Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. jūnijs, 2016
Drukāt

Ko mediķi sagaida no jaunā veselības ministra? “LA” aptauja (8)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja Anda Čakša un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atbild uz žurnālistu jautājumiem pēc ZZS valdes sēdes, kurā lēma par Andas Čakšas kandidatūras virzīšanu veselības ministra amatam.

Pēc Gunta Belēviča demisijas Zaļo un zemnieku savienība vakar nolēma veselības ministra amatam izvirzīt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājas Andas Čakšas kandidatūru. Aptaujā skaidroju, ko veselības nozarē strādājošie sagaida no jaunā ministra un kā vērtē Belēviča veikumu.

 

Guna Laganovska, P. Stradiņa klīniskās slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja: “Kā jebkurš ministrs, arī Belēvičs centās nozari sakārtot. Finansējums ir tāds, kāds ir, un tas ir nepietiekams, tāpēc jebkuram ministram būs grūti strādāt. Neieguldot un neatjaunojot nepieciešamās lietas, vienkārši pienācis lūzuma punkts. Tas pat nav saistīts ar Belēviču – jebkurš ministrs, kas mums bijis, ar to nav ticis galā. Belē­vičs it kā ir biznesmenis, un varbūt viņam vajadzēja labāk prast ar minimāliem resursiem iegūt labus rezultātus, bet viņam tas neizdevās. Liekas, ka nozarē kļūst tikai sliktāk. Tomēr, kad padomāju, ka pacientus ārstējam tuvu Rietumu līmenim, saprotu, ka nav nemaz tik traki – mēs vienkārši esam noguruši. Noteikti vajadzētu padomāt arī par birokrātijas mazināšanu – ik gadu pieaug papīru kalni. Ja naudas ir maz, varbūt ar to nevajadzētu tā aizrauties. Sanāk, ka virzība uz eiropeisko dzīvošanas stilu apēd visus līdzekļus. A. Čakša kādreiz bija mūsu slimnīcas valdē. Atceros viņu kā ļoti aktīvu. Viņa centās darīt visu, kas bija viņas spēkos. Ja viņa būtu ministre, iespējams, viņai izdotos, tomēr problēma nemainās – var likt, kuru kandidātu grib, bet ar esošo naudas daudzumu ikvienam būs grūti.”

 

Dita Raika, Latvijas Māsu asociācijas prezidente: “Lai kurš ministrs arī nāktu, mēs neatkāpsimies no saviem uzstādījumiem. Pats galvenais, lai mūs uzklausa un atbalsta, jo problēmu ir daudz. Plāni Belēvičam bija grandiozi. Par sadarbību ar viņu kā ar ministru varu teikt tikai labus vārdus. Sajutāmies kā viena no nozīmīgākajām veselības aprūpes daļām – mūs uzklausīja un uzrunāja. Parakstījām abpusēju sadarbības memorandu, kurā iezīmējām galvenās problēmas, kas būtu jārisina. Diemžēl laiks bija pārāk īss, lai paspētu tās atrisināt. Memorandā kā pamatproblēma bija māsu mobilitāte darba tirgū, kas ir smags jautājums, jo prasa lielu juridisko un ministrijas atbalstu. Tāpat arī jautājums par māsu lomu e-veselības sistēmā. Māsas netika skatītas kā veselības aprūpes speciālistes, kuras ir tiesīgas darboties šajā jomā, kamēr klientu operatoram šādas pilnvaras bija, kas ir absurdi, un to atzina arī ministrs. Tālāk vēlējāmies veicināt to, lai māsu loma būtu daudz izteiktāka un aktīvāka. Vēl arī mēs gribam veicināt aprūpes prakses likumu Latvijā, lai māsas varētu atvērt savu praksi.”

