Piensaimnieki: Ar jauno regulu Eiropa nostājas zemnieku pusē 0
Eiropas Parlamenta (EP) apstiprinātās izmaiņas Kopējā tirgus organizācijas regulā ir skaidrs signāls, ka Brisele ir gatava uzlabot piena ražotāju tirgus varu kopējā tirdzniecības ķēdē, biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja SIA “Latvijas Piens” un zemnieku kooperatīva “Trikāta KS” komunikācijas vadītāja Iveta Tomsone.
Kā ziņots, vakar EP pieņēma regulu, kas ļauj lauksaimnieku organizācijām vienoties par piena cenām. Regula paredz, ka piena apjoms, par kuru varēs vienoties sarunās starp ražotāju organizācijām un pārstrādātājiem, nedrīkstēs pārsniegt 3,5% no kopējā Eiropas Savienības saražotā piena apjoma un 33% no kopējā dalībvalsts piena apjoma vai 45% no piena apjoma dalībvalstīs, kur saražotā piena apjoms ir mazāks nekā 500 000 tonnu. Lai jaunā regula stātos spēkā, tā oficiāli jāapstiprina Eiropas Padomei. Tā būs spēkā līdz 2020.gada jūnijam.
“Brisele beidzot oficiāli atzinusi, ka zemnieks piena tirgus svārstībās ir lielākais cietējs. EP apstiprinātās izmaiņas ļaus zemniekiem līdzvērtīgi runāt ar piena pircējiem – lielajiem pārstrādes uzņēmumiem un piena savācējiem. Tas nozīmē, ka no zemniekiem tiks noņemta jebkāda aizdomu ēna par nelikumīgām darbībām, kādu vismaz Latvijā cenšas radīt atsevišķi pienrūpnieki, izmantojot Konkurences padomi (KP) kā ieroci cīņā par savas varas saglabāšanu pār izejvielas cenu,” norādīja Tomsone.
Viņa akcentēja, ka regulas grozījumi ļaus Latvijas konkurences uzraugiem “objektīvāk novērtēt situāciju piena tirgū Latvijā un pabeigt sen iesākto piena tirgus pētījumu, ar ko daudzas Eiropas valstis jau tikušas galā”.
Vienlaikus viņa atzina, ka regulas izmaiņas vēl negarantē līdzsvaru visā piena tirdzniecības ķēdē, jo tajā netiek risināta “mazumtirdzniecības tīklu pārmērīgā ietekme uz piena ražotājiem un gala patērētājiem”.
Savukārt “Trikāta KS” valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs akcentēja, ka regulas ieteikums zemniekiem apvienoties ražotāju organizācijās apliecina, ka Latvijas zemnieku izvēlē kooperēties ir pareiza.
“Tā ir tēma, par ko Latvijas kooperatīvi un zemnieki ir runājuši gadiem – tikai kooperējoties zemniekiem ir iespēja tuvoties godīgai cenai par savu produkciju. Pēc 2009.gada piena krīzes beidzot arī Eiropas Parlaments ir ieviesis šo atbalstu dzīvē ar reālu likumu,” sacīja Krievārs.
Viņš arī norādīja, ka nosacījums, kas ļauj vienoties par līgumiem un cenām piena apjomam, kas nepārsniedz 33% no valsts svaigpiena tirgus daļas, ir tikai iespēja zemniekiem labāk pārdot savu produkciju.
“Vai zemnieki to spēs izmantot, būs atkarīgs no pašu zemnieku spējas un velēšanās veidot stiprākus kooperatīvus,” rezumēja piensaimnieks.
Kā ziņots, “Trikāta KS”, kā arī kooperatīva “Dzēse” iespējamo vienošanos par produkcijas tirdzniecības cenu patlaban izskata Konkurences padome.
Lieta ierosināta pērn jūnijā, kad uzraudzības ietvaros KP apmeklēja “Dzēsi”, lai iepazītos ar tirdzniecības dokumentiem, kuros tika iegūta informācija, kas raisīja aizdomas, ka “Dzēse” un “Trikāta KS” ārpus jaundibinātās rūpnīcas projekta varētu būt saskaņojuši cenas savai produkcijai.
Savukārt piena pārstrādes uzņēmuma SIA “Latvijas Piens” dibinātāji – piena kooperatīvi “Trikāta KS”, “Dzēse” un “Piena partneri KS” – noraida jebkādus KP pārmetumus par karteļa vienošanos un turpinās sadarboties, lai veiksmīgi attīstītu piena pārstrādes rūpnīcas projektu Jelgavā.
