšanas ir palielinājušies, kā rezultātā ir samazinājusies piena iepirkuma cena. Arī piena produktu tirgus ir pārpildīts ne tikai ar Latvijā saražotajiem, bet arī ar importa piena produktiem. Turklāt, piena pārstrādātāji un veikalu ķēdes nesolidarizējas ar Latvijas zemniekiem, saglabājot augstas vietējā saražotā piena produktu cenas pretstatā zemajai piena iepirkumu cenai.

Kā vienu no risinājumiem piena nozares stabilizēšanai, kuru piedāvā piena kooperatīvu vadītāji, ir pievienotā vērtības nodokļa samazināšana iepirktajam svaigpienam un piena produktiem. Šāds risinājums šobrīd ir dienas kārtībā arī Lietuvā, kur situācija ir samērā līdzīga. Latvijas piena produktiem ir zemāka konkurētspēja ar, piemēram, Vācijā un Polijā ražotajiem piena produktiem, jo šajās valstīs pievienotās vērtības nodoklis ir ievērojami zemāks. Savukārt, Eiropas mērogā sviestam un vājpiena pulverim ir nepieciešams palielināt intervences iepirkuma cenu, kā arī maksimālo apjomu pārskatīšanu vai palielināšanu atbilstoši pašreizējai tirgus situācijai.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece, LPKS „Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece: „Intensīvi jāturpina strādāt pie jaunu noieta tirgu meklēšanas, kuros pārdot Latvijā saražoto piena produkciju. Tas ir jādara ne tikai katram piena pārstrādes uzņēmumam individuāli, bet arī atbildīgo ministriju līmenī. Tieši tādēļ, ka nav iespēju, kur saražotos piena produktus eksportēt, Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi nestrādā ar pilnu jaudu. Papildus jāatzīmē, ka arī Latvijā šobrīd netiek izmantoti visi potenciālie piena produkcijas patērētāji – skolas, bērnudārzi un cietumi, kur galvenokārt izmanto lētākā iepirktā produkta politiku, nevis dod priekšroku Latvijā ražotajiem.”

Kā uzsvēra piena kooperatīvu vadītāji, vēl viens risinājums, pie kura jau šobrīd ir jāstrādā pašiem, ir savu veikalu tīklu izveide, kuros varētu iegādāties ne tikai piena produktus, bet arī citu kooperatīvu piedāvātos augļus, dārzeņus.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Visi lielie ekonomisti un politiķi ir iesēdušies grāvī. Šie pilsētas inteliģentie kantoristi ir atrāvušies no reālās dzīves un nav spējīgi izprast izmaiņas ekonomiskajos procesos. Viņi joprojām dzīvo un domā vakardienas stereotipos un kategorijās: jo lielāks ražošanas apjoms, jo lētāka saražotā prece un lielāka peļņa. Bet nav pamanījuši, ka šodienas modernizācijas un regulāra kredīta izmantošanas apstākļos saimniecībā ļoti strauji pieaug ražošanas izmaksas. Un šajos apstākļos ekonomiskais nosacījums, ka jo lielāks apjoms, jo lētāka prece vairs nestrādā, tāpēc ir nepieciešams novilkt sarkano līniju preces iepirkuma cenai, zem kuras ražošanas apjoma pieaugums vispār nespēlē nekādu lomu. Pienam šai realizācijas cenai ir jābūt vismaz 30 centi/kg, lai segtu izmaksas un nodrošinātu saimniecībā minimālu peļņu. Un šīs garantijas ir jānodrošina valstij vai arī piena iepircējam, citādi nozare agri vai vēlu aizies pa burbuli. Pasaulē un jo īpaši Eiropā ir piena pārprodukcija, piena tirgi ir piesātināti, tāpēc cerēt, ka pēc iepirkuma cenu krituma sekos kāpums ir vairāk nekā naivi.

  2. Par melošanu un faktu sagrozīšanu valdībai vajadzētu diedelniekiem parādīt durvju virzienā. PVN nav nekāda sakara ar konkurētspēju – tas ir patēriņa nodoklis un to nomaksā gala produkta pircējs. Poļu sieram Latvijā ir 21% PVN, latviešu sieram Polijā ir poļu PVN likme.

    • Runa jau ir par to, ka samazinot PVN likmi, prece veikalā kļūtu lētāka, attiecīgi arī pircējs varētu vairāk nopirkt.

      • Lētāks jau paliks, bet poļu produkts jau arī paliks lētāks. Tie santīmu pis@ji, kuri dažu centu dēļ no plaukta paņem leišu vai poļu ražojumu, savus paradumus nemainīs.
        Varēt ta varētu, bet vai nopirks vairāk? Ir tāds jēdziens kā piesātinājuma līmenis. Kad poļu āboliem sākās problēmas ar Krieviju, tad viņi strauji parāva cenu uz leju vietējā tirgū + organizēja vēl mārketinga kampaņas ar cerībām, ka poļi vairāk ābolus sāks ņammāt, bet nekas viņiem no tā pasākuma nesanāca. Es, piemēram, nezinu nevienu, kurš atteicies no piena vai krējuma tādēļ, ka nevarētu to atļauties. Tu taču nesāksi pļumpēt kafijas vietā pienu, ja cena būs par 10 centiem litrā mazāka, ne?

