Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
14. augusts, 2014
Drukāt

Piensaimnieki: situācija Krievijas sankciju dēļ ir dramatiska (2)

Foto-LETAFoto-LETA

Kā Krievijas sankcijas pret ES pārtiku ietekmē mūsu piensaimniekus?

Sandra Stricka, 
z/s “Dimanti” saimniece, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupas vadītāja: 
”Situācija ir dramatiska. Pēc Krievijas sankciju paziņošanas Lietuvas uzņēmumi uzreiz lauž līgumus, iepriekš par to nebrīdinot. Tas nozīmē piena iepirkuma cenu samazinājumu. Jau šobrīd cenas ir zemas, bet lietuvieši nosaukuši savu cenu – 0,19 eiro/kg, un tas nozīmē, ka uz kūti varu vairs neiet. Ar šādu cenu ražotāji nevar strādāt, jo visas izmaksas kļuvušas dārgākas. Šobrīd katrs puseirocents ir svarīgs – jo mazāk saņemam, jo sliktāk. Cietīs tās biznesa saimniecības, kas ir ņēmušas kredītus un investējušas mēslu krātuvēs, kā to prasa Eiropas Savienība. LOSP piena grupā apkoposim idejas un tad nāksim kopā, lai pieņemtu lēmumu, ja vien būs tāda vajadzība. Domāju, ka Eiropai ir jāmaksā kompensācijas zemniekiem, jo ne jau ražotāji šādu situāciju izraisīja.”

Uldis Ķirsis, 
”Rāvas” īpašnieks: 
”No 8. augusta piena iepirkuma cena ir 0,20 eiro par kilogramu, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekš, kad cena bija 0,32 eiro. Tas nozīmē, ka lietuviešu rūpnieki piena cenu ir samazinājuši vairāk nekā par trešdaļu, lai gan izskan informācija, ka saviem zemniekiem viņi maksā iepriekšējo cenu. Tos, kas nav ieguldījuši saimniecībās, notiekošais skars mazāk, taču tiem, kam ir kredīti, klāsies grūtāk. Kādu laiku to var pavilkt, jo zaļbarība jau sagādāta, bet ilgstoši tas nebūs iespējams. Mūsu saimniecība darbojas arī graudkopībā, tā ka mēģināsim riskus sadalīt. Ja Eiropa piesaka sankcijas, tad šobrīd zaudējumus vajag sadalīt pa valstīm. Cerams, ka šai saspringtajai situācijai risinājums vēl būs. Tāpēc jau mēs govis nelikvidēsim, bet mazāk ražosim gan.”

 

Vladislavs Butāns, 
SIA “Kalnāji” īpašnieks: 
“Situācija ir ļoti nepatīkama. Lietuvas uzņēmumi jau paziņojuši par cenu samazinājumu, un Latvijas uzņēmumi tam seko. Vissmagāk zemniekus skars lietuviešu lēmums samazināt piena iepirkumu cenas par 10 – 30%. Domāju, ka būs smagi, tāpēc valdībai un Eiropas Savienībai ražotāji ir jāatbalsta. Ražotājiem vajadzētu piemērot nodokļu atlaides, jādomā arī par produktu intervenci. Iespējamos zaudējumus vajadzētu segt no speciālā Eiropas fonda.”

Signe Seile, 
z/s “Priežkalni” saimniece: 
”Šobrīd piena iepirkuma cena vēl nav samazinājusies, bet noteiktās sankcijas un Lietuvas pārstrādātāju lēmumi noteikti mūs ietekmēs. Patlaban jau lietuvieši noteikuši 0,19 eiro cenu un cerēt, ka pašmāju pārstrādes uzņēmumi to nedarīs, būtu naivi. Šāda cena ir bankrota cena. Tie, kas jau sagādājuši lopbarību ziemai, varēs izvilkt līdz pavasarim, neizkaujot ganāmpulku, bet kā būs vēlāk, grūti teikt. Mūsu saimniecība ir neliela un kādu laiku varēs izdzīvot, jo kredītus neesam ņēmuši. Ja biznesa plānā piena cena ir 0,30 eiro, bet realitātē tā ir daudz zemāka, var rasties grūtības un iespējama pat lopu izkaušana. Ko darīt? Tagad būtu jāizmaksā zemniekiem visas subsīdijas, lai vēl varētu paspēt sagatavot nepieciešamo lopbarību un sagatavoties krīzes situācijai. Tāpat vajadzētu pārtikas precēm piemērot samazināto PVN likmi, kas ļautu daļēji risināt piena produktu pārprodukciju tirgū. Noteikti jādomā, kā atlikt sodu par pārsniegtajām piena kvotām.”

Uzziņa


* 2013. gada beigās lauku saimniecībās Latvijā audzēja 406,5 tūkstošus liellopu (3,4% vairāk nekā 2012. g.).

* 2013. gadā kopumā valstī iegūtas 915,1 tūkstotis tonnu piena, ieskaitot kazu pienu (par 4,7% vairāk nekā 2012. gadā). Pērnā gada vidējais izslaukums sasniedza 5508 kg gadā no vienas slaucamās govs – par 4,9% vairāk nekā pirms gada.

* Piena piegādes kvotas ietvaros 2013. gadā iepirkts 735,7 tūkstoši tonnu. Piena vidējā iepirkuma cena palielinājās no 271 eiro par tonnu 2012. gadā līdz 305 eiro 2013. gadā jeb par 12,5%, decembrī sasniedzot augstāko iepirkuma cenu – 336 eiro par tonnu.

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes 
apkopotie dati

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Sekosim citu valstu piemēram Atbildēt

    Vienīgais,ko varam,bet ne par ko negribam,ir noteikt samazinātu PVN likmi pārtikai! Kāpēc Latvijai obligāti ir jābūt izņēmumam?

  2. Tas, ka slaucamo govju skaits valstī katru gadu samazinās, par to Dieziņa neraksta. Raksta tikai par aiz ausīm pievilktām “+” pozīcijām. Vai tad kāds valstī ieklausās, ka lielražošana ir ahileja papēdis ražotājam dažādās krīzes vai slimību situācijās? Neviens, ZM ieskaitot,jo visi jau dzenas tikai pēc naudas. Bet ko sējam, to pļaujam – padomājiet ko nozīmē 200, 300 un vairāk govju fermai iepirkuma cenas samazinājums par 30%, ja vēl paņemti kredīti! Diezgan drošu bankrotu, jo nav jau kur to pienu likt un piena pārstrādātāji nav gatavi šādām situācijām. Tas pats ar cūkām. Ko nozīmē cūku mēris saimniecībai ar 1000, 2000 un vairāk cūkām, tas visiem skaidrs un nevienam te nav jāskaidro. Bankrots! Bet vainīgā, kā parasti nebūs, jo visi, kas valstī aģitēja par lielām fermām, būs palīduši zem galda un tēlos nevainīgus ierēdnīšus, ZM ieskaitot. Bet tieši no ZSA un ZM ir jāprasa atbildība par šādu lauku politiku, jo mazās fermas jau nenogrims, izdzīvos. Cietēji jau būs šie lielie ražotāji, nevis lauku politikas bīdītāji.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (3)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+