Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
27. septembris, 2012
Drukāt

Pienu slauc vairāk, nekā gaidīts


Foto - LETAFoto - LETA

Zemkopības ministrijas (ZM) paziņojums par negaidīti labu piena kvotas izpildi, kas kvotas pārpildītājiem nākamajā gadā var izvērsties ar lielu soda naudas maksāšanu, radījis lielu satraukumu lauksaimniekos. 


 

“Patlaban atrodos Nīderlandē, pērku telītes. Savai kvotai rūpīgi sekojam līdzi. Uzskatu, ka kvotas pārsniegšanas gadījumā valstij vajadzētu maksāt soda naudu, jo saražotais piens nozīmē ieguldījumu tautsaimniecībā, eksportā. Esmu dzirdējusi, ka Polijā valsts pat rosina piena ražotājus pārsniegt kvotu, lai 2015. gadā, kad tās atcels, zemnieki būtu konkurētspējīgi,” vakar pa tālruni teica Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas vadītāja Ieva Rutkovska.

Savukārt Sventes pagasta “Stārķu” saimnieks un SIA “Latvijas piens” līdzīpašnieks Roberts Jonāns jau pērn pārsniedza piešķirto kvotu par četriem procentiem. “Neviens regulu nav atcēlis un likumus nemainīs. Mēģināšu regulēt lopu skaitu vai arī, ja cena nesaskries debesīs, pirkšu piena kvotu. Tomēr vēlos sagaidīt gada beigas un veikt rūpīgus aprēķinus,” tā “Stārķu” saimnieks.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāve Krista Garkalne vakar uzsvēra – valstij ir jāprasa papildu kvotas.

Savukārt ZM aicina rūpīgi sekot līdzi kvotas izpildei ikvienu no aptuveni 10 000 piena kvotas īpašniekiem. ES noteikumi paredz, ka soda nauda par kvotas pārpildi ir jāmaksā tad, ja valsts pārsniedz visu tai piešķirtās piena kvotas daudzumu. Tad šo soda naudu – 19,6 santīmus par pārsniegto kilogramu piena – vispirms samaksā valsts, kas to vēlāk piedzen no “grēkojošajiem” zemniekiem.

Kāda ir situācija patlaban? ZM teic, ka salīdzinājumā ar aizvadīto kvotas gadu piena kvotas izpilde patlaban ir pārsniegta par 0,3%. Lauksaimniecības datu centrā vakar apstiprināja – pēdējos divos mēnešos darījumu skaits ar kvotām ir dubultojies. Kvotas pārdodot gan lielie, gan arī mazie piena ražotāji.

 

Sazinoties ar pārdevējiem, noskaidroju, ka pircēji ir gatavi par vienu tonnu kvotas maksāt Ls 20 – 30, bet pārdevēji dažkārt prasot pat Ls 70 – 80 par tonnu. Agrāk vienas kvotas tonnas cena bija Ls 10 par tonnu.

 

ZM vēl šā gada aprīļa beigās neparedzēja piena kvotas pārsniegumu, jo agrākajos gados līdz tās izpildei aizvien pietrūka vismaz 10%. Patlaban situācija ir strauji mainījusies, taču tikpat ātri izpilde var sarukt otrajā kvotu pusgadā, kad kā katru gadu pirms teliņu atnešanās samazināsies izslaukums, norāda ZM preses sekretāre Dagnija Muceniece.

 

Uzziņa. Piena kvotas

ES izveidoja 1984. gadā ar mērķi stabilizēt piena cenu, uzlabot konkurētspēju un dzīves līmeni,

sākotnēji Latvijai piešķirtās piena kvotas daudzums bija 695 395 tonnas, patlaban tās ir 773 399 tonnas, tostarp 754 785 tonnas piegādes kvota un 18 614 tonnas – tiešās tirdzniecības kvota,

kopš 2009. gada saskaņā ar ES regulu ik gadu piena kvota dalībvalstīm tiek palielināta par 1%, bet to 2015. gadā to atcels,

Latvijā ik mēnesi piegādātā piena daudzums salīdzinājumā ar iepriekšējā kvotas gada pirmajiem pieciem mēnešiem aug vidēji par 10%,

2011./2012. kvotas gadā piegādes kvota izpildīta par 92%, bet tiešās tirdzniecības piena kvota – par 78,7%.

 

Viedoklis

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma: – Piena ražotāji zina, kas viņiem draud kvotas pārsniegšanas gadījumā, ja ir pārsniegta visai valstij piešķirtā piena kvota. Mēs esam ievadījuši sarunas ar Eiropas Komisiju par piena kvotas palielināšanu. Jāņem vērā, ka citas valstis par piena kvotas pārsniegumu maksā simtus miljonus eiro, tāpēc ir maz cerību, ka pārsnieguma gadījumā Latvijai soda naudas nebūs. Latvija nevar prasīt no citām valstīm atšķirīgus nosacījumus. Patlaban mēs nevaram paredzēt, vai valsts kopējo kvotu pārsniegs vai nepārsniegs. Iespējams, lai neciestu tie ražotāji, kas ražo augstas kvalitātes pienu, vajadzētu stingrāk vērtēt piena kvalitāti.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+