Piens noder vienmēr. Receptes ar piena izmantošanu 0
Kāds rītos radis dzert kafiju ar pienu, cits brokastīs – ēst biezpienu, vēl kāds cītīgi vāra auzu pārslu biezputru vai ģimenei gatavo omleti, saputotajām olām piešaujot klāt pienu. Protams, bez šī pārtikas produkta neiztiek arī pusdienās un vakariņās. Piemēram, gatavojot mērces.
Piens satur vairāk nekā 100 dažādu organismam nepieciešamu uzturvielu: A, PP, D, E, K un dažus B grupas vitamīnus, olbaltumvielas un minerālvielas (visvairāk – kalciju un fosforu). Tāpēc ikvienam vajadzētu to iekļaut uzturā, bet it īpaši – bērniem. Sevišķi labs ir raudzēts piens – kefīrs un rūgušpiens. Jo pienskābes baktērijas, kas atrodas skābpiena produktos, sašķeļ olbaltumvielas līdz aminoskābēm, kuras organisms spēj viegli asimilēt.
Mātes mērce
No piena, kam ir augsts tauku saturs, kviešu miltiem, sviesta, sīpola, krustnagliņām, sāls un šķipsniņas muskatrieksta var pagatavot mērci, kas izcili papildina daudzus un dažādus ēdienus – lazanju, pastas, no dārzeņiem un jūras produktiem pagatavotos. Tā ir bešamela mērce, kas Francijā pazīstama kopš 17. gadsimta un nosaukta par godu franču finansistam, mākslas mīļotājam un gardēdim marķīzam Luī de Bešamelam. Kā top šī baltā mērce, stāsta un rāda mācību un atpūtas telpas “Viesistaba Vintage” šefpavārs Normunds Šaiters.
– Es to saucu par “mātes mērci”, jo tā kalpo par pamatu citām baltajām mērcēm, arī zupām. Turklāt var diezgan ilgi uzglabāt – ledusskapī vismaz nedēļu. Kad gatavo maltīti, izņem no ledusskapja un pievieno ēdienam, – saka pavārmākslas meistars.
Bešamela mērcei viņš ņem 1 litru 3,5% piena, 150 g sviesta, 150 g kviešu miltu, 1 vidēja lieluma sīpolu, 15 krustnagliņas, kuras iesprauž sīpolā, 2 lauru lapas, šķipsniņu muskatrieksta. No šī produktu un garšaugu un garšvielu daudzuma sanāk baltā mērce 4 cilvēkiem pāris maltītēm.
Dara tā: uz lēnas uguns karsē pienu, kam pievienotas lauru lapas, sīpols ar krustnagliņām, un ierīvēts muskatrieksts. Līdzko sāk vārīties, uzliek katlam vāku un atstāj uz aptuveni 30 minūtēm. Izkāš pienu, izmetot biezumus. Katlā vai pannā ar biezu pamatni izkausē sviestu. Pievieno pa ēdamkarotei miltu un maisa, līdz masa kļūst viendabīga. Tad ar kausiņu pakāpeniski pievieno pienu un visu uzvāra, cītīgi maisot, lai nerastos kunkuļi. Pieber sāli un vēl 3 – 5 minūtes karsē, ik pa laikam apmaisot.
Vērts pamēģināt
Ja gatavo lazanju, bešamela mērcei var izmantot gan pienu (600 ml), gan saldo krējumu (400 ml).
– Tad mērce būs krēmīgāka, – lakoniski nosaka šefpavārs un tūlīt pat izstāsta ātri pagatavojama ēdiena recepti. – Daudzi savā ikdienas ēdienkartē iekļauj pastu. Lai dažādotu maltīti, var darīt tā: uz pannas nelielā eļļas daudzumā vispirms apcep smalki sagrieztu sīpolu (1 vidēji lielu) un 3 ķiploka daiviņas, pievieno strēmelītēs sagrieztu bekonu (300 g) un apcep. Pielej baltvīnu (100 ml). Pievieno saldētus svaigos zirnīšus. Tad uz pannas liek pastu (250 g), kas jau izvārīta. Uzbārsta sāli un piparus. Nobeigumā pielej bešamela mērci – aptuveni 3 ēdamkarotes uz porciju un visu uzkarsē. Pirms pasniegšanas uzrīvē Parmas sieru.
Normunds Šaiters dalās ar vēl kāda ēdiena recepti, ko viņš piesaka kā maltīti latviskā garā.
– Kūpinātu vistas fileju vai girosu un salami sagriež gabaliņos, apcep uz pannas nelielā eļļas daudzumā, pievieno smalki sagrieztu sīpolu un dažas daiviņas ķiploka un uzbārsta garšvielas pēc savas gaumes. Ja ir, uzlej baltvīnu (uz vienu porciju – 50 ml). Tad uz pannas liek vārītus makaronus, pakarsē un pārlej ar bešamela mērci.
Strādājot Spānijā, Normunds no šīs dienvidu tautas aizguvis vēl kāda interesanta ēdiena recepti.
– Četras vistas filejas sagriež palielos gabalos, uzbārsta sāli, piparus un apcep uz pannas nelielā eļļas daudzumā. Sašķērē vienu dzeltenu un vienu sarkanu papriku, sagriež ripiņās 300 gramus šampinjonu un apcep uz citas pannas. Gaļu un dārzeņus ieliek katliņā, pārlej ar 1,5 l uzsildītas bešamela mērces un 20 minūtes uz lēnas uguns sutina. Pārlej vārītiem rīsiem vai kartupeļiem. Ar šo produktu daudzumu pietiks, lai pabarotu astoņus cilvēkus.
UZZIŅA • Jaunpienā ir 10 reizes vairāk vitamīnu un 6 reizes vairāk olbaltumvielu nekā pienā. • Tikko saraudzēts piens veicina vēdera izeju, turpretī vairākas dienas raudzēts, ilgāk uzglabāts kefīrs aptur caureju. • Nepietiekamas sirdsdarbības gadījumā piens likvidē tūsku – atūdeņo ķermeni. • Skābpiena produkti ierosina ēstgribu, nomāc pūšanas procesus zarnās un kaitīgu mikroorganismu attīstību organismā. • Piens vārot nepiedeg, ja tam pievieno mazliet cukura (1 l piena pievieno 1 ēdamkaroti cukura). • Maza cukura piedeva uzvārītu pienu pasargā no ieskābšanas.
|