 

Jānis Petronis, Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Mūsu slimnīcu ministra Belēviča lēmumi maz skāra, vienīgi sākās runas par mūsu apvienošanu ar 1. slimnīcu, bet tas nebija gluži saistīts ar Belēviču, vairāk ar Rīgas domi. Ministram ir daudz svarīgākas jomas, kas jāatrisina. Vissvarīgāk būtu sakārtot uzskaites lietas, lai mazinātu rindas. Jābūt speciālai programmatūrai, kurā elektroniski viss tiek uzskaitīts. Daudzas lietas medicīnā saistās ar finansējumu, bet cerams, ka drīz to izdosies atrisināt. Bulciņu izskaušana no slimnīcām, enerģijas dzērienu aizliegums jaunatnei ir labi lēmumi, ko pieņēma Belēvičs. Daudzi, protams, spurojās pretī, bet to vajadzēja izdarīt. Vai tas bija populisms – grūti spriest, bet slikti lēmumi tie nebija. Salīdzinot ar citiem ministriem, Belēvičs atšķīrās ar uzvedību, kas nebija pieņemama, viņam bija problēmas ar komunikāciju, taču – kāds cilvēks piedzimis, tāds viņš ir. Raksturu mainīt ir grūti.”

 

Āris Čukurs, ģimenes ārsts: “Nepatika, ka Belēvičs bija saistīts ar farmācijas biznesu. Noteikti jāskatās, lai arī nākamais ministrs nebūtu saistīts ar šo nozari, bet diez vai no tā izdosies izvairīties. Un atkal būs jārēķinās, ka ministrs “grūdīs cauri” savus lēmumus. Nebūtu jau pirmā reize, jo kādreiz šādi tika pieņemti arī laboratorijas biznesam svarīgie jautājumi. Līdz ar to arī Belēvičs nebija ne labāks, ne sliktāks par bijušajiem ministriem. Kaut ko viņš izdarīja, piemēram, mēģināja sakārtot rindas, un kaut ko neizdarīja. Visu veselības budžeta naudu censties atvēlēt zālēm ir absurdi. Viņi domāja, ka ar zālēm visu var izārstēt, bet veselībai tas dod tikai 5 – 10%. No zāļu lietošanas neviens veselāks nekļūst. Nākamajam ministram būtu jābūt no mediķu aprindām.”

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. neviena sakarīga vārda vēl nav bijis, vilks pa vecam līdz vēlēšanām, reformas pret parazītiem nevat, kas tad ievēlēs

  2. I nedomā, i negaidi, sistēma naudas smelšanai strādā un ja kurš ministrs aizskars šo tēmu, tā beigas – jebkurā nozarē – un birs pārmetumi – ar mums nerēķinās (ar biezajiem spēļmaņiem), neprot komunicēt, nerunā, pārāk iedomīgs, grauj, nevis sakārto sistēmu.
    Labi pateica Ījabs, bet citēt nevaru, neatceros burtiski, ka “caurums šai purvā”, gāz cik gribi naudas, nepietiks. Kaimiņiene atnāk no darba, stāsta draudzene- tavu vīru darbā apdāvināja (nagradiļi) ar tripe …ri”. Sieva – nu veltīgi, tik un tā viņš dāvanu nodzers (propjot). Kaut kas līdzīgs – tik un tā naudas papildinājumu notērēs tur, “kur vajag”.
    Kaut kad, kaut kur bija rakstīts:- „…Neviens nav skaitījis, cik cilvēku pirms laika aizgājuši pie debesu Tēva tikai tāpēc, ka reformu jūklī nav varējuši tikt pie daktera vai pie īstajām zālēm…Diemžēl, V.Krištopānam bija taisnība – Latvija ir muļķu zeme. Jo mēs izmirstot atkal un atkal iestājamies par bagātniekiem, par lielkapitāla partijām. Ideoloģija, skaļie patriotiskie saukļi mums ir dārgāki par mūsu pašu, mūsu bērnu, mūsu veco ļaužu veselību un dzīvību…Mēs sajūsmināmies par tēvzemiešu stingro stāju latvietības aizstāvībā gan šeit, gan Briselē. Un negribam zināt, ka tēvzemiešu veselības ministri, iztērējot Pasaules bankas kredīti miljonus, noreformēja mūsu medicīnu līdz klīniskai nāvei. Tagad oranžie uzsāk reformas reformu. Nu jau par mūsu naudu…Cik daudziem Latvijas ārstiem šī reforma salauzīs dzīvi? Cik daudziem Latvijas iedzīvotājiem reformu reforma atņems dzīvību? …Bet kungiem nav laika par to domāt. Patriotisku saukļu aizsegā viņi plēšas ap portfeļiem un amatiem, kuri viņu personīgai kabatai dod simtus tūkstošus latu un apziņu: cik labi dzīvot muļķu zemē – Latvijā”. No Māras Nizinskas raksta „Muļķu zemes slimnieka pārdomas” , Rēzeknes Vēstis

