Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
8. janvāris, 2014
Drukāt

Pienīgākā slaucamā govs Latvijā – Dance. Piensaimnieki atskatās uz aizvadīto gadu (4)

Foto no ZS "Ceriņi" arhīvaFoto no ZS "Ceriņi" arhīva

Latvijā pērn par divarpus simtiem samazinājās slaucamo govju ganāmpulku daudzums, tie kļuva lielāki, govju kopējais skaits bija stabils, bet vidējais izslaukums no pārraudzībā esošajām govīm kāpa par 95 kilogramiem.

Labā piena cena un izej­vielas deficīts ir labs nosacījums, lai nozare šajā gadā turpinātu izaugsmi. Tiesa gan, līdz pat 2015. gada vidum nozares izaugsmi ierobežos piena kvotas.

Lauksaimniecības datu centra (LDC) direktora vietniece Erna Galvanovska atzīst – bija cerēts uz straujāku izslaukuma kāpumu, tomēr saistībā ar straujo ganāmpulku atražošanu (govju ganāmpulki kļūst aizvien jaunāki) vidējais izslaukums no pārraudzībā esošajām govīm sasniedza vien 6584 kg. Pērn ganāmpulku daudzums samazinājās, bet izslaukums kāpa tajos, kur ir vairāk par 50 dzīvniekiem (sk. uzziņu).

Kā vidējo izslaukumu valstī vērtē paši lauksaimnieki? Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Rutkovska uzsver – katrai saimniecībai izslaukumu veidoja atšķirīgi iemesli, tomēr kopīgais nosacījums aizvadītajā gadā bija dārgā lopbarība un piena cenas izlīdzināšanās gada vidū. Jāņem arī vērā, ka ganāmpulkos, kur izslaukums jau ir augsts, to celt vēl augstāk ir ļoti grūti. “Vissvarīgākais, ka piena ražošanā notiek izaugsme. Paredzu, ka šajā gadā tā būs straujāka nekā pērn,” tā I. Rutkovska.

Latvijā aizvadītajā pārraudzības gadā bija 25 ganāmpulki, kur vidējais izslaukums no govs pārsniedza 10 000 kg. Visvairāk piena slauca Viesītes pagasta “Kalna Dambrānu” saimniecībā – 607 govju ganāmpulkā vidēji 12 826 kg no govs. Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības ciltsdarba speciālists Māris Līdaks uzsver – “‘Kalna Dambrānu” saimniecība atšķirībā no daudzām saimniecībām ļoti lielu vērību pievērš lopbarībai, tostarp tās kvalitātei. “Govs ģenētisko potenciālu var izmantot vien tad, ja to pareizi un labi baro. “Kalna Dambrāni” patīkami atšķiras arī ar lielu ieguldījumu veikšanu mazo teliņu audzēšanā,” tā M. Līdaks.

Savukārt visražīgākās Holšteinas melnraibās govs Dances īpašnieks Rūjienas puses Jeru pagasta “Ceriņu” saimnieks Aldis Kļaviņš teic, ka aizvadītais gads viņa saimniecībai infekcijas slimību dēļ nav visveiksmīgākais. Tomēr Dance ar 19 663 lielu izslaukumu ir visražīgākā melnraibā govs, bet valstī ražīgāko 20 govju grupā atrodas vēl septiņas “Ceriņu” piena devējas. “Ceriņos” ganāmpulku atražo no pašu dzīvniekiem un izmanto pasaules labāko ģenētikas materiālu. Vidējā izslaukuma kritums 12 500 kg līdz 11 854 aizvadītajā gadā esot skaidrojams ar Latvijā no citām valstīm ievazāto infekcijas slimību vīrusu diareju. A. Kļaviņš stāsta, ka šā brīža piektā laktācija Dancei, iespējams, būšot pēdējā, jo veselība vairs neesot tik stipra kā agrāk. Paredzams, ka šajā laktācijā “Ceriņu” un visas Latvijas cienījamā piena devēja sasniegs 100 tonnu lielu kopējo izslaukumu.

