Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. februāris, 2015
Drukāt

Piensaimnieki gatavojas bankrotiem; aicina Konkurences padomi vērtēt cenas veidošanu (19)

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Ilustratīvs foto

Saistībā ar zemajām piena iepirkuma cenām vairākas Vidzemes un Latgales piensaimniecības sāk gatavoties bankrotiem, tikmēr biedrība “Lauksaimnieku apvienība” vērsīsies Konkurences padomē ar prasību izvērtēt aizliegtas vienošanās iespējamību starp pārstrādātājiem un mazumtirgotājiem piena produktu cenas veidošanā, aģentūru LETA informēja apvienības pārstāvji.

“Manā saimniecībā ir katastrofāla situācija, piena iepirkuma cena ir 23 centi, un tas ir pēdējais signāls, ka steidzami ir jālikvidē ražošana. Izdevumi pārsniedz ieņēmumus, un ne tikai es, bet vēl vairākas kaimiņu saimniecības apsver domu par maksātnespējas pieteikšanu. Vienlaikus ir liela problēma, ko lai tālāk dara laukos, kur ir ierobežotas saimniekošanas iespējas,” sacīja zemnieku saimniecības “Pakuļi” īpašniece Venta Afanasjeva.

Arī zemnieku saimniecības “Rožkalni” īpašnieks Ivars Ādamsons atzina, ka tādas saimniecības kā “Pakuļi” ir “būt vai nebūt” izvēles priekšā, neraugoties uz valsts un Briseles atbalstu.

“Atbalsts tiek sniegts, tomēr tas nav pietiekams, lai noturētu piena ražošanu līmenī, kas bija pirms Krievijas embargo ieviešanas pārtikai. Latvija pārāk lēni reaģē uz piena tirgus svārstībām. Kamēr pasaulē piena cenas kāpj, Latvijā tās vēl ir nemainīgas vai krīt. Šajā situācijā katrs cents, kas tiek maksāts no piena pārstrādes uzņēmumiem, ir svarīgāks par svarīgu,” norādīja Ādamsons.

Viņš arī sacīja, ka pie zemajām piena iepirkuma cenām nav izprotama augstā produkcijas cena veikalos. Tādēļ organizācija vērsīsies Konkurences padomē par prasību vērtēt aizliegtas vienošanās iespējamību starp pārstrādātājiem un tirgotājiem.

“Latvijā piena mazumtirdzniecības cenas ir par 10-30% procentiem augstākas nekā Vācijā, bet iepirkuma cena – daudz zemāka. Tādēļ rodas pamatotas šaubas par konkurences tiesību pārkāpumiem starp pārstrādātājiem un veikalu tīkliem, kas piespiež zemniekus pārdot pienu par pašizmaksu, tādējādi dzenot strupceļā piena ražotājus. Līdz ar to izskatīsim iespēju lūgt Konkurences padomi izvērtēt, vai nav konstatējami konkurences pārkāpumi jeb aizliegtā vienošanās starp piena pārstrādes uzņēmumiem un mazumtirgotājiem piena cenas noteikšanā,” sacīja Ādamsons.

Tādu pat aicinājumu Konkurences padomei šodien izteicis opozīcijas deputāts Andrejs Elksniņš (S). Kā informēja partijā “Saskaņa”, Elksniņš nosūtījis vēstuli Konkurences padomes priekšsēdētājai Skaidrītei Ābramai, kurā lūdz padomi uzsākt pārbaudi un izvērtēt iespējamo aizliegto vienošanos starp tirdzniecības ķēdēm un pārstrādātājiem.

“Latvijā vidējā piena iepirkuma cena gada laikā ir sarukusi par 38,5% līdz 20-23 centiem par litru. Valsts piensaimniekiem sniedz atbalstu, tomēr tas nav pietiekams, lai saglabātu piena ražošanu līmenī, kas bija pirms Krievijas embargo ieviešanas,” norāda deputāts. Viņš piebilst, ka pie zemajām piena iepirkuma cenām nav izprotama augstā produkcijas cena veikalos.

“Kamēr divi tirgus posmi vienojas, piena ražotāji viens pēc otra turpina bankrotēt,” pauž politiķis. Viņš arī piebilst, ka šādas vienošanās kavē, ierobežo un deformē konkurenci un nodara ievērojamu kaitējumu kā tautsaimniecības interesēm kopumā, tā arī katram patērētājam atsevišķi.

