Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
18. maijs, 2016
Drukāt

Piensaimniekiem plāno piešķirt sešu miljonu eiro lielu ārkārtas atbalstu (7)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Ilustratīvs foto

Padziļinoties krīzes situācijai piensaimniecībā, kur turpinās iepirkuma cenas kritums un veidojas aizvien lielāka pārprodukcija, tādējādi raisot bažas par masveida bankrotiem, tuvākajā laikā tikšot rasta iespēja no valsts budžeta ārkārtas atbalstam iedalīt sešus miljonus eiro.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, piešķīrums jau šonedēļ tiks apspriests vairāku ministriju starpā, savukārt attiecīgais noteikumu projekts varētu tikt virzīts skatīšanai valdībā jau tuvākajā laikā.
Ja atbalsts tiks piešķirts, to varētu saņemt visi slaucamo govju īpašnieki.

Patlaban gan vēl noris sarunas par konkrētiem kritērijiem, lai finansējumu saņemtu patiešām ražojošas saimniecības.
Kā norāda vairāki piensaimnieki, piešķīrums panākts pēc nevalstisko organizāciju spiediena un būtu ārkārtīgi nozīmīgs pašreizējā situācijā, it īpaši ņemot vērā, ka ārkārtas atbalsts no Eiropas Savienības, visticamāk, šovasar netiks saņemts.

Saskaņā ar statistiku, nozarē darbojas apmēram 21 800 piensaimniecības, savukārt slaucamo govju skaits šā gada aprīlī bija 161 932 salīdzinājumā ar 165 984 govīm tieši pirms gada.

Kā ziņots, saskaņā ar prognozēm šajā vasarā piena iepirkuma cena varētu pazemināties līdz pat 12 eirocentiem par vienu kilogramu piena, kas ir zemākais līmenis kopš iepriekšējās krīzes 2009.gadā. Saskaņā ar lauksaimnieku aplēsēm Latvijā no 2014.gada augusta līdz šī gada augustam piena nozarē nekompensētie zaudējumi sasniegs 96 miljonus eiro.
Kopumā piena nozarē kopš 2014.gada jūlija līdz 2016.gada februārim piena cena ir samazinājusies par 29%, līdz ar to jau ilgstoši nenosedzot ražošanas izmaksas.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) vairākkārt aicinājis ES sniegt tiešu finanšu atbalstu. Tikmēr Briselē norāda, ka papildu ārkārtas atbalsta piešķīrumu ES piensaimniekiem neveicina arī fakts, ka desmit valstis līdz šim tā arī nav izmantojušas iepriekšējo EK ārkārtas piešķīrumu.

Svaigpiena cenas negatīvi ietekmē arī pārstrādes uzņēmumu nespēja rentabli realizēt produkciju un attiecīgi par svaigpienu maksāt vairāk. Kā norādījusi Konkurences padome (KP), tā kā eksportā dominē mazapstrādāti piena produkti, pārstrādātājiem vairāk jāspecializējas nišas un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā, kā arī intensīvāk jāapgūst jauni eksporta tirgi.

Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā 2015.gada nogalē saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, no kura ciltsdarbam piešķirti 23,36 miljoni eiro, atbalsts par slaucamajām govīm ir 12,38 miljoni, ES atbalsts – 7,6 miljoni, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījums no 8,5 miljonu ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Tos , kuri pienu realizē Lietuvai vai kur citur, bet ne vietējiem pārstrādātājiem , nevajadzētu pabalstīt , lai viņiem maksā tā valsts , kurai pienu realizē .

  2. Tātad piena ražotājiem jau būs piešķirts krīzes situācijā 49 miljoni (43+6) nodokļu maksātāju naudas +
    vēl ES subsīdijas. Cik tad ilgi balstīs šos lielsaimniekus, ja nauda trūkst skolotājiem, veselības aprūpei, pensionāriem un citiem? Neviena cita nozare tā nav atbalstīta. Ja ZM nav spējīga racionāli izmantot šos piešķirtos līdzekļus, kā subsidējot piena iepirkuma cenu vai nosakot šīs cenas noteiktu sadalījumu starp piena ražotajiem un pārstrādātājiem, tad tā ir ūdens liešana caurā mucā. Ar valsts dotācijām piena cenu pacelt nevar, jo to nosaka tirgus. Brīnos, ka ministriem te nav ko teikt un manuprāt tā ir naudas bezmēŗķīga izšķiešana. Tā jau ir, valsts kabata nav sava kabata, citādi atrastos arī citi varianti, kā to naudu nedalīt vienīgi uz galviņām, jo tas ir vieglākais variants!

  3. Bet visiem nevajag maksāt

  4. kāpēc atbalstu, nevis aizdevumu ?
    Nauda kokos neaug !
    Iznāk, ka es, pienu nemaz nepērkot, maksāju ne par ko, jo budžets sastāv no manis un citu maksātajiem nodokļiem !

    • atbalsts tāpēc, ka leišu uzpircēji ir valdībai vērtīgāki kā pašu pensionāri un skolotāji un ārsti !

  5. Tagad atkal pienotava varēs nomest kādu centu no cenas, jo zemniekam taču valsts maksā. Izdalot 6000000 ar govju skaitu sanāk, katrai gotiņai 37€. Mūsu saimniecībā tas nesegs pat mēneša zaudējumus.

    • Skatisies atkal noteikti pēc izslaukuma. Ta ka nav naudas skabsienam. Tikai siens,izslaukums samazinajies ,tad kads atbalsts,runa ir par saimniecibu ap 10 govim. Ne 200. Un cena jau ir 12 centi. Muspuse ir vel 19 centi lieliem, neredzu ,ka raudatu. Un tā pat ir projekti zemes,labības un gaļinieki. Un lielie nemaksa pat munimalo par pilnu darba dienu. Pilns ss .lv,vienas un taas pašas saimniecibas,jo pastrada kādu laiku un aiziet,jo cieña nav pret cilvēku. Tas ir skats mana vidzeme.

Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+