Foto: fotolia.com

Piena produktu patērētāji – zinīgāki un turīgāki
 1

Latvijā aug piena ražošana un piena produktu patēriņš, tirdzniecības bilance ar pluszīmi.

Reklāma
Reklāma

Ēdam vairāk siera 


Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām
Lasīt citas ziņas

Latvijā pērn saglabājās pozitīva piena bilance, vienlaikus kāpjot un samazinoties atsevišķu piena produktu eksportam un importam, krītot svaigpiena eksportam un augot piena produktu patēriņam.

Piena ražošana pērn valstī kāpa par 4,7%, sasniedzot 915 100 tonnas. Piena produktu patēriņš, pārrēķināts pienā, kāpa straujāk – par 6%, tostarp cilvēku uzturā par 4,5%, bet lopbarībā par 16,6%. Biedrības “Siera klubs” vadītāja Vanda Davidanova īpaši vērš uzmanību uz pērn augušo siera un biezpiena patēriņu – ņemot vērā arī kazas sieru un saimnieku sietos sierus, ikviens Latvijas cilvēks pērn apēda vidēji 18,9 kg siera un biezpiena – par vienu kilogramu vairāk nekā gadu agrāk. “Cilvēki sieru ēstu vēl vairāk, ja būtu lielāka pirktspēja. Siers ir bagāts olbaltumvielu avots, tajā no piena produktiem ir visvairāk kalcija, kas vajadzīgs maziem bērniem un senioriem. Labāk ēst mazāk, bet augstas kvalitātes sieru nekā, piemēram, sardeles,” teic diētas ārste Lolita Neimane.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa uzskata – salīdzinājumā ar siera lielvalstīm siera patēriņš Latvijā, kur ar rūpnieciskajām metodēm ražo aptuveni 70, bet, pieskaitot mājās ražotos sierus – daudzus simtus siera veidu, ir labs. Francijā un Itālijā ikviens cilvēks apēdot vidēji 36 kg, bet Grieķijā 40 kg siera gadā. Tiesa gan, par Grieķijas statistikas informāciju eksperti šaubās.

Pērn Latvijā pavisam saražoja 36 600 tonnu siera un biezpiena – par 5000 tonnām vairāk nekā gadu agrāk. Izaugsme bija 15,8% – vairāk par trim reizēm straujāka nekā piena ražošanā. Svarīgi, ka pārstrādes uzņēmumu jaudas nebija noslogotas. Tātad ir iespējas tālākai izaugsmei. Savukārt kausēto sieru ražošana kritās no 1900 līdz 1800 tonnām. Siera un biezpiena krājumi gada beigās kāpa par 1500 tonnām.

Eksports aug straujāk


Piena un piena produktu eksports, pārrēķināts pienā, salīdzinājumā ar 2012. gadu pērn kāpa par 3,8% jeb par 19 500 tonnām, sasniedzot 521 000 tonnu. Savukārt pienā pārrēķinātu piena produktu importa izaugsme bija 6,6% jeb 17 800 tonnu – līdz 289 000 tonnām. Tātad no Latvijas pērn eksportēti 56,8% visa saražotā piena. Gadu agrāk – 57,3%, bet 2011. gadā 50,3% no visa saražotā piena.

Saistībā ar izdevīgajām cenām pērn strauji kāpa sviesta eksports – par 108% līdz 4270 tonnām. SIA “‘Latvijas piens” rūpnīcas darbība, visticamāk, bija iemesls, kāpēc par 10% – līdz 235 106 tonnām – samazinājās svaigpiena eksports. Kritās arī skābā krējuma, iebiezināto siera sūkalu, zilo sieru eksports. Vērtējot pēc svara, kopējais piena produktu eksports pērn kritās par 6%, tomēr, ja nerēķina svaigpienu, tad vērojams kāpums par 10% – līdz 72 957 tonnām.

Inga Orlova, Zemkopības ministrijas eksperte: “”Eurostat” dati par piena un piena produktu ārējo tirdzniecību rāda, ka 2013. gadā vislielāko īpatsvaru piena un piena produktu eksportā ieņēma piens un krējums – 271,1 tūkst. tonnu 103,1 milj. eiro vērtībā, veidojot 46,4% no kopējās piena un piena produktu eksporta vērtības. Otra svarīgākā piena produktu eksporta grupa ir sieri un biezpiens, kas 2013. gadā eksportēti 15,9 tūkst. tonnu daudzumā un 53,7 milj. eiro vērtībā, tādējādi aizņemot 24,2% Latvijas piena produktu kopējā eksporta vērtībā.”

