Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. oktobris, 2014
Drukāt

Pieņem galīgo lēmumu par finansējumu Stūra mājai, tai piešķirot 21 532 eiro

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Valdība šodien pieņēma galīgo lēmumu par Stūra mājas finansējumu, piešķirot tai 21 532 eiro. Pēc šī lēmuma varēs sākties ēkas sagatavošana ziemai un izstādes papildināšana.

Jau ziņots, ka MK sēdē 21.oktobrī valdība nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēlēt ne vairāk kā 22 225 eiro izstādes “Stūra māja. Lieta nr.1914/2014” darbības pagaidu turpināšanai un ēkas sagatavošanai ziemai. Tomēr izstādes ilgtermiņa nākotne joprojām nav skaidra.

Pēc jaunākās valdībā iesniegtās informācijas, 16 192 eiro no piešķirtā finansējuma paredzēti telpu pielāgošanai darbībai ziemas sezonā Stūra mājas 1.stāvā un pagrabstāvā un 5340 eiro – Latvijas Okupācijas muzejam ekspozīcijas darbības nepieciešamajam aprīkojumam.

Latvijas Okupācijas muzeja pārstāve Līga Strazda pastāstīja, ka ekspozīciju Stūra mājā varētu atvērt nākamā gada janvāra pirmajā pusē vai vidū. “Tas būs saistīts ar apkures ierīkošanas un izstādes papildināšanas norisi,” norādīja Strazda.

Viņa paskaidroja, ka izstāde tiks nedaudz papildināta. Publikai tikšot atvērtas vairākas telpas, kuras līdz šim nav bijušas pieejamas, piemēram, “Mazo pastaigu laukums”. Muzeja speciālisti arī gatavo informāciju, lai varētu cilvēkiem pastāstīt par šo vietu. “Mēs iegūstam arvien jaunas zināšanas. Tagad zinām vairāk nekā tad, kad ievācāmies Stūra mājā,” uzsvēra Strazda.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārstāve Daiga Laukšteina sacīja, ka elektriskās apkures ierīkošanai Stūra mājas pagrabstāvā un pirmajā stāvā būs nepieciešami pāris mēneši. “Šis darbs ir jāpaveic vēl šogad, tāpēc ap Ziemassvētkiem vai Jaungadu apkure šajās telpās jau būs pieslēgta,” piebilda Laukšteina.

Pašlaik nav skaidrības par ekspozīcijas norises regulārajiem maksājumiem, lai tā varētu funkcionēt un uzņemt cilvēkus, tāpēc valdība jautājumu par papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu izstādes “Stūra māja.

Lieta nr.1914/2014” darbībai 2015.gadā un turpmākajos gados izskatīs kopā ar visu ministriju jaunajām politikas iniciatīvām likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā. Tad arī būs skaidrs, vai Stūra māja atkal kļūs sabiedrībai pieejama.

Izstādes turpmākajai darbībai ēkas pirmajā stāvā un pagrabstāvā nākamgad ir nepieciešams 193 881 eiro.

Vienreizēji izdevumi izstādes satura uzturēšanai – materiālu un mākslinieka pakalpojumu iegādei izstādes papildināšanai, videotehnikas un datortehnikas iegādei, darba apstākļiem piemērota apģērba iegādei izstādes personālam – nepieciešami 5340 eiro apmērā.

81 764 eiro gadā ir regulārie maksājumi par ēku un vienreizēji ieguldījumi ēkas infrastruktūrā – nomas, elektrības, ūdens, kanalizācijas, signalizācijas u.c. saimniecisko izdevumu nomaksai, kā arī apkures ierīkošanai, lai nodrošinātu ēkas ekspluatāciju arī apkures sezonā. Finansējums paredzēts arī telpu pielāgošanai, lai nodrošinātu apmeklētāju servisu un apkalpošanu.

Regulārie izdevumi izstādes funkcionēšanas nodrošināšanai ir gidu, vēsturnieka/speciālista, apsarga un tehniķa atlīdzība, biļešu pārdošanas ārpakalpojums, reklāmas izdevumi, biroja un administratīvie izdevumi, apdrošināšana u.c. Šie izdevumi ir 106 776 eiro gadā.

Tā kā ieņēmumi par sniegtajiem pakalpojumiem gadā tiek plānoti 100 997 eiro apmērā, izstādes nodrošināšanai Stūra mājā 2015.gadam tiek prasīti 92 884 eiro, 2016.gadam – 87 544 eiro un 2017.gadam – 77 326 eiro.

Ēka kopš 2008.gada, kad to atstāja Valsts policija, nav izmantota. Nodibinājums “Rīga 2014”, Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā organizējot ēkā izstādes, ir nodrošinājis ēkas pieejamību sabiedrībai 2014.gada vasaras periodā. Nodibinājuma “Rīga 2014” administrēto izstāžu darbība ēkā beidzas 19.oktobrī. Pēc projekta beigām ēka atkal būs slēgta un bez noteiktas funkcijas sabiedrībai nepieejama.

Ņemot vērā sabiedrības interesi un pieprasījumu, Kultūras ministrijas (KM) ieskatā ēkas daļa, kas ir atzīta par valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu – ēkas pirmais stāvs un pagrabstāvs -, ir jāsaglabā, respektējot kultūras pieminekļa vērtības, un tai ir jābūt publiski pieejamai. Ēkas pārējās daļas izmantošana paliek aktuāls jautājums, kura risināšana ir ēkas īpašnieka – VNĪ – kompetence, norādījusi KM.

“Latvijas tautas apziņā Stūra māja ir viena no baisākajām un sāpīgākajām vēstures liecībām, kas saistās ar cilvēku ieslodzīšanu, mocīšanu, nogalināšanu un morālu pazemošanu. Vienlaikus šī vieta glabā mūsu tautas atmiņas, tā ir nomocīto cilvēku piemiņas paudēja, spilgts atgādinājums par totalitāro režīmu nodarījumiem un iedarbīgs brīdinājums nākamajām paaudzēm, lai šādi noziegumi neatkārtotos,” norādījusi kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

KM valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā norādīts, ka izstādes “Stūra māja. Lieta nr.1914/2014” darbības turpināšana, ko veic Latvijas Okupācijas muzejs, nodrošinās pieeju šai vēsturisko notikumu vietai, kas īpašu nozīmību iegūs nākamgad. Tādējādi iespēja Latvijas neseno vēsturi iepazīt būs arī Latvijas kā Eiropas prezidējošās valsts viesiem.

Jau ziņots, ka notiek diskusijas par to, ko darīt ar ēku pēc projekta “Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014” noslēgšanās 19.oktobrī. Ēkas nākotnei veltītajā diskusijā “Pārkrāsosim?” tika piedāvāts, ka Stūra mājai varētu piesaistīt kādu no muzejiem, piemēram, Latvijas Okupācijas muzeju, Latvijas Tautas frontes muzeju vai Barikāžu muzeju, vai arī objektā ieinteresētas nevalstiskās organizācijas (NVO), tomēr skaidrības par Stūra mājas nākotni vēl nav.

“Rīga 2014” aicinājusi pieņemt valstisku lēmumu par Stūra mājas saglabāšanu. Stūra māju saglabāt aicinājusi Latvijas Okupācijas muzeja biedrība. Ēkas atbalstam tiek vākti paraksti arī sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv”. Iniciatīvā valdība aicināta veidot ilgtermiņa plānu Stūra mājas saglabāšanai Rīgā.

Pievienot komentāru

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+