Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. oktobris, 2013
Drukāt

NEPLP: Latvijas likumi atļauj kanālus slēgt par sīkumiem, bet ne par lieliem pārkāpumiem


Lietuva_5

NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska deputātus informēja, ka padomes locekļi iepazinušies ar skandālu izraisījušā raidījuma “Cilvēks un likums” saturu un nolēmuši uzsākt administratīvo procesu. Tā ietvaros padome pieprasījusi skaidrojumu no PBK, kā arī lūgusi Lietuvas vēstures ekspertu vērtējumu. “Notikušajā varētu būt saskatāms arī Krimināllikuma pārkāpums – naida kurināšana. Tādēļ esam lūguši atzinumu arī no krimināltiesību ekspertiem. Pēc tā saņemšanas, kas gaidāma pēc divām nedēļām, lemsim par vēršanos Drošības policijā,” teica Dulevska. Viņa arī skaidroja, ka lietas izskatīšanu padomei traucē virkne juridisku neskaidrību. Proti, ja pārkāpums ir izdarīts Lietuvā, bet kanāls reģistrēts Latvijā, tad kuras valsts likumu priekšā vainīgajiem būtu jāatbild? Tāpat NEPLP radusies virkne neskaidrību apraides atļauju izsniegšanā, kas ļauj PBK raidīt Lietuvā.

Taču pat gadījumā, ja izdosies atšķetināt visas neskaidrības un pierādīt, ka PBK pārkāpis krimināllikumu, tas nebūt nenozīmē, ka kanālam varētu liegt pārraidīt Latvijā vai Lietuvā. Šis gadījums atklāj kārtējo paradoksu Latvijas normatīvo aktu sistēmā. Proti – likums ļauj televīzijas kanālu slēgt par salīdzinoši nelielu pārkāpumu (piem., subtitrēšanas prasību neievērošana, slēptā reklāma), bet tajā pašā laikā kriminālpārkāpums, kas ir daudz smagāks nodarījums, likuma izpratnē nav iemesls kanāla slēgšanai.

NEPLP pārstāvji arī nevarēja atbildēt uz deputātu jautājumu, kad pēdējo reizi veikts PBK satura pilns monitorings, vien to, ka septembrī izskatīta sūdzība par kādu konkrētu raidījumu. NEPLP padomes loceklis Dainis Mjartāns taisnojās, ka Monitoringa centrs esot pārslogots ar radiokanālu novērošanu un nevarot pilnvērtīgi pievērsties televīzijas kanāliem. Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) šādu atrunu uzskatīja par nepamatotu un atgādināja, ka Saeima ir piešķīrusi papildu finansējumu monitoringa veikšanai.

Arī vairākums citu Cilvēktiesību komisijas deputātu aicināja NEPLP būt izlēmīgai un aktīvai. Citās domās bija vienīgi Boriss Cilevičs (“SC”), kurš aicināja uz šo lietu skatīties mazāk emocionāli un vairāk juridiski un brīdināja, ka pārāk stingras sankcijas pret PBK varētu novest Latviju pie kārtējās zaudētās lietas Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Nesen ECT kādā spriedumā esot norādījusi, ka vārda brīvība jāievēro arī gadījumā, ja sabiedrības vairākumam paustā informācija šķiet nepatīkama un šokējoša. Cilevičs arī atgādināja franču filosofa Voltēra vārdus: “Es nepiekrītu jūsu viedoklim, bet esmu gatavs atdot savu dzīvību par jūsu tiesībām to paust.” Citi deputāti gan aizrādīja, ka šis citāts bieži vien tiek piemērots vienpusēji. “Ar ko atšķiras vienas totalitāras varas meli no otriem? Ja kāds nacistiskās Vācijas atbalstītājs noliegtu holokaustu un apgalvotu, ka ebreji paši šāva citus ebrejus, tad diez vai ebreji uz šo jautājumu skatītos juridiski un bez emocijām. Tādēļ es aicinātu šoreiz saprast lietuviešus un baltiešus kopumā, kuriem padomju režīma stila melu kampaņa izraisa līdzīgas emocijas,” teica Janīna Kursīte (“Vienotība”). Cilevičam uz to vairs nebija ko piebilst.

Interesanti, ka uz šo sēdi nebija ieradies NEPLP­ priekšsēdētājs Ainārs Dimants. Līdzīgi viņš rīkojās arī pagājušonedēļ, kad komisija skatīja jautājumu par virszemes televīzijas bezmaksas apraidi. Šoreiz komisijas vadītāja to neatstāja bez ievērības. Pats Dimants, kuru vēlāk sazvanīju, paskaidroja, ka tajā laikā vadījis komunikācijas zinātnes lekcijas studentiem augstskolā “Turība”. Viņš jau semestra sākumā informējis deputātus par savu lekciju grafiku un arī konkrētajā gadījumā e-pasta sarakstē norādījis, ka par NEPLP sagatavoto kopīgo nostāju informēs citi padomes locekļi. “Par priekšsēdētāju mani ievēlēja nevis parlaments, bet pārējie padomes locekļi, un mums ir zināma darba plānošana – kurš uz kurieni iet un ko pārstāvēs. Šajā konkrētajā gadījumā no komisijas puses nebija nekādas īpašas prasības pēc NEPLP priekšsēdētāja klātbūtnes. Ja tādas būtu bijušas, es savu lekciju grafiku varētu arī pamainīt,” teica Dimants, piebilstot, ka viņa pamatdarba pienākumos neietilpst obligāta komisijas sēžu apmeklēšana.

Kamēr latvieši vēl gaida ekspertu atzinumus, lietuvieši rīkojas. Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK) piektdien vērsās Viļņas apgabaltiesā ar lūgumu sankcionēt lēmumu uz trim mēnešiem apturēt Krievijā veidoto PBK pārraižu translēšanu. Savukārt pirmdien Viļņas administratīvā apgabaltiesa uz trim mēnešiem aizliegusi Lietuvā raidīt PBK programmas, kas nav veidotas ES. Lielu daļu šīs televīzijas satura veido Krievijas raidījumi. Tikmēr portāls “Delfi.lt” vēsta, ka Krievijas televīzijas Pirmajā kanālā raidījums “Cilvēks un likums” turpina provocēt lietuviešus. Šoreiz apgalvots, ka Lietuva, kas “divus gadsimtus piederējusi Krievijas impērijai”, aizmirsusi, ka par Viļņas novada atgūšanu tai jāpateicas Maskavai. Viļņas novadu, kas no 1919. gada līdz 1939. gada septembrim ar īsu pārtraukumu 1920. gadā piederēja Polijai, Lietuva atguva pēc līguma ar Padomju Savienību, taču drīz pēc tam valsts nonāca padomju okupācijā.

Pievienot komentāru

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+