Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. februāris, 2016
Drukāt

Grūti piekrist Dūklava kungam! Piensaimnieki vērtē savas attīstības iespējas (8)

Edgars Ivbulis, zemnieks.  Z/s "Ceļtekas". Līksna. Daugavpils novads.    . Foto - Valdis SemjonovsEdgars Ivbulis, zemnieks. Z/s "Ceļtekas". Līksna. Daugavpils novads. . Foto - Valdis Semjonovs

Latvijas piensaimniekiem 2015. gads bijis smags, sarežģīts un neparedzams – gan Krievijas tirgus sankciju un jaunu tirgu meklēšanas, gan pārstrādes uzņēmumu piena iepirkuma cenu dēļ. Kādas nozares attīstības iespējas saimnieki saskata 2016. gadā, un ko ražotāji sagaida no valsts, žurnāls AgroTops vaicāja Latvijas novadu piensaimniekiem.

Edgars Ivbulis, Daugavpils novada Līksnas pagasta z/s Ceļtekas pārvaldnieks:

– Grūti piekrist Dūklava kungam, kad viņš stāsta, ka krīze piensaimniecībā esot jau beigusies. Ja man maksā par pienu 21–22 eirocentus/kg, tad neredzu, ka mēs varam ko plānot uz priekšu. Attīstībai nepietiek. Bet es nepavisam negribu žēloties – gadiem ilgi pienu nododu Preiļu sieram, un līdz šim arvien tiek regulāri samaksāts. Tā ir drošība, ka neiedzīvošos zaudējumos.

Lai varētu attīstīties, par pienu būtu jāmaksā 28 eirocenti/kg. Manā saimniecībā vienīgais labums, ka mūs nespiež kredītu nasta, neesmu aizņēmies ne centa. Bet, ja būs tādas Eiropas prasības, ka obligāti jābūvē mēslu krātuve, ar to pašu es beidzu ar piensaimniecību nodarboties. Tagad man ir 25 slaucamās govis un vajadzētu palielināt ganāmpulku, bet pašlaik izskatās, ka nevar riskēt. Zinu, ka ne meita, ne znots te strādāt nenāks, tātad nebūs darbaspēka, kas ir viens no grūtākajiem jautājumiem piena nozarē. Otra grūtā lieta ir zemā piena cena. Nesaku, ka tikai piena kombinātiem var pārmest, domāju, lielākā daļa no cenas, ko pircējs maksā veikalā, aiziet tirgotājiem. Varbūt vajag pieņemt likumu par pienu – ka 40% no piena cenas tirdzniecībā tiek piena ražotājam? Mūsu lauksaimnieku apvienība – bijušā Daugavpils rajona piensaimnieki – rīkojām protesta akciju. Man bija plakāts – lai piesaista lielo priekšnieku, deputātu un valdības ierēdņu darba algas piena cenai. Tad būtu interesanti! Bet tā mēs varam piketēt, bļaustīties, kamēr apnīk, – mūsu protestus pat laikam nedzird vai neņem par pilnu.

Staņislavs Kroičs, Viļānu novada Viļānu pagasta z/s Akmentiņi īpašnieks:
– Apsaimniekojam vairāk nekā 500 ha zemes, no tiem 250 ha platībā 2015. gadā audzējām graudaugus. Cik vajag spēkbarībai, tik graudu atstājam saimniecībā, bet ienākumus no pārdotās labības ieliekam piensaimniecībā. Ja nebūtu graudkopības, ar ieņēmumiem par pienu lopkopību nevarētu noturēt. Tagad vismaz ar naudu, ko ieņemam no abām nozarēm, varam nomaksāt rēķinus un samaksāt algas strādniekiem. To mums ir septiņi, visvairāk nodarbināti augkopībā, bet kūtī – pie slaukšanas un barošanas.

Pirms gadiem septiņiem uzceltā jaunā kūts, kas iekārtota pēc progresīvās tehnoloģijas prasībām, darbojas patiešām ļoti labi. Tagad man ir 160 slaucamo govju, vidējais izslaukums ap 9,5 tonnām gadā. Paši ataudzējam telītes. Tomēr piena pašizmaksa nav zemāka par 26–27 eirocentiem/kg, un piena cena, ko maksā SIA Piena partneri, nesedz šīs izmaksas.

Visiem, kas izmantojuši projektus un attīstījuši piensaimniecību, taču ir kredīti. Domāju, retam piensaimniekam izdodas nostrādāt pa nullēm. Ja nebūtu Eiropas atbalsta naudas, ietu vēl grūtāk. No valsts puses būtu labi sagaidīt, ka noteiktu mazākus nodokļus, bet tā laikam velta cerība…

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Pareizi vien ir lai daži izdzīvotu maziem un vidējiem labprātīgi piespiedu kārtā jālikvidējas.Mūsu ministrs diemžēl ir tālu no realitātes,ja var teikt ,ka esam ārā no bedres laikā kad atkal krīt piena cena.

  2. Kamēr Dūklavs būs zemkopības ministrs, nekas labāks Piensaimniekus negaida.

  3. Diemžēl šogad ieprikuma cenas ne tikai pienam, bet arī graudiem – nepieaugs, kas saistīts ar ekonomiskām tendencēm un produkta ražošanas apjomiem pasaulē. Tāpēc cerēt, ka visiem piena ražotājiem šogad kaut kas mainīsies uz labo pusi, nevar. Ir tikai viens risinājums – jāsamazinās ražošanas apjomam, lai cena pieaugtu. Tas nozīmē, draugi, kādam tā bodīte ir jāver ciet, lai atlikušie dzīvotu.

  4. GAIDAM,KAD SIGILO PILDIS SAVU SOLIJUMU UN PIELIKS PIENAM CENU! DIKTI JAU LIELIJAS.KA MAKSAS VAIRAK PAR CITIEM. DZIVOSIM,REDZESIM.

  5. Dūklavam jau sen ar Laimdotu vajadzēja iet pelnītā atputā. “”godam nopelnīta””.Nē ,vēl jau kādu kumosu var nokost no budzeta ģimenes budžetiem.

  6. Vai dūklavs pats kādreiz nemeklēja ar valsts atbalstu MILJONU, BET NEPRATA ATRAST.Nu jau BRANDŽĀ, KURĀ ESI MELNS UN MAZIŅŠ VIENOTĪBAS DIKTĀTĀ!

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+