Kā ziņots, Zemkopības ministrijā lēš, ka piena iepirkuma cenas kritums maksimumu varētu sasniegt martā, taču pēc tam prognozējams cenas kāpums.

Savukārt piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, no kuriem ciltsdarbam būs 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni būs atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,7 miljoni – Eiropas Savienības atbalsts.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Domājāt, ka lielfermas spēj aizstāt mazos zemniekus? Naivie nelieši.

  2. Mūsu no socsistēmas nākušie ierēdņi un ministri jau paši sev izliekas visgudri. Nevienā neklausās. Dūklavs pat. Iemācījies veikli runāt, bet ne domāt. Nesaprot, kā iziet no tagadējās situācijas. Vienīgā izeja – STRAUPES VARIANTS piena ražošanā! Tas nozīmē, ka piena ražošana, piena pārstrāde un tirgošana ir vienās rokās – zemnieku kooperatīva rokās. Jo te nav interešu pretrunu. Un iepirkuma cena ir laba un patērētājs apmierināts! Kad tas beidzot pieleks Straujumai, Duklavam un pārējiem ierēdņiem? Un kad to
    beidzot sāks realizēt dzīvē? Citādi zemniekiem no bankrotiem neizvairīties.

  3. Mums samazināja līdz 0.19. Bet veikalā palielinās (mans iecienītais jogurts, pagājšā gada sākumā maksāja 0.78 , tagad , kad skatījos vakar, maksā 1.24 ! Kā tas var būt? Man kāds var paskaidrot?

  4. Kāpēc kooperatīvs Straupe var maksāt normālu cenu, bet man JPK maksā 17 centi! Ja maksātu 23 centi, es jau būtu zirgā! Esam bioloģiskā saimniecība, bet ne vella tas neko nedod!!! Tāpat viss piens aiziet kopējā katlā!

    • Jēkabpils ir šausmīgi nometuši cenu- dekādē par 1200-1300 kg cena smieklīga- 0.15 EUR . UN ARĪ ESMU BIOLOĢISKA SAIMNIECĪBA

  5. Te ir tikai un vienīgi karteļa darījums!!! Nu kur tā var būt, ka piensaimnieki mokās un knapi galus velk, bet piena kombināti un veikali tik liek kabatā peļņu! Kā viens piena kombināta pārstāvis teica- varbūt labi ir, ka veikalos cenas piena produktiem nav kritušās, vismaz tad var nosegt izdevumus produktiem,kas glabājas noliktavās!!! Bet, ja nolaidīs cenu produktiem, tad cilvēki pirks vairāk un arī noliktavās neglabāsies milzums mantības!

  6. Vidējais latvietītis Atbildēt

    A, kam mums te tā lopkopība ir vajadzīga?! Mēsli, smirdoņa, mušas….
    Mēs taču varam to pienu iepirkt! Skaists iesaiņojums, ērta lietošana,higiena….
    Un tie lopkopji jau var pārkvalificēties. Tāpat, kā savulaik pārkvalificējās cukurbiešu audzētāji un citi viņiem līdzīgie, kuru ražotnes tika optimizētas.
    Tā domāju es un tā, acīm redzot domā arī valdība. Jo es vienmēr domāju tā, kā domā valdība. Un valdība ir gudra, tāpat kā es. Jo tieši tādi, kā es to valdību ievēlam.
    Un par to piensaimniecības nozari nav ko uztraukties. Pabļaustīsies, pabļaustīsies un apklusīs. Klusām tās gotiņas izkaus, klusām par kredītiem bankām atdos tās savas lielfermas, klusām viena daļa aizbrauks uz ārzemēm, otra daļa iedzers šnabi, paraudās un iestāsies bezdarbniekos uz pabalstiem. Dzīve ies tālāk un pēc gadiem desmit vairs neviens pat neatcerēsies, ka te bija kaut kāda piensaimniecība. Varbūt vienīgi daži muļķi komentos pieminēs, tāpat kā tagad piemin cukurfabrikas.
    Ir jāsaprot, ka kungi labāk zina, kas te ir un kas te nav vajadzīgs. Kā viņi teiks, tā būs! Mums ir lauksaimniecības ministrija, zemnieku partija. Mums ir neskaitāmi valdības algoti lauksaimniecības speciālisti, konsultanti, pētnieki , plānu un vīziju taisītāji. Visi viņi konsultē kungus un paši ir kungi. Un pēc tik pamatīgas pētīšanas, viedokļu izstrādāšanas un vīziju taisīšanas viņu uzskati nevar būt nepareizi. Un tāpēc es ticu viņiem, kuri solīdos uzvalkos sēž neskaitāmos labiekārtotos kabinetos pie zilgani mirdzošiem datoru ekrāniem, nevis te tām dažām lopkopēm, kas vairk neko nemāk, kā tikai audzēt govis un slaukt pienu. Ir jādomā sistēmiski, biedri! Ir jāpaceļ acis pāri šaurajiem piensaimniecības rāmjiem un pāri provinicālajiem un nacionālajiem Latvijas rāmjiem. Ir jāpalūkojas uz to visu globālā, visas pasaules mērogā. Un tad jūs uzzināsiet, ka liellopus visizdevīgāk ir audzēt Brazīlijā un Austrālijā. Tur liellopu gaļai esot vismazākā pašizmaksa. Bet pie mums ļoti izdevīgi esot audzēt alkšņus, jo tiem esot liels koksnes vidējais pieaugums gadā.

    • nevar pateikt.Bet tas ir ārprāts,kas notiek Latvijā,tā ir tīša strādātgribošas tautas iznīcināšana.Vieni grūti strādā un sitās kā circeņi pelnos,bet otra daļa tikai to domā,kā vairāk un bez darba ieraut nāsīs naudu,faktiski apzogot savus līdzcilvēkus.

    • Smadzenes sen amputēja?

    • UZ KO VĒL PĀRKVALIFICĒTIES? CŪKAS GARĀM ,LIELLPI – PRAKTISKI ARĪ. UN KO TAM DARĪT , KAM ALKŠŅI AUG NE TIK DAUDZ , CIK KĀRKLI?

  7. Pirmās izputēs lielās piena fermas, par kuru celšanu aģitēja ZSA un ZM. Vidējie un mazie piena ražotāji
    izķepurosies, īpaši tie, kuri nav banku kredītu jūgā un strādā bez algota darbaspēka. Tagad šos lielfermu un lielražošanas aģitatorus vajadzētu saukt pie atbildības par zemnieku maldināšanu un iedzīšanu bankrotos.

  8. To ES atbalstu 7,7 miljoni piešķīra jau novembrī, bet zemnieki līdz šim naudu nav saņēmuši. Kur tā palikusi? Tikai visos rakstos un intervijās kladzina, ka ES piešķīrusi atbalstu, bet kur tas ir? Uz vienu govi no šī atbalsta tiks apmēram 50 eiro, bet tas ir kā piliens jūrā, jo pirms gada, kad nebija sankcijas un Krievijas embargo, no vienas govs varēja nopelnīt divreiz vairāk. Tagad esam mīnusos (par piena litru maksā 19-20 centus), domājam, ko iesākt ar govīm. Un domājam, ka tā ir apzināta politika, kas liek iznīcināt laukus. Tāpat kā iznīcināja cukura ražošanu, cūkkopību… Kādam patīk mūsu lauki, tāpēc vietējiem no tiem jāaiziet…

    • Ta šodien jau tik apstiprināta atbalsta piešķiršanas kārtība!!! Un izrādās, ka tā zemā piena cena bijusi tikai augustā, septembrī, oktobrī!!! Pēc tam esot bijis neliels vidējās cenas kāpums!!! Kāpēc mums piena cena nekāpa??? Tagad tā vispār ir nokritusi līdz 0,20 EUR Atbalstu piešķirs par augustā, septembrī un oktobrī pārstrādei nodotām piena tonnām.

      • Naudu izmaksā par pienu kvotas ietvaros. Takā atsevišķiem lielfermu saimniekiem novembrī un decembrī kvota jau bija izsmelta atbalstu nolēma sadalīt uz mazāku laika periodu. Tā teikt, kurš lielāks tam vairāk vajag

      • KO DARĪSIM APRĪLĪ , KAD KVOTAS ATCELS ?

    • Nauda bija droši noguldīta bankā uz 3 mēnešiem nu termiņš beidzies var izmaksāt

  9. tad bankrotet taisās kā reiz ” ekonomiskās” lielsaimniecibas. jo tā ekonomija ir stāsts lētticigajiem. lielfermas nekad nevienos laikos nav varejušas izdzivot bez piešprices no valsts. cik sevi atceros tad katru gadu viņi kādu likstu izmantoja kā ieganstu lai dabutu papildus valsts atbalstu

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+