Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. decembris, 2013
Drukāt

Piena produkti veikalos – lētāki par pašizmaksu (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Pretēji gaidītajam – pēc Krievijas uzliktā aizlieguma Lietuvā ražoto piena produktu eksportam – Lietuvā piena iepirkuma cena aizvien kāpj. Tā ir visaugstākā Baltijas valstīs. Šī cena, kā arī labās industriālo piena produktu cenas pasaules biržās, piena ražošanas kritums ziemas sezonā, velk līdzi arī piena iepirkuma cenu Latvijā un, kā skaidro Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, jākāpj ir arī piena produktu cenām veikalos. Lielveikali vismaz pagaidām neļauj celt veikalu pārdošanas cenas. Savukārt tie piena pārstrādes uzņēmumi, kas darbojas tikai vietējā tirgū, patlaban ir norūpējušies – veikalu plauktos piena produkti jāpārdod lētāk par pašizmaksu. Jo nav eksporta ienākumu, ar ko nosegt zaudējumus. Piemēram, SIA “Latvijas piens” direktors Raimonds Freimanis atzīst, ka riskus no zaudējumiem izdodas līdzsvarot, pārdodot citās valstīs vājpiena koncentrātu.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Krievārs atzīst – zaudējumus ražotāji kompensē, kā māk – ar peļņu no citiem produktiem vai mazinot investīcijas. Ir pārstrādes uzņēmumi, kam zaudējumus nav ar ko kompensēt.

Arī “Skolas piena” programma nes zaudējumus, tāpēc ka valsts atbalsts tai balstīts uz pērn noteikto piena iepirkuma cenu. Visgrūtāk sokas uzņēmumiem, kas darbojas vien Latvijas tirgū. “Jūtam arī, ka lielie pircēji, tostarp konditorejas, maizes ceptuves, kas pērk nefasētus piena produktus, spiež cenu uz leju. Iespējams, tas tomēr ir Lietuvas un Krievijas piena strīda rezultāts, kas liek uz Latviju plūst lielākam piena daudzumam,” tā SIA “Elpa” valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis. “Elpa” iesniegusi Zemkopības ministrijai aprēķinu, kas parāda lielāka valsts atbalsta nepieciešamību “Skolas piena” programmai.

Kāpjošo piena iepirkuma cenu iemesls patlaban ir ne tikai augstās piena pulvera un sūkalu pulvera cenas pasaules biržās, bet arī jaunu spēlētāju ienākšana Latvijas tirgū. Tā aptuveni pusgadu Latvijā svaigpienu pērk un pārstrādā “Eximo” – vairāku Vācijas piena pārstrādes uzņēmumu pārstāvis mūsu valstī, bet kopš aizvadītās piektdienas pienu pērk arī darbību atsākušais AS “Limbažu piens”.

Šā uzņēmuma īpašnieks Ēvalds Putniņš teic, ka ir gatavs pirkt līdz 100 tonnām piena dienā, maksājot piena ražotājiem valstī vidēji maksāto cenu (oktobrī 22,8 sant./kg).

“Limbažu piens” ražos dažādus sierus, tostarp arī patlaban Itālijā ļoti pieprasīto “Mozarella” siera pusfabrikātu. Ē. Putniņš agrāk jau vadīja “Limbažu pienu”, tomēr, lai gūtu piena ražotāju uzticību, patlaban maksājot par svaigpiena piegādēm iepriekš. “Mūsu produktus galvenokārt ražosim citu valstu tirgiem,” tā uzņēmējs. Savukārt Jānis Vaivods, “Eximo Agro-Marketing AG” pārstāvis Latvijā, neatklāj, kādu produktu un kurā uzņēmumā viņi ražo. “LA” rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka tas ir patlaban ļoti pieprasītais “Mozarella” šķirnes siera pusfabrikāts, ko var pārdot par jau nogatavināta siera cenu. Līdz ar to industriālo produktu ražotāji patlaban bezizejā ved mazās pienotavas, kas darbojas vien vietējā tirgū. 
piena_cena_TS_Ciss_8

J. Šolks piebilst, ka lielveikali aizvien darbojas kā soģi – ja pārstrādes uzņēmums viņu diktātam nepakļaujas, tad produktus plauktā neredzēt. Neesot normāla situācija, ka zaudējumus vietējā tirgū varot kompensēt ar peļņu no industriālo produktu eksporta. Secinājumus ikviens lasītājs var izdarīt pats.

“Latvijas Avīzē” stāstījām, ka lielveikali pirms vairākiem mēnešiem tomēr ļāva celt ražotājiem piena produktu piegādes cenas. Atsevišķiem produktiem cenas kāpums pārsniedza pat desmit procentus. Lielveikala “Rimi” pārstāve Laura Podskočija ļoti izvairīgi komentē notikušās un gaidāmās piena produktu cenu izmaiņas: “Nav iespējams precīzi pateikt, kā tieši mainījās piena produktu cenas saistībā ar ražotāju pieprasītajiem cenu pieaugumiem, jo, lai “Rimi” plauktos pircēji vienmēr varētu atrast produktus, kas ir atbilstoši to prasībām un maksātspējai, mēs nepārtraukti attīstām un pilnveidojam savu sortimentu. Tā rīkojāmies arī, kad šā gada jūlijā un augustā saņēmām vairāku piena produktu piegādātāju pieprasījumu paaugstināt cenas. Mums tādējādi izdevās samazināt piegādātāju cenu celšanas ietekmi un cenu līmeni noturēt pircējiem pieejamā līmenī.”