Reklāma
Reklāma

Citās valstīs pārdotā siera daudzums pērn salīdzinājumā ar 2012. gadu kritās par 807 tonnām un veidoja 15 195 tonnas Ls 35 362 200 vērtībā. Naudas izteiksmē bija vērojams kāpums par Ls 623 672. Siera eksporta–importa bilance pērn naudas izteiksmē bija ar pluszīmi, bet pēc siera daudzuma – par 210 tonnām negatīva. V. Davidanova uzsver – vissvarīgākais, ka augļus sāk nest agrāk īstenotā siera un citu piena produktu patēriņa veicināšanas programma, tā kompensē nelielo eksporta kritumu. Savukārt mūsu valstī siers visvairāk ievests no Lietuvas – 5412 tonnas Ls 11 651 708 vērtībā – par 900 tonnām mazāk nekā gadu agrāk. Lietuvas siera īpatsvars importā pērn bija 35% (gadu agrāk 39%). Nākamās lielākās siera importētājvalstis pērn bija Polija, Nīderlande, Igaunija, Vācija.

Cenu svārstības


Samērā lielas svārstības uzrāda sviesta un siera vairumcenas Latvijā gada sākumā un beigās. Piemēram, sviests janvārī maksāja vidēji 2,40 Ls/kg (iepakojums vairāk nekā 25 kg), bet decembrī 2,92 Ls/kg, Holandes tipa siers 2,88 Ls/kg, bet decembrī 3,33 Ls/kg, Ementāles tipa siers – attiecīgi 3,57 Ls/kg un 3,95 Ls/kg, Čederas tipa siers 2,28 Ls/kg un 2,82 Ls/kg, zili dzīslotais siers attiecīgi 4,11 un 8,55 Ls/kg. Būtiski – no 2,89 līdz 3,71 Ls/kg sadārdzinājās arī Fetas tipa siers, bet Tilzītes tipa siera cena kritās no 2,2 Ls/kg līdz 2,15 Ls/kg. Siera ražotāji, ņemot vērā notikušo piena iepirkuma cenu kritumu, sola nākamajos mēnešos lētāku sieru. Kopā ņemot, šis gads piensaimniekiem tik veiksmīgs kā aizvadītais droši vien nebūšot.

Zemkopības 
ministrijas komentārs


2013. gadā bija ļoti labvēlīga cenu situācija gan gatavo piena produktu tirgū, gan līdz ar to arī piena iepirkumā. Turklāt šāda situācija bija vērojama ne tikai Latvijā, bet arī ES dalībvalstīs un pasaulē. Iemesls – ņemot vērā ražošanas samazināšanos atsevišķos reģionos pasaulē, tostarp Okeānijā un ASV, kopumā pasaules tirgū valdīja piedāvājuma deficīts, kas arī ļāva uzturēt augstas cenas. Piemēram, Latvijā 2013. gadā piena iepirkuma cena no janvāra līdz decembrim kāpa par 16,1%. Līdzīgs pieauguma rādītājs bija vērojams arī cenai Eiropas Savienībā.

Augstais tirgus cenu līmenis nenoliedzami veicināja gan piena ražošanas apjomu pieaugumu, gan pārstrādei iepirktā piena apjomu pieaugumu Latvijā.

VIEDOKLIS


Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs: – Aizvadītais gads piensaimniekiem bija veiksmīgs ar to, ka kāpa produktu ar pievienoto vērtību eksports. Siera eksportu uz Krieviju pērn palielināja mūsu vienīgie eksportētāji uz šo valsti – “Smiltenes piens” un “Talsu piensaimnieks”. Jāprecizē, ka Vācija lielai daļai Latvijā ražotā siera un arī sauso piena produktu ir starpposms sūtīšanai uz citu valsti. Cena pērn piena produktiem stabili kāpa, bet patlaban optimisma nav. Cenas industriālajiem produktiem ir stabilas, atsevišķiem produktiem, tostarp sviestam, krītas. Jaunzēlandes biržā paredz – vasarā cenas būtiski nemainīsies, bet septembrī sausajiem piena produktiem varētu būt 9% liels kritums. To izjustu mūsu ražotāji “Preiļu siers” un “Food union”. Netiešā veidā arī ikviens, kas darbojas katrā posmā no zemnieka līdz veikala plauktam, jo samazināsies piena iepirkuma cenas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.