Foto – LETA

Gaidis Bērziņš: Sods okupācijas noliedzējiem – pienākums pret režīmu upuriem 13

Pagājušās nedēļas nogalē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) ir nosūtījis vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai, kurā pauž bažas, ka šonedēļ komisijā galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem paredzēta kriminālatbildība par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu, it kā neatbilst Satversmei un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Krimināllikuma grozījumi esot pārāk neskaidri un tālejoši, saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju – ierobežojot arī vārda brīvību.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Zīmīgi, ka šāda ārlietu ministra reakcija parādījās pēc tam, kad Vladimirs Žirinovskis pieprasīja atsaukt Krievijas vēstnieku Rīgā uz konsultācijām saistībā ar Latvijā plānotu kriminālsoda ieviešanu par padomju okupācijas noliegšanu.

Savu nostāju Juridiskajai komisijai atkārtoti ir paudusi arī tieslietu ministre Baiba Broka (NA), nosūtot Saeimas Juridiskās komisijas vadītājai Ilmai Čepānei (“Vienotība”) vēstuli, atkārtoti vēršot uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības Padomes Pamatlēmums par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm paredz, ka katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sodu sistēmu par starptautiskās Krimināltiesas statūtos definēto genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu publisku attaisnošanu, noliegšanu vai apšaubīšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar izmaiņām Krimināllikumā tiek paredzēts noteikt kriminālatbildību par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu, kas līdz šim Krimināllikumā netika ietverts.

Eiropas Komisija savā 2014. gada 29. janvāra ziņojumā par Pamatlēmuma ieviešanu jau tagad ir uzsvērusi, ka Latvija ir paredzējusi kriminālatbildību tikai par Pamatlēmumā paredzēto genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu publisku attaisnošanu vai noliegšanu, bet nav paredzējusi kriminālatbildību par šādu noziegumu apšaubīšanu.

Vēlos atgādināt, ka Latvijas okupācijas fakts tika atzīts ar Augstākās padomes 1990. gada 4. maijā pieņemto deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kurā minēts: “1940. gada 14. un 15. jūlijā okupētajā Latvijā politiska terora apstākļos staļiniskās PSRS valdības ultimatīvā nota ar prasību mainīt valdību un 1940. gada 17. jūnija PSRS militārā agresija kvalificējama kā starptautisks noziegums. Tā rezultāts bija Latvijas okupācija un Latvijas Republikas suverēnās valsts varas likvidēšana.”

Vārda brīvība nav absolūta, tā nedrīkst tikt pretnostatīta sekām, kas radušās divu totalitāro režīmu agresijas dēļ. Miljoniem cilvēku dzīvības, izpostītas ģimenes, atņemta sava valsts un zeme, izsūtījums svešumā un pazemojumi nekad nevar tikt pielīdzināti kādas personas vai sabiedrības nelielas daļas tiesībām. Atsaucoties uz vārda brīvību, nedrīkst pazemot upurus un to tuviniekus.

Atliek cerēt, ka politiķi, kuri sākotnēji Saeimas Juridiskajā komisijā nobalsoja par minētajiem grozījumiem Krimināllikumā, izpildīs savu pienākumu pret cilvēkiem, kas cietuši no totalitārajiem režīmiem.