Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
22. marts, 2016
Drukāt

Piena paradoksi: pērk dārgāku igauņu svaigpienu (7)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Pērn neizdevīgie pasaules piena produkta tirgus nosacījumi rosināja maiņas arīdzan Latvijas svaigpiena un piena produktu bilancē, rāda biedrības “Siera klubs” apkopotā operatīvā statistikas informācija.

Biedrības vadītāja Vanda Davidanova uzsver – pērn ražots vislielākais siera (to uzskaita kopā ar biezpienu) daudzums kopš Latvijas iestāšanās ES – pavisam 41,13 tūkstoši tonnu, kas ir par 19% vairāk nekā gadu iepriekš. Piensaimniecībai krīzes laikā arī svarīgi, lai pārstrādei netiku iepirkts mazāks daudzums. Tas pērn salīdzinājumā ar 2014. gadu kāpis gan tikai par 0,4%.

Piena ražotājus noteikti šokēs fakts, ka pērn par 22% kāpis svaigpiena imports, sasniedzot 45,5 tūkstošus tonnu. Turklāt, par ievesto svaigpienu piena pārstrādes uzņēmumi maksāja vidēji par 3,9 centiem dārgāk nekā par eksportēto svaigpienu. Importa svaigpiena cena pērn bija par pieciem centiem augstāka nekā vidējā piena iepirkuma cena Latvijā (21,6 centi/kg).

Kāpēc piena pārstrādes uzņēmumi nepērk šo izejvielas daudzumu Latvijā? SIA “Latvijas piens” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra atzina, ka pērn saistībā ar kooperatīva “Trikāta KS” maksātnespēju bijis grūti nodrošināt piena iepirkumu Latvijā. “Igauņi pārdod augstas kvalitātes pienu un ir ilgtermiņa partneri. Latvijas piena piegādātāji ļoti bieži puscenta vai centa dēļ maina ik mēnesi piegādātāju. Ar igauņiem var slēgt ilgtermiņa līgumus, un viņi savas saistības izpilda,” tā A. Skudra. Lielo cenas atšķirību viņa skaidro ar to, ka cenā ieskaitīti arī transporta izdevumi un pienu parasti pērk vienā saimniecībā. “Arī mūsu lielie zemnieki pērn vidēji par kilogramu piena saņēma 25 – 26 centus. “Cenas bija labas oktobrī un novembrī, kad pienu bija izpirkuši Polijas pircēji,” piebilst uzņēmēja.

No 45,5 tūkstošiem Latvijā ievestā svaigpiena, kas gan veido vien 6% no kopējā pārstrādei pirktā piena daudzuma, pērn Igaunijā pirktas vairāk nekā 43 tūkstoši tonnu piena. A/s “Preiļu siers” vadītājs Jāzeps Šņepsts vakar telefonsarunā atzina, ka arī viņa uzņēmums svaigpienu pircis Igaunijā. Ievestā piena cenas atšķirības no Latvijas vidējās cenas Šņepsts nosauca par “meliem”, “Preiļu siers” par Igaunijā pirkto pienu nemaksājot piecus centus dārgāk. Svaigpiena importu no Igaunijas apstiprināja arī a/s “Tukuma piens”. “Siera kluba” informācija rāda, ka pērn eksporta tirgos svaigpiens pārdots vidēji par 23,1 centiem kilogramā, bet iepirkts – par 27,1 centu kilogramā.

Svaigpiena eksports pērn kāpa par 1% un sasniedza 277,7 tūkstošus tonnu. No makroekonomikas skatpunkta visizdevīgāk pienu pārstrādāt tepat, Latvijā, tāpēc par šo rādītāju īpaši jālepojas nebūtu. Eksporta tirgos vidējā cena pērn bija 23,1 cents – par 1,5 centiem dārgāka nekā Latvijā. Pieņemot, ka ražotāji eksportēto svaigpienu pārdotu par aizvadītā gada vidējo cenu Latvijā, viņi saņemtu par 4,16 milj. eiro mazāk.

“Siera kluba” eksperti teic, ka pērn būtiski mainījās svaigpiena eksporta struktūra – daudzums uz Lietuvu samazinājās pat par –13% jeb par 35 tūkst. t. Būtisks kāpums ir uz Polijā vestajam svaigpienam (pavisam 39 tūkst. t) un uz Igauniju vestajam svaigpienam (pavisam gandrīz 8 tūkst. t) – sešas reizes vairāk nekā 2014. gadā.

Māris Petrēvics, LPKS “Dzēse” vadītājs, kura kooperatīvs svaigpienu uz Lietuvu eksportē kopš 2004. gada, paskaidro: “Ar piena pārstrādes uzņēmumu “Pieno žvaigždes” ir izveidojušās koleģiālas attiecības. Pienu pārdodam citā valstī tāpēc, ka Latvijā, kopā ņemot, nespējam to patērēt un eksports ir izdevīgs arī no biznesa viedokļa – saņemam nedaudz lielāku maksu, nekā mums maksātu pašu valstī. Dažkārt gan cenas atšķirības nav. Ja no Latvijas neizvestu svaigpienu, tad tirgū situācija būtu pavisam cita, zemniekiem maksātā cena būtu daudz zemāka. Jā, mēģinājām paši savu “Latvijas piena” rūpnīcu apgādāt ar pienu, tomēr sadarbība ar kolēģiem neizdevās. Svaigpiena eksports mūs atšķirībā no kooperatīva “Trikāta KS” glāba.”

