Materiāls tapis sadarbībā ar diētas ārsti Lolitu Neimani un restorāna “Desidetara” šefpavāru Māri Astiču.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27

Lasīt citas ziņas

Mazulis piedzimis sevi visiem piesaka ar skaļu kliedzienu, un viņš arī prasa ēst, un pirmais ēdiens un dzēriens ir piens. Bērnam augot, paplašinās un daudzveidojas piena un tā produktu lietošana, un dzīvē – vairāk vai mazāk – cilvēks ir kopā ar sieru, biezpienu, kefīru, jogurtu, krējumu…

Piens ir brīnišķīgs produkts, ko pagatavojusi pati daba, un nav cita līdzīga – tik pilnvērtīga, ko dabūjam gatavā veidā, un gandrīz visas piena sastāvdaļas pāriet sierā, biezpienā, arī citos piena produktos, un turklāt koncentrētā veidā.

TESTS. Kāds testu pildītājs tu esi?

VIDEO. Urbānais ceļotājs ielauzies Fukušimas sarkanajā zonā un parāda, kā izskatās pamestās spēkstacijas vadības telpas

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un Vitrupes bibliotēkas slēgšana

Olbaltumvielas, minerālvielas, vitamīni, arī piena tauki, – cilvēka uzturā ir svarīgi un nepieciešami, un tos var uzņemt, lietojot piena produktus, īpaši sieru, biezpienu un skābpiena dzērienus.

Siers ir galvenais kalcija nodrošinātājs. Atcerēsimies, ka starp ikdienas produktiem, piemēram, gaļu, maizi, zivīm, olām, dārzeņiem, tieši sierā ir visvairāk kalcija. Ar 100 g siera uzņemam gandrīz tik daudz kalcija, cik pieauguša cilvēka organismam vajadzīgs vienā diennaktī.

Kalcijs veicina augšanu un kaulu attīstību, sekmē pareizu kaulaudu izveidi un saglabāšanu, veselus zobus un smaganas, pareizu nervu impulsu pārvaldi organismā un nervu sistēmas darbību, kā arī dzelzs un B grupas vitamīnu vielmaiņu. Kalcijs piedalās vēl citās svarīgās funkcijās, kā muskuļu aktivitātes regulēšanā, asins recēšanas procesos, aktivizē aizkuņģa dziedzera fermentu lipāzi. Bērnībā kalcija trūkums var traucēt kaulu un zobu attīstībai, bet dzīves laikā veicināt osteoporozi (kauli kļūst trausli, ātri lūst, deformējas mugurkauls).

Biezpiens ir galvenais olbaltumvielu nodrošinātājs. Mūsu organismam diennaktī vajag apmēram 80 – 100 g olbaltumvielu, un tieši piena produktu olbaltumvielām ir labs aminoskābju sastāvs. Biezpiena olbaltumvielas pilnībā tiek izmantotas, tām ir augsta bioloģiskā vērtība un organisms tās viegli uzņem.

Olbaltumvielas ir katra dzīvā organisma, katras tā šūnas sastāvdaļa (veido 1/5 cilvēka ķermeņa). Olbaltumvielu trūkums uzturā var pasliktināt veselību.

Jogurts satur kalciju un citus mikroelementus, kā arī olbaltumvielas, bet šā produktu lielākā vērtība ir dzīvā mikroflora jeb labās baktērijas, kas veicina mūsu imūnsistēmas aktivitāti, veselīgas zarnu mikrofloras atjaunošanu, līdz ar to uzlabo gremošanu, normalizē zarnu darbību, arī aizkavē novecošanās procesus.

Jogurts sevišķi nepieciešams cilvēkiem, kuru ārstēšanās kursā ir bijušas antibiotikas vai kuriem ir piena nepanesība. Šis produkts ieteicams tiem, kuri slimo ar staru slimību, un onkoloģijas slimniekiem kā papildinājums vispārējam ārstniecības kursam.

Šķiet, ka dienā glāze piena un glāze skābpiena dzēriena pret­argumentus nerada. Tas nav daudz, un pienu var pievienot arī kafijai vai kakao, vārīt putras, piena ķīseli un ielikt citos ēdienos. Līdzīgi var izmantot skābpiena dzērienus. Toties ir dzirdēts, ka dienā varētu būt problemātiski apēst 100 g siera vai 200 g biezpiena – ka tas ir daudz. Tajā pašā laikā ir cilvēki, kuri apgalvo, ka viņi dienā patērē vēl vairāk piena produktu, nekā zinātnieki un diētas ārsti izskaitļojuši.

