Pienvedēja kucītes pēcteči – raselterjeri. Čakli palīgi medībās! 0
Teksts: Kate Šterna
Džeka Rasela terjeru šķirnes pamatlicējs ir mācītājs Džons Rasels (John “Jack” Russell – 1795 – 1883). Viens no mērķiem bija radīt suni, kuru būtu viegli atšķirt no zvēra, tādēļ bija vajadzīgi pamatā balti eksemplāri vaislai. 1819.gadā mācītājs no pienvedēja iegādājās kucīti vārdā Trampa. Aprakstā tika teikts, ka viņai bija mazi plankumi ap abām acīm un abām ausīm un viens neliels plankums pie astes pamatnes. Suns ticis izmantots medībās tieši tā, kā terjeram pienākas. Trampa bija mācītāja Džona Rasela iemiesots terjera ideāls un kļuva par šķirnes māti. Praktiski visu mūsdienu Džeka Rasela terjeri ir cēlušies no mazās, baltās pienvedēja kucītes. Un ļoti daudzi audzētāji izmanto viņas vārdu audzētavu nosaukumos, vai kucēnu dokumentos.
Kā jau darba šķirnes, 200 gadu laikā Parsona un Džeka Rasela terjeri vizuāli nav īpaši mainījušies. Tikai pēdējos gadu desmitos, kad aizvien lielākam cilvēku skaitam rodas vēlme piedalīties suņu izstādēs arī mazie baltie terjeri izpelnījušies daudzējādā ziņā nevēlamu uzmanību. Medībās šie suņi nepiedalās. Līdz ar to ļoti ātri zūd iemaņas un nākamajās paaudzēs arī instinkti atrofējas. Ir atsevišķas terjeru līnijas, kur suņu kājas ir garākas, krūtis lielākas, jo tā tagad ir modē… Izstāžu Parsona Rasela terjeri nereti jau pārsniedz standarta izmēra augšējo latiņu. It kā smuki, bet, raugoties no darba specifikas viedokļa, nepieņemami. Parsona un džekrasela krūškurvis skaitās pareizs, ja to var apķert ar divām rokām (vidēji lielām).
Dziļākas un platākas krūtis nedrīkst būt! Suns nevar būt lielāks par lapsas alas diametru, jo vienkārši tajā iesprūdīs. Maldīgs ir uzskats, ka sunim būtu jārokas pa alām, lai tiktu pie lapsas. Sunim ir jābūt tik lielam, lai brīvi ieietu un manevrētu alās, pēc iespējas ātrāk sameklējot lapsu un izdzenot to ārā. Tāpat Džeka Rasela vai Parsona Rasela terjeram nav vajadzīgs arī liels spēks. Tikai prāts, viltība un veiklība, jo nekad šiem suņiem netika uzlikts pienākums nokost zvēru un izvilkt no alas. Suns, kurš kož, vai nogalina medījumu vecos laikos tika uzreiz izslēgts no vaislas darba. Pats Rasels lepojās ar to, ka viņa terjeri ne reizi neesot nogaršojuši asinis. Šie terjeri ir pietiekami uzstājīgi un pārliecinoši, lai arī bez košanas izdzītu zvēru no alas.
PILNU RAKSTU LASI ŽURNĀLA MEDĪBAS JAUNĀKAJĀ NUMURĀ VAI E-IZDEVUMĀ