  3. Cukurbietes bija nevajadzīgas ,cūkas arī tagad piens un pēc tam graudi .Mēris un kari nevar iznīcināt tautu kā pašu stulbie likumi lai citiem ceļu bruģētu.Kaut kas te tiešām nav kārtībā nu cik ilgi tā var tikai ar solījumiem .Jo nekas jau labāks nepaliek ,droši vien laukiem jāiznīkst.

  4. Ir tikai viens risinājums – valdībai ir jānosaka zemākā iepirkuma cena gan pienam,gan graudiem,gan dārzeņiem, tādejādi aizsargāt ražotāju no tirgotāja. Liekas,ka tirgoņi kā dzīvoja tā arī dzīvo kā nieres taukos- cena piena produktiem nekrīt,bet ir paaugstinājusies. Nav neviena, kas darītājus laukos aizstāv. Ja kritīs zemnieki, kritīs arī valdība, jo nebūs kas maksā nodokļus, un tiem 100 auniem ar visiem padomdevēju varzu, tad arī nebūs aldziņas ko maksāt!!!

  5. Ja nebūtu pārprodukcija pienam, nebūtu zemas cenas. Pienu piedāvā tik daudz, ka uzpircējs var pats izdomāt, cik maksās, jo ja viens nedos pa 19 centiem, tad cits dos, jo tas piens jau kaut kur ir jānodod. Saimniekiem ir jāizvērtē, cik vajadzīgs viņš ir piena nozarei un valstij ir jāsaprot, ka glābt katru bļāvēju nav jēgas. Tad jau arī aitkopji, liellopu audzētāji un cūkkopji arī var bļaustīties un saņemt miljonus no valsts, jo kautuves dzīvniekus neņem pa tirgus cenām – aitām – ja veikalā ir 7-8 eur/kg, tad kautuve paņems labi ja pa 4 EUR/kg, liellopiem tas pats, ja cena veikalā ir ap 5-6 EUR kg, tad kautuve paņems pa 2EUR/kg…
    Beidzam vienreiz aizstāvēt katru bļāvēju un pievēršam uzmanību kopējai lauksaimniecības situācijai…

  6. man rokišku sūris par litru maksā 15 centus!!!!!!!!!

  7. brīvība kā ne kā Atbildēt

    pietiek ar 10 centiem litrā ja saimniekot nemāk un zin tik bļaut. Neražojat nav spiesta lieta.

    • vai tu esi nejēga vai izliecies. Paskaties, cik maksā piens veikalā un cik no tās cenas saņem ražotājs. Tev tas liekas normāli? Un kāpēc nevarētu būt samazināta PVN likme piena produktiem?

  8. būtu jau labi ja saņemtu tos 19centus par kg bet patiesībā saņemam tikai 17.5centus par kg tas ir Smiltenes pienam.

  9. cik sevi aceros piena nozare bļāvusi par kritisko situāciju. un kas bļauj? tikai lielsaimnieki, kam principā butu jāstādā visekonomiskāk jo tā sludina, bet sacēluši tās lielās modernās kūtis viņi nespēj pavilkt kreditu nastu, (kredits un procenti jau ar rēķinās pašismaksā) tāpec tie “ekonomiskie ražotāji”vismaz reizi gadā bļauj pēc papildus valsts palidzibas. kamer videjie un sīkie piena ražotāji vienmer kautkā izgrozās, jo ir manevretspējigāki un nav sagrābušies miljonu kreditus. jā protams ari tie priecājaspar atbalstu, kam lieka nauda nenoder, bet tiem ūdens mutē nesmeļas

    • Vai Tev liekas normāli, ka piena iepirkuma cena tagad nokritusi jau līdz 19 centiem piena ražotājam, savukārt kāda ir piena cena veikalā? Tici man, arī mazais un vidējais ar tādu piena cenu, kas vēl vairāk draud samazināties, ilgi neturēsies. Ja izdevumi lielāki nekā ieņēmumi, tad nekas labs tur nesanāks. Protams, mazajam it kā iznāk lētāk saražot to pienu, jo viņš jau savu darbu nerēķina izdevumos.

      • Bļaustijās mazos jālikvidē,vajag tikai lielražotājus.Mazie redz saņem mazāk un ir spējigi izdzīvot ar veco sagrabējušo tehniku un d-degviela vēl paliek pāri.Bet lielajiem par pienu maksājam vairāk,degvielas par maz.Nu nevar konkurēt ar tiem mazajiem.Laukos liedza iespēju mazajiem 3-10 govīm normāli strādāt.Tā ir vienas mazas ģimenes iztika.Kas tad tiem nabagiem atliek,ja par l piena maksā knapi 15 centus.,kādreiz bija 15 santīmi.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+