Piensaimniecību peļņa kritusies par 77%; nākamgad izdzīvošana apdraudēta 69% saimniecību 2
Turpinoties piena iepirkuma cenas kritumam un krīzei nozarē, šā gada pirmajā pusgadā piensaimniecību vidējais apgrozījums samazinājies par 31%, bet peļņa – par 77%. Tikmēr, tendencei turpinoties, nākamgad eksistēšanas problēmas būs vismaz 69% saimniecību, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperte Iveta Tomsone.
Dramatisko situāciju piena nozarē apliecina LLKC ekonomistu aprēķini, kas veikti, ņemot vērā vairāk nekā 50 piensaimniecību grāmatvedības datus. LLKC aprēķini liecina, ka saimniecību vidējais neto apgrozījums 2015.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2014.gada pirmo pusgadu samazinājies par 31%.
Savukārt vidējā neto peļņa analizētajā periodā samazinājusies par 77%, norādot uz saimnieciskās darbības efektivitātes kritumu. Kritiskajā situācijā pozitīvu peļņu saimniecībās nodrošina citi ieņēmumi no blakus uzņēmējdarbības, ja tādi saimniecībā ir.
“To, ka samazināšanās galvenais iemesls ir piena iepirkuma cenas kritums, apliecina fakts, ka vidējais realizētā piena daudzums šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgo laiku pērn samazinājies tikai par 1,6%. Dažkārt lauksaimniekiem mēdz pārmest naudas netaupīšanu un uzkrājumu neveidošanu. Dati liecina, ka pirmajā pusgadā saimniecībās pieaudzis vidējais naudas apjoms. Tas norāda uz saimniecību finansiālo nedrošību par nākotni – saimniecības neveica investīcijas, bet veidoja uzkrājumus,” sacīja Tomsone.
Savukārt saistībā ar saimniecību norēķiniem par pienu un parādiem viņa atzina, ka pieaudzis saimniecību saistību dzēšanas termiņš.
“Pērn pirmajā pusgadā uzņēmumi par pienu norēķinājās vidēji 77 dienu laikā, bet 2015.gada pirmajā pusgadā apmaksu saņēma vien pēc 102 dienām. Līdz ar to saimniecības vidēji par 33 dienām vēlāk nekā pērn veica īstermiņa saistību dzēšanu, tas notika 146 dienu laikā,” norādīja Tomsone.
Tāpat LLKC aplēses liecina, ka Krievijas embargo un globālā cenu krituma ietekmē vidējā piena realizācijas cena Latvijā samazinājusies par 28% jeb no vidēji 0,29 eiro par kilogramu 2014.gada jūlijā līdz 0,21 eiro par kilogramu 2015.gada jūlijā.
Ja piena realizācijas cena turpinās samazināties šādā tempā, 2016.gada augustā tā būs 0,16 par kilogramu piena.
“Vērtējot saimniecību datus, pērn pirmajā pusgadā zaudējumi bija tikai 4% no ekonomiskajā analīzē iekļautajām saimniecībām, šogad pirmajā pusgadā – jau 27% no izlasē iekļauto saimniecību kopskaita. Viena izlasē iekļautā saimniecība 2015.gadā likvidējusies. Ja piena realizācijas cena turpinās samazināties ar tempu 28% gadā, tad tiek prognozēts, ka 2016. gadā zaudējumi būs jau 69% izlases saimniecībās,” prognozēja LLKC pārstāve.
Tāpat LLKC aprēķinu kopsavilkums liecina, ka piensaimnieku lauksaimnieku satraukumam ir ekonomisks pamats un kompensācijas nozares saglabāšanai ir nepieciešamas.
Kā ziņots, arī Zemkopības ministrija norādījusi, ka kopš 2014.gada novembra piena ražotāju kopējie zaudējumi strauji palielinās un šobrīd ir sasnieguši 44,3 miljonus eiro. Neraugoties uz visiem līdzšinējiem nacionālajiem un ES atbalsta pasākumiem, situācija nav normalizējusies, tāpēc ir nepieciešami tālāki EK īstenoti atbalsta pasākumi.
Kopumā piena tirgus krīzes risinājumiem Eiropas Komisija ir piedāvājusi 500 miljonus eiro visām dalībvalstīm kopā, tikmēr par konkrētu naudas sadalījumu runa vēl nav bijusi. Priekšlikuma būtiskākie elementi ir paaugstināt priekšfinansēšanas likmi – tiešie maksājumi līdz 70% un lauku attīstības platībmaksājumi līdz 85% -, paredzēt pilnveidotas privātās uzglabāšanas shēmas piena pulverim un sieram, palielināt kopējo veicināšanas programmu finansējuma apjomu, kā arī noteikt lielāku līdzfinansējuma likmi, palielinot to no pašreizējiem 50% līdz 70-80%.
Laikā, kad tika prezentēti priekšlikumi, Briselē notika pēdējā laikā vērienīgākā ES zemnieku protesta akcija, kurā piedalījās vairāk nekā 6000 zemnieku, tostarp arī Baltijas valstu 100 lauksaimnieku delegācija.
Latvijas zemnieku organizācijas arī norādījušas, ka atbalsts, lai gan gaidīts, tomēr nebūs pietiekams, lai atrisinātu krīzi sektorā, turklāt joprojām nav piedāvāta nozares ilgtermiņa attīstības stratēģija, līdz ar to ES zemnieku protesti varētu turpināties.