    VAI TĀ NAV TAISNĪBA?

  3. mēs . pacienti gaidām ar steigu ieviest e veselību, jo pieredze ar pierakstījumiem un vēl šo to vienreiz jābeidz.Kurš to nevar apgūt, diemžēl , nevar bremzēt attīstību. Kamēr nav ieviesta e veselība , no budžeta vairāk ne centa.

  4. Piekrītu -pārāk liela birokrātija,papīru kalni un ne tikai medicīnā.Visur.Tas arī visu sagrauj.Kad lai strādā ja jāraksta romāni.Cik gan vairs palicis tās tautas,vai tiešām vajag tik daudz priekšnieku,kas nelietderīgi saņem algas.Agrāk grāmatvedis rēķināja ar koka skaitekli( nezinu kā to sauca),tagad datora programma visu sarēķina.Tas pats ar slimnīcām,viss kompjuterizēts,bet labu diezgan maz.Priekšnieki tik aug.

  5. visas tehnoloģijas ir labas,bet neko nevajag ieviest piespiedu kārtā,teiksim e veselību no decembra,kad jau tā darba daudz,mazās praksēs,kur mediķi nav universiāli datoriķi,vietās ,kur var būt elektrības pārrāvumi,šīs lietas būtu jāievieš pēc brīvprātības principa,arī pacienti ne visur ir advancēti datoriķi,pat pierakstīties nepratīs,nemaz nerunājot,ka pensiionāri datorus pat nevar atļauties,un šobrīd tikpat daļa recepšu jāraksta ar roku,pamperiem,medicīnas ierīcēm

  6. Petroņa kunga zināšanai,pat pirmskara Latvijā,t.i.pirms septiņdesmit sešiem gadiem,bez jebkādām speciālām programmām,bez datoriem,mobilajiem telefoniem un telekonferencēm,bez šodienas dārgās un pilnībā it kā nenoslogotās modernās aparatūras-magnētiskās un kodolmagnētiskās rezonanses,kompjūtertomogrāfijas,ultrasonogrāfijas,ehokardiogrāfijas,asinsvadu duplexskenēšanas jeb duplex doplerogrāfijas,scintigrāfijas utt.,bez podologiem,vertebrologiem,reimatologiem un dietologiem,bez štata un ārštata padomniekiem,valsts un parlamentārajiem sekretāriem un viņu vietniekiem,specializētajiem atašejiem Briselē un Maskavā un daudzajām,ministrijas departamentus dublējošām valsts aģentūrām,ne tikai nebija rindu un konvertu,bet pat zāles bija vairākārt lētākas!109 Veselības ministrijas darbinieku vietā (2014.gadā),Tautas labklājības ministrijas Veselības departamentam pilnīgi pietika ar septiņpadsmit! Vai tad pieckāršojies pa šiem 76 gadiem būtu Latvijas iedzīvotāju skaits? Vai arī par zemu ir paaugstinātā maksa par katru minūti,pat pirms savienošanas ar attiecīgo nodaļu,zvanot uz daudzām slimnīcām,poliklīnikām un pat VDEĀK!

  7. Gaida arī nemediķi-mediķu pacienti Atbildēt

    Gaida,kad beidzot arī Latvijā tiks ieviestas slimokases,kā, Igaunijā.Lietuvā un pārējās ES valstīs!

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+