Atbildot uz jautājumu par gaidāmajām cenas izmaiņām piena produktiem, L. Podskočija saka – viss rit kā parasti. Proti, veikalu tīkls vērtē cenas kāpuma pieteikumus, balstoties uz ekonomiskā pamatojuma nosacījumiem un tirgus situāciju. “Vissvarīgākais ir pircēju pieprasījums. Mūsu prioritāte ir pārstāvēt pircēju intereses, tāpēc darām visu iespējamo, lai noturētu produktu cenas pircējiem pieejamā līmenī,” tā L. Podskočija.

Lielveikalu tīkla “Maxima” pārstāvis Jānis Beseris vakar solīja – šajā gadā piena produkti viņa pārstāvētajā veikalu tīklā dārgāki nekļūšot.

Viedokļi


Inga Orlova, Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta vecākā referente: 
“Vissvarīgākais nosacījums piena iepirkuma cenas kāpumam ir stabilais pieprasījums pēc piena produktiem pasaulē. Produktu cenas, lai arī nedaudz mērenākā tempā nekā agrāk, tomēr turpina kāpt, kas liecina, ka tirgū aizvien ir pieprasījums pēc produktiem. Un, kaut arī Latvijas piena produktu eksportētāji kopumā ir “cenas ņēmēji” eksporta tirgos, tomēr kopējās pozitīvās tendences labvēlīgi ietekmē arī tos tirgus, kuros darbojas mūsu eksportētāji. Turklāt cenas kāpumu rudenī varētu rosināt arī Latvijai raksturīgais sezonālais faktors, kad rudenī un ziemā samazinās piena ražošanas daudzumi, samazinot svaigpiena izejvielas pieejamību pārstrādei. Eiropas Komisija prognozē, ka labvēlīga tirgus pieprasījuma situācija un līdz ar to arī labvēlīgs tirgus cenu līmenis pasaules tirgū saglabāsies vismaz līdz nākamā gada pirmajam ceturksnim.”

Mārtiņš Cimermanis, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs:
 “Piena cenas patlaban pietuvojušās 2007. gada iepirkuma cenu līmenim un vērtējamas kā ļoti labas (no piena ražotāju skatpunkta. – Red.). Piena cenai ir tendence kāpt, un tas priecē zemniekus. Tomēr labums, ko zemnieks guva no labās cenas 2007. gadā, ir krietni mazāks nekā labums patlaban, tāpēc ka izmaksas ir krietni augstākas. Tās būtiski palielināja ļoti augstās energoresursu cenas. Tas spiedis piensaimniekus efektivizēt izmaksas – LLKC veiktie aprēķini rāda, ka piena ražošanas pašizmaksa samazinājusies no 23,8 santīmiem par kilogramu piena 2007. gadā līdz aptuveni 21 santīmam patlaban. Peļņa no tiešās ražošanas šobrīd varētu būt aptuveni viens santīms par saražoto piena kilogramu, un aizvien piensaimniecību bilanci pozitīvu notur pamatā saņemtie atbalsta maksājumi. Uzsvēršu, ka iepirkuma cenu diapazons pēdējos gados svārstījies piecu santīmu robežās, bet piena un piena produktu cenas veikalos būtiski kāpušas. Pēc statistikas datiem, 2007. gadā litrs piena veikalā maksāja 46 santīmus, šobrīd cena pārsniedz 60 santīmus par litru.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Neviens neturpinās kaut ko ražot pat nedēļu, ja tas būs patiesi zem pašizmaksas. Kas nozīmē, ka īpašnieks piemaksā. Nepiemaksā, un nekad. Cita lieta grāmatvedības triki. Pieskaitīt pašizmaksai maksu par (dēliņa) izglītību, par čuru analīzi, par kredītu, par porši moskviča vietā, par10 procentu plānotās peļņas vietā dabūtiem nepilniem deviņiem, par “projektu vadītāja” algu, kas gribētā miljona vietā knapi savu zarplatu no malas piekasījis. Pārdot kaut ko zem pašizmaksas- vai nu gadījums Nr 1- likvidācija, lai sakasītu kaut jel ko, vai stulbums obiknovennais, ja papa atstājis mantojumā līdzekļus , kas gan parasti izbeidzas trešajā dienā, ja vien papa nebija Rotšilds. Ja bija, tad piektajā dienā

  2. es saņemu par pienu 16,28 santīmus bez pvn,tauku saturs 4,2 olbaltums 3,80,nesaprotu kuri pārstrādātāji un tirgotāji var strādāt ar zaudējumiem un vēl, kāpēc lielaimniekiem ir zaudējumi ,mums sīčiem arī ir jādzīvo un tādi kuri nodod ap 40 t. piena gadā ir vairums.Paskatāmies kuri māk strādāt racionālāk un izdevīgāk ja pat viņus apzog

  3. Pērku tikai 3,5 % pienu. Nezinu, vai tas ir lēti. Cena Ls 0.70, gadās arī Ls 0.95. Manā uztverē ļoti dārgi valstij, kura pati ražo pienu.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+