Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
23. oktobris, 2015
Drukāt

Piensaimnieki: neraugoties uz grūtībām, turpinām attīstīties (6)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

22. oktobrī notika biedrības “Zemnieku saeima” (ZSA) rīkots lauksaimnieku brauciens uz piena ražošanas saimniecībām Vidzemē – Rūjienas, Beverīnas un Kocēnu novados. Brauciena mērķis bija piensaimniecības situācijas novērtējums, savstarpējās pieredzes apmaiņa un jaunu zināšanu apguve. Līdz ar lauksaimniekiem labos ražošanas prakses piemērus vērtēja arī pārstāvji no Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra.

Kā norāda ZSA priekšsēdētāja vietnieks un piensaimnieks Juris Cīrulis, neskatoties uz Krievijas embargo radītajiem sarežģījumiem, saimniecības ir spējušas ne tikai turpināt savu darbību, bet arī saglabāt pozitīvu nozares redzējumu.“Ceļš uz veiksmīgi strādājošu saimniecību ir pārdomāta tās vadība – labvēlīgas vides nodrošināšana labiem izslaukumiem, investīcijas jaunākajās tehnoloģijās un uzkrātā pieredze. Paldies apmeklēto saimniecību saimniekiem, kuri kolēģiem ļāva smelties idejas savai attīstībai,” uzsvēra Cīrulis.

Brauciena laikā lauksaimnieki un nozares eksperti apmeklēja trīs saimniecības, kuras strādā ar efektīvām un mūsdienīgām metodēm – z/s “Ceriņi” (Jeru pag., Rūjienas nov.), z/s “Brieži” (Kauguru pag., Beverīnas nov.), z/s “Dzintari” (Bērzaines pag., Kocēnu nov.) Apskatītās saimniecības ir unikālas katra savā veidā – z/s “Ceriņi” ir sekmīgs sadarbības modelis ar kaimiņu saimniecībām un graudu audzētāju kooperatīvu, z/s “Dzintari” ir moderna kūts, kurā minimāli tiek izmantots roku darbs, kā arī diversificēti ienākumi, nobarojot buļļus, savukārt z/s “Brieži” ir pārņemtas ASV izmantotās metodes un pieredze. Pakāpeniski investējot attīstībā, lauku uzņēmējiem ir izdevies izveidot Eiropas līmeņa saimniecības.

Z/s “Brieži” saimnieks Juris Cīrulis: “Šobrīd Latvijā pārāk daudz piensaimniecības cenšas krīzi pārvarēt pašas saviem spēkiem. Bet svarīgi ir apzināties, ka mēs neesam vieni un tikai savstarpēji sadarbojoties varam gūt panākumus. Uz grūtību fona ir patīkami redzēt, ka arī mums ir apņēmīgi un noturīgi piemēri.”

Kā atzina dalībnieki, šādi braucieni ir ļoti noderīgi, jo neformālā vidē savstarpēji komunicējot, rodas labākās idejas turpmākai attīstībai. Ņemot vērā plašo interesi un pozitīvās atsauksmes, ZSA arī turpmāk organizēs līdzīgus pasākumus uz citiem Latvijas reģioniem.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Nekādu pārpratumu te nav. Komentārā tiek runāts par “Mežacīruļu” saimnieku Juri Cīruli un nevis par
    ZS “Brieži” saimnieku ar tādu pat vārdu un uzvārdu.Tā ka replika ir lieka un nevietā.

  2. Lauksaimniecības liktenis jau sen ir nolemts.Tie lielie saimnieki,lai nepriecājas ,viņi tak valstij ir izdevīgi,vismaz pagaidām,bet kad viss būs beidzies ,tiem ,,lieliem lēmējiem,, vieglāk būs visu -zemi no viņiem pārņemt ,nekā grābstīt no mazajiem .tas ir tikai laika jautājums ,kad daži mūsu bāleliņi tā saucamie lielsaimnieki jūtas priviliģēti.Viņi neredz tālāko nemaz ,jo ir ieslīguši milzīgā pašapmierinātībā par savu varenību.
    Kur patiesībā tautai vajadzētu turēties kopā ,bet tā tiek sanaidota mazajos un lielajos zemniekos ,un mūsu,,,gudrie,,lēmēji tik priecājas,jo kamēr zemnieki savā starpā nīstas tikmēr šie var labāk tautu izdīdīt.

