Mobilā versija
0.0°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
22. jūlijs, 2016
Drukāt

Vārdadienu kalendārā atrod vietu vienai Brīvei, bet 24 Anneles paliek bešā (8)

Foto: LETAFoto: LETA

“LA” lasītāja rīdziniece Annele Liepa ļoti lepojas ar savu latvisko vārdu un pauž nožēlu, ka tas nav atrodams kalendārā. Kundze pieņem gan sveicienus 26. jūlijā, kad vārdadienas svin Annas, taču uzsver, ka ir Annele. Viņa jautā, kā panākt, lai kalendārā iekļautu kādu jaunu vārdu, un kas par to lemj.

Ikviens, kurš vēlas, lai viņa vārds parādās kalendārā, tiesīgs rakