Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
5. jūlijs, 2016
Drukāt

Piensaimnieks: Valstij jāpiemaksā septiņi līdz astoņi eirocenti par katru litru piena, lai zemnieki varētu izdzīvot (12)

Foto - LETAFoto - LETA

Piensaimniekiem nekavējoties vajadzīga valsts palīdzība, jo pie piena pašizmaksas 25-30 centi un tā iepirkuma cenas 12-18 centi ilgi izdzīvot vairs nebūs iespējams, aģentūrai LETA sacīja viens no lielākajiem Daugavpils novada piensaimniekiem, Daugavpils novada domes deputāts un Daugavpils novada lauksaimnieku apvienības biedrs Viktors Kalāns.

Situāciju, kādā Latvijā patlaban atrodas piensaimnieki, Kalāns raksturoja kā ļoti smagu: “Krīze piensaimniecības jomā Latvijā jau ilgst vairāk nekā divus gadus, piensaimnieku resursi un kreditoru parādi ir kritiskajā līmenī. Patlaban pie mums ir zemākā piena iepirkuma cena visā ES. Nepārtraukti vēršamies dažādās sabiedriskās organizācijās Saeimā un valdībā, bet risinājuma joprojām nav. Tas, ko dara Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un citi valsts orgāni, nav pietiekams. Palīdzība ir vajadzīga nekavējoties. Valstij jāpiemaksā septiņi līdz astoņi centi par katru litru, lai zemnieki kaut kādā veidā varētu izdzīvot. Ja provizoriski situācija varētu uzlaboties līdz gada beigām, tad līdz šim brīdim liela daļa piensaimnieku var vienkārši neizturēt.”

Kā vēl vienu risinājuma variantu situācijas uzlabošanai Daugavpils novada piensaimnieks minēja netiešos atbalsta veidus, piemēram, nodokļu sloga atvieglošanu. “Ja jau Latvijai nākas konkurēt kopējā Eiropas tirgū, tad kādēļ nesamazināt PVN likmi pienam, piemēram, līdz 7%, kā tas ir Polijā un Vācijā. Vēl viens no atbalsta veidiem varētu būtu tā saucamās zaļās komponentes, kas veido 22-27% no elektroenerģijas rēķinu kopējās summas, izņemšana no elektroenerģijas rēķiniem saimniecībām, kas nodarbojas ar piena lopkopību,” teica Kalāns.

Kā nākamo atbalsta veidu piensaimnieks minēja nodokļu nomaksas budžetā iesaldēšanu, atjaunojot šo procesu pēc tam, kad krīze būs garām. Turklāt šis process būtu īstenojams tā, lai saimniecībām netiktu piemērots “grūtībās nonākušu saimniecību” statuss, jo pretējā gadījumā tās zaudēs iespēju realizēt jebkādus projektus. Tāpat bankās uz laiku būtu atceļami līzingu un kredītu pamatsummas maksājumi, lai dotu saimniecībām iespēju “izlīdzināt” finanšu plūsmas. Tāpat nākotnē būtu veidojams pašpalīdzības fonds.

“Domāju, ka visā šajā procesā, problēmu risināšanā būtu jāiesaistās Saeimai un valdībai. Uzskatu, ka skolotāju un mediķu algu jautājums ir aktuāls, bet ne mazāk svarīgi ir atrisināt arī piena lopkopju izdzīvošanas jautājumu, jo tieši viņi ir tie, kas maksā nodokļus budžetā, no kuriem tiek maksātas algas skolotājiem un mediķiem. Piena lopkopju nomaksātie nodokļi veido apmēram 30% no kopējās lauksaimniecības sektorā strādājošo nomaksāto nodokļu valsts budžetā kopsummas,” norādīja Kalāns.

Pēc piensaimnieka teiktā patlaban Latvijā ik dienas tiek saražots ap 2000 tonnu piena. No tām Latvijā tiek pārstrādātas vien aptuveni 670 tonnas piena, pārējais piens tiek izvests uz Lietuvu par vēl zemāku cenu, un 39 Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi nespēj panākt pat 50% savu jaudu noslogotību. Rezultātā piena pārstrāde nav efektīva, turklāt neviens no pārstrādātājiem nestrādā ar zaudējumiem.

“Skaisti dziedāt un dejot, protams, ir labi, bet no tā budžets nepildās, ne mazāk svarīga ir arī valsts ekonomika. Ja risinājums piensaimnieku problēmām netiks rasts, saimniecības tiks likvidētas, govis tiks pārdotas tiem pašiem poļiem, un zaudējumi būs neatgriezeniski visiem, jo, lai atjaunotu ganāmpulku, ir nepieciešami vismaz četri pieci gadi,” uzsvēra Kalāns.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Elizabete Viļuma- Gražule Atbildēt

    valstiski jāatbalsta nevis piensaimniecību uzturēšanu, kurai arī turpmāk būs pārprodukcija, bet gan valstisku atbalstu sniegt tām piensaimniecībām, kuras uzdrošināsies pārorientēties uz citu nozari, piemēram gaļas lopu audzēšanu. Pašlaik Latvijas tirgū gaļas lopiem nav pārprodukcija, bet tieši otrādāk ,, brīva vieta jūsu reklāmai,,. Pircējs skrien pakaļ precei. Daļa piensaimniecību ar valstisku atbalstu piecu gadu laikā jāpārstrukturē uz gaļas lopu audzēšanu, tādējādi, iespējams, izlīdzinātos abu nozaru tirgi. Un nav Latvija jāstāda ar kārkliem kā viens komentētājs izteicās, bet jau esošajos kārklos jāielaiž gaļas lopi.

  2. Iemacieties normali sadzivot ar savam kaiminzemem – krieviem un baltkrieviem, un tad nebus muzigi latviski javaimana un jaklape ciet cukura rupnicas, piensaimniecibu, zivju parstrade … Labs piemers Somija, kad vajadzeja somi varonigi cinijas par savas zemes brivibu nevis tik dancoja pa virsnieku ballem , kad pienaca laiks sledza mieru ar savu lielo kaiminu Krieviju. Jau vairak par puss gadsimtu somi, veido normalas savstarpeji cienosas attiecibas un izdevigi tirgojas ar PSRS un Krieviju un Somijas valsts kase ieplust miljardi. Vai tad Somijai kura nemaz nav NATO dalibvalsts sadarbiba ar Krieviju nodarijusi ko launu ? Tiesi otradi ka ekonomiski ta politiski somiem normalas attiecibas ar visiem kaiminiem nesusas tikai labumu. Kamer musmajas nacionalmarasma un nabadziba sligstosaja zemite nevar sagrabinat paris santimus :):):) piensaimniekiem lai tie galigi nenoietu pa burbuli. Iemacieties sadzivot ar saviem kaiminiem nevis ka paklausigi sunisi visu laiku pildat aizokeana Bosu majasdarbus. Lielajam aizokeana Bosam dzili nosplauties par LR piensaimniecibu un ne tikai, galvenais lai paklausigie suni smilkstetu tad kad vajag. Jau divdesmit piecus gadus neatkarigi saciet beidzot domat ar savu galvu ka to dara somi. Have a nice day !

  3. valstij jāpiemaksā – tas nozīmē, ka jāmaksā no nodokļu maksātāju kabatas. Bet ja kāda nozare nevar sevi uzturēt, tad vaina meklējama tās iekšienē. Un tāds tirgus, kāds tas ir pašreiz, arī paliks, uz atgriešanos Krievijā nav ko cerēt. Tad varbūt tā ir vienkārša pārprodukcija, kura nevienam nav vajadzīga? Tad vajag samazināt ražošanu

    • Tieši tā, Latvijā pašnodrošinājums ar pienu ir 140%, šobrīt tas tirgus ir tāds, ka tie liekie 40% eksporta tirgos nevienam nav vajadzīgi.

  4. kam vajadzīga tik milzīga piena razošana, ka nav kur likt? Kaut kas ar to lauksaimniecību nav īsti labi, pārtikas cenas aug un aug, zemnieki to vien dara, kā brēc par subsīdijām, kompensacijām, atbalstu u.t.t. Bet lielajos veikalos vasaras vidū dilles no Gruzijas un kāļi no Holandes, jo, redziet, latviešu zemniekiem nekas neatmaksajas audzēt. Tad kapēc gan viņi būtu jābalsta? Ja neatmaksājas, tad iestādam kārklus pa visu Latviju un miers!

    • Ar tām cilvēku smadzenēm tiešām nav kārtībā,jo tirgotāji un pārstrādātāji grib labāk pelnīt kā ražotājs

  5. kādas valsts piemaksas vēl ?? Atbildēt

    Ja es to pienu nedzeru, tad man nav nekas no savas nodokļu naudas nevienam jāpiemaksā !!!
    Īpaši vēl, ka piens veikalā paliek tikai dārgāks un ūdīgāks !

  6. Cik ilgi ZM nejēgas vēl ņirgāsies par zemniekiem? Bet lielveikalā piena produktiem cena pieaugusi!Nav jāmaksā no budžeta, bet zemniekiem jāatdod visa ES paredzētā nauda, kura tiek šķērdēta un dalīta ministrijas un tai pietuvināto draugu pulkā. Pašlaik zemnieki saņem mazāk nekā tas bija latos. Varbūt kāds no no tiesību sargājušām iestādēm beidzot painteresēsies, kas notiek ?

  7. Lielražošana piena nozarē bankrotē, tas nu ir acīmredzams. Izdzīvos tie, kas paši slauks un apkops govis, paši gādās lopbarību un turēsies tālāk no bankām, tas ir tie, kuri iztiks bez algota darbaspēka un
    lieliem kredītiem. Bet tas nozīmē, ka valstī pārsvarā būs nelielas piena fermas, kā citur Rietumeiropā. Te nav ne krīzes, ne Krievijas tirgus ietekme, bet ir vienkārša piena pārprodukcija Eiropā un šādos apstākļos arī tirgus likumi darbojas – jo vairāk saražotās produkcijas, jo zemāka tās cena. Tikai mūsu ierēdņiem to ir visai grūti saprast. Sacēla monstrus priekš simtiem govju ar robotiem un nezin vēl ko, bet nepadomāja, ka tāda ražošana ir super dārga (pašizmaksa ap 30c/l), bet Eiropa jau tādēļ nenāks jūs glābt. Tāpēc jau viņi iesaka – dariet ko citu!

  8. Nu lauksaimniekiem jau subsīdijas ir domātas, kritisku situāciju atbalstam, bet vispār jau: ko sēsi, to pļausi- respektīvi vai vajadzēja ieviest embargo ar Krieviju, tas tā pārdomām!

  9. Ja valsts piemaksās 7 centus,tad 6 centus sev ķešā iebāzīs pārstrāde.Tā jau ir bijis.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+