Daudz vai maz – 100 g siera vai 200 g biezpiena? Ja regulāri vienā ēdienreizē apēdīsiet 100 g siera vai 200 g biezpiena, iespējams, ka ar laiku izveidosies vienmuļības un apnicības sajūta. Tāpēc būsim radoši! Ir dažādas iespējas, kā ar minētajiem produktiem iekārdināt gan acis, gan garšas kārpiņas.

Pirmkārt, izvērtēsim siera šķirņu un biezpiena veidu plašo sortimentu. Latvijā ražo apmēram 70 siera šķirņu, ES dalībvalstīs līdz tūkstotim saskaitāmas, tāpēc veikalos ir ļoti bagātīga izvēle.

Latvijas iedzīvotāji visvairāk patērē Krievijas un Holandes sieru, bet biežāk celsim galdā Monterigo un Čedaras, Trikātas BLUE un Sniega bumbas, Mocarellu un Tējas sieru, Mālpils un Ķimeņu sieru, Muižas sieru ar baziliku un Našķi, Brinzu un Fetu, Edamas un Ementāles sieru, kā arī citus. Tiem katram ir sava neatkārtojama, atšķirīga garša, īpatnēja pēcgarša, acojums un krāsa.

Otrkārt, siera un biezpiena lietošana iet vienā solī ar kulināriju un konditoreju arī ģimeņu virtuvēs. Siera un biezpiena izmantošana ēdienu pagatavošanā bijusi zināma un pārbaudīta kopš senseniem laikiem. Piemēram, siera ēdienu pirmssākums datēts ap 62. gadu pēc Kristus. Laika gaitā receptes daudzveidojušās un joprojām pilnveidojas. Arī biezpiena ēšanas tradīcijas paplašinājušās – biezpiena ēdienu receptes apkopotas vairākās grāmatās.

Siers un biezpiens salātos, zupās, sacepumos, mērcēs, pankūkās, plāceņos, krēmos, cepumos, tortēs – pavāri apgalvo, ka gandrīz visos ēdienos iederas veselīgie piena produkti un sader ar pārējiem produktiem.

Secinājums ir vienkāršs: ja no siera un biezpiena gatavo arī ēdienus, tad dienā visai viegli varam patērēt 100 g viena vai 200 g otra produkta, un tie būs mūsu labai pašsajūtai, enerģijai un izskatam, kopā – veselībai.

Divu sieru karbonāde

• 4 šķēles (apmēram 200 g) Holandes siera,

• 4 šķēles (apmēram 200 g) Tējas siera,

• 4 šķēles kūpināta šķiņķa,

• 1 ola,

• kviešu milti,

• sviests.

Uz 4 šķēlītēm Holandes siera uzliek atbilstoša lieluma šķiņķa šķēles, uz tām – Tējas siera šķēles. Visas sastāvdaļas sastiprina ar iesmiņiem. Karbonādes gabalus apviļā sakultā olā un kviešu miltos, cep pannā sviestā no abām pusēm zeltaini dzeltenas un pasniedz karstas ar svaigiem salātiem.

Čedaras siera omlete

• 100 g sarīvēta Čedaras siera,

• 4 olas,

• 1 ēdamkarote saldā krējuma,

• sāls,

• baltie pipari,

• šķipsniņa sarīvēta muskatrieksta,

• 10 g sviesta.

Olu un saldo krējumu sakuļ ar sāli, pipariem un muskatriekstu, ieber 2/3 siera. Sviestu sakarsē pannā, ielej olu kulteni un ļauj apmēram 10 minūtes sabiezēt uz nelielas uguns (pannu kustina, lai olu masu noklātos vienmērīgi). Uzkaisa atlikušo sieru, omleti vēl 2 – 3 minūtes karsē, pannai uzliekot vāku. Ēd karstu.

Fetas krēms

• 200 g siera Feta,

• 200 g sviesta,

• 3 ēdamkarotes sagrieztu sīpolloku,

• 2 ēdamkarotes sakapātu pētersīļu,

• 2 ēdamkarotes sasmalcināta fenheļa,

• 1 tējkarote saldās paprikas,

• 1 tējkarote sasmalcinātu ķimeņu,

• sāls.

Sieru izberž caur sietu, pievieno sasildītu, mīkstu sviestu, sakuļ krēmā, iemaisa sakapātos zaļumus, pieber papriku, ķimenes un sāli. Siera krēmu ēd ar lauku rupjmaizi. Labi garšo ar redīsiem, olīvām, pērļu sīpoliņiem.

Pasākums, kas finansēts ar Eiropas Savienības, Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas un biedrības “Siera klubs” atbalstu.