V. Davidanova par krīzes laika ieguvumu nosauc arī siera kvalitātes uzlabošanos un sortimenta palielināšanos. “Siera eksporta vērtība pērn kāpa par vienu procentu, eksporta daudzums par trīs procentiem – tas nozīmē, ka Latvijā ražotais siers garšo arī citās ES valstīs, tostarp Vācijā un Nīderlandē, kurp sūtīts vislielākais siera daudzums,” tā “Siera kluba” vadītāja.

Labā ziņa ir arī sūkalu produktu eksporta vērtības kāpums par 20% un daudzuma pieaugums par 10%, siera eksporta daudzuma kāpums par 8%, vienlaikus cenai samazinoties par 7%. Arī Latvijā ievesto piena produktu vērtība pērn krita līdz 118,1 milj. eiro jeb par 15%, importa piena produktu daudzums samazinājās par 6%. Interesanti, ka pēc embargo noteikšanas pērn Krievijā pārdotas 609 tonnas piena produktu 1,8 milj. eiro vērtībā. Tas tāpēc, ka Krievijā pārdotie šokolādes sieriņi, saldējums un saldais krējums nav kaimiņvalsts aizliegto produktu sarakstā.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Patreiz piena iepirkuma cena 15 eiro centi ! Gaidiet lēto pienu veikalos ! Un cena vēl kritīšoties !

  2. Vienmēr lauku cilvēks ir bijis apkrāpts jo ir parazīti kar uz to vien dzīvo .Bet katram savs laiks un katrs saņems pēc nopelniem nevis tukšas muldēšanas.

  3. Visā šajā ,,piena tirgū”ir šausmīga putra ,ierindniekam nesaprotama . Vienmēr esmu bijis pārliecināts ,ka piena kombināti totāli noslauc zemniekus . Tik iedomāties – kā jāstrādā zemniekam lai saražotu šo augstvērtīgo produktu ,bet cik viņš saņem par to ! Un kā ,,nokrejo” augstvērtīgo pienu kombināti ,pārdod krējumu,sviestu ,u.c.produktus un pārdod mums ,,paniņas” vismaz divtik dārgāk kā iepirkuši !

  4. A sieriņi nav sarakstā, jo Rīgas piena kombināts (Food Union) ta krieviem pieder 🙂 un līdz ar to arī zīmoli Valmieras piena, Limbažu piens, Rasa… Un 15.gada jūnijā bija ziņa ka Fūd junion pēr arī Rīgas piensaimnieku, kas ražo biezpiena sieriņus 🙂 WOt i visa matemātika.

  5. Cita runa par eksporta tirgiem. Mēs ražojam 70% piena kuram nav iekšējā noieta ,tikai eksports. Bet tā ir starptautiska konkurence. Ja pieņem ,ka auto no Vācijas maksā 15000 eiro ,zemniekam japārdo 60000 kg piena ,60 tonnas…un vāciešiem tas jānopērk ,bet viņiem pašiem savi ražotāji ! Kur pārdot šos daudzumus lai tiktu pie traktora ,citām iekārtām ,spožā vieglā auto ? Un ne jau zemnieki ir tie kuri ārzemēs savu pienu tirgos . Izrādās, parādās starpnieki kuri par savām darbībām arī vēlas naudu makā. Tirgotāju elite kurai faktiski nav sakara ar ražotāju – zemnieku. Acīm redzami ,ka problēma jārisina lauciņā pārstrādātāji – tirgotāji – valsts institūcijas. Un tieši pēdējām jādarbojas uzmanīgi,efektīvi ,jo ,ja ražotāji un pārstrādātāji bankrotēs , tūkstoši imigrantu dosies Rietumu virzienā ,Latvija izmirs.

  6. Lielākie ražotāji saņēma 25 centus ! Uzskatu ,ka uzrakstītais ir tikai informācija zināšanai ,jo citūr to neatradīsi . Man kā pircējam par pienu jāmaksā 69 -99 centi atkarība no veikala kurā esmu iegājis . Tātad problēmai 2 tirgi ,vietējais un ārējais . Vietējā,izrādās,karš starp šejieniešiem un importu no kainiņvalstīm. Skaidrs ,ka zemniekam mazāk maksāt nevar ,pērnie minimumi ir bankrota robeža. Tātad , kā rodas un kam”atlec” 85 -25= 60 centi ? Grāmatvežiem jāskaita no beigu gala, 85 mīnus PVN mīnus pārstrādātāja izmaksas +viņa peļna – tirgotāja izmaksas +tā peļņa – loģistikas izmaksas .Katra dalībnieka kapitālaprites blokshēmā parādās dažādi izmaksu un nodokļu posteņi ,tātad jautājums ,kuras pozīcijas jāminimizē un kā ,nosacīti jārobotizē samazinot dzīvo darba spēku , jāpaplašina mērogs ,jāsamazina atsevišķu nodokļu likmes. Jārēķina un jāprasa no Valdības un Saeimas.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+