Labākā Latvijas brūnās šķirnes govs patlaban ir Blomes pagasta Sandras un Aivara Stricku zemnieku saimniecības “Dimanti” piena devēja Alata. No tās aizvadītajā otrajā laktācijā izslaukti 15 864 kg piena. “Dimantu” saimniece Sandra Stricka atklāj, ka viens no vissvarīgākajiem snieguma iemesliem ir biežā slaukšana – govis pie robota slaukties dodoties četras piecas reizes dienā. Alatai esot Latvijas brūnās šķirnes izcelsme, bet 50% asiņu veido Holšteinas sarkanā un 25% – Zviedrijas sarkanā šķirne.

LDC norāda – Latvijā ir vairāki simti ganāmpulku, kur slauc vidēji 4000 kg piena no govs. LDC tuvākajā laikā sākšot šo ganāmpulku pētīšanu un, iesaistot šķirnes lopu audzētāju organizācijas, darbošoties, lai izslaukumu celtu. Tas palīdzēs arī valsts vidējā izslaukuma rādītāja uzlabošanā. E. Galvanovska uzsver – 8000 kg liela vidējā izslaukuma sasniegšana Latvijā ir “obligāta un vajadzīga”, to ļauj paveikt dzīvnieku ģenētiskais potenciāls. Ja izdotos “pavilkt uz augšu” vājākās saimniecības, tad kāptu arī valsts vidējais izslaukuma rādītājs. Savukārt labā ziņa ir Latvijas zilās šķirnes govju skaita un vidējā izslaukuma kāpums, kas nu jau pārsniedz 5000 kg.

Viedoklis


Dainis Arbidāns, LLKC eksperts: “Globālā tendence – piena fermu skaits samazinās, bet ganāmpulki kļūst lielāki. Tas notiek tāpēc, ka pieaug lauksaimnieku vidējais vecums, samazinās lauku iedzīvotāju skaits un mazākām piena fermām ir ierobežotāki finanšu resursi izaugsmei. Var teikt, ka lielās saimniecības attīstās uz mazo saimniecību rēķina un šādas tendences ir novērojamas visā Eiropā un arī citviet pasaulē. Lokāla tendence – notiek piena nozares attīstība. Vidējā izslaukuma kāpums par 95 kg nav liels, tomēr liecina par to, ka saimnieki aizvien vairāk uzmanības pievērš govju komforta uzlabošanai, pareizai slaukšanai, ēdināšanai, dzīvnieku veselībai.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Nebarojiet šo Danci – nedod dies pārsniegs kvotas!

  2. Vai tas ir normāls govs piens ,pienotavas sūdzas ka no šo rekordistu saimniecību piena nevar sieru uztaisīt , tas vienkārši ir mākslīgi sameistarots balts šķidrums , ko tik tām nabaga gotiņām negrūž iekšā.
    Arī gaļa no lielražotājiem nav ēdama.

  3. Citāts: LDC norāda – Latvijā ir vairāki simti ganāmpulku, kur slauc vidēji 4000 kg piena no govs. LDC tuvākajā laikā sākšot šo ganāmpulku pētīšanu un, iesaistot šķirnes lopu audzētāju organizācijas, darbošoties, lai izslaukumu celtu. Tas palīdzēs arī valsts vidējā izslaukuma rādītāja uzlabošanā. E. Galvanovska uzsver – 8000 kg liela vidējā izslaukuma sasniegšana Latvijā ir “obligāta un vajadzīga”, to ļauj paveikt dzīvnieku ģenētiskais potenciāls. Ja izdotos “pavilkt uz augšu” vājākās saimniecības, tad kāptu arī valsts vidējais izslaukuma rādītājs.
    Vai stulbumam ir robežas. Vai erna vairs nesaprot,kādā iekārtā dzīvojam.
    1. Kāda tev daļa gar manu privātīpašumu;
    2. Kopškura laika mums atkal ir plānveida ekonomika ar kolhoza bdarba organizācijas iezīmēm;
    3. vai kvotu sistēma atcelta;
    4. Ja straujuma tiecas noteikt lopu skaitu uz hektāru – palielināt blīvumu,tad kur radīsies barības bāze,ko lopam ēst,lai vairāk slauktu.
    5. vai ministrija,LAD, LDC vismaz saprot,kas notiek viņu kūtī,pirms līst svešā privātīpašumā.

  4. Tai Dancei jau visi pupi ir “noplūkti”!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+