    • Nīstas jau tie mazie, jo viņiem skauž. Skauž, ka pa lēto notirgoja savu senču zemi zviedru pensiju fondiem, skauž, ka viņiem piemīt vājas uzņēmējspējas, skauž, ka viņu nelielajās un neregulārajās partijās neviens veikals nav ieinteresēts….

  3. Starp citu, daži vārdi par šo z/s “Mežacīruļi” īpašnieku un ZSA pr-tāja vietnieku Juri Cīruli. Viņš bija viens no aktīvākiem mazo lauku saimniecību nīdētājiem, tāpēc visu laiku ir aktīvi darbojies ZSA. Izveidojis sev ļoti lielu saimniecību, kurā ir pie 300 slaucamām govīm, uzcēlis biogāzes ražotni kooģenerācijai, 0,5 ha lielu segto siltumnīcu platību un daudz ko citu. Viņš un viņa ģimene dzīvo labi, jo saimniecībā ir ieguldīti ne tikai paša, bet arī miljoniem eiro vērti ES fondu līdzekļi. Bet pārdomas rodas ne tik daudz par pašu Cīruli, kā par to, cik racionāli ZM un LAD izmanto Latvijai piešķirto ES fondu naudu. Vai tas nav noziedzīgi, ka valstī tiek attīstīti daži simti šādu mega saimniecību, bet tajā pat laikā desmitiem tūkstošu mazo saimniecību nevar attīstīties un to īpašnieki brauc peļņā uz ārzemēm, bet lauki paliek tukši no cilvēkiem un netiek apsaimniekoti simtiem tūkstoši ha lauksaimniecības zemju? ZSA ir spēcīgs lobijs valdībā, tāpēc lielsaimniekiem ES nauda netiek žēlota. Pēc preses ziņām, Cīrulim 0,5 ha siltumnīcu celtniecība izmaksāja 0,5 miljoni eiro jeb 100 eiro 1 kvadrātmetrs! Tajā pat laikā poļu siltumnīcas, kas tiek piedāvātas vietējā tirgū (karkass + plēve) maksā tikai 10 -12 eiro kvadrātmetrā. Protams, ja ir tik viegla pieeja ES fondu naudai un tās izlietojums netiek no valsts puses kontrolēts, rodas vēlme pirkt un celt visu super dārgu un šis lielsaimnieks acīmredzot nav izņēmums. Bet padomājiet, cik daudz ES fondu naudas atbrīvotos priekš citiem lauku ražotājiem, ja tās izlietojumam uz 1 saimniecību būtu noteikti saprātīgi limiti un tiktu strikti ierobežota šīs nenopelnītās ES naudas tērēšana no alkatīgu cilvēku puses? Katrā ziņā, Latvijas lauki būtu tikai ieguvēji.

    • tūdaļ šitas putniņš un viņam līdzīgi “piensaimnieki” sāks ..
      visādu demagoģiju…

      Pēc-padomju “speciālists” ar max 120 rbļ aldziņu varēja tikt pie
      īpašuma tikai “palaižot nagus”(noblēdot ko citiem)…

      Tā viņi turpina noblēdīt citiem pienākošos līdzekļus arī tagad:
      neizmaksājot nopelnīto pilnībā, piesavinoties nepienākošos fondu
      daļu u.t.t.

      Gan jau šo mafiju nolikvidēs cita …
      Tikai žēl, ka tautai no tā būs maz labuma.

    • Ivar! Mežacīruļi SIA (Juris Cīrulis) un Brieži ZS (Juris Cīrulis) ir divi dažādi cilvēki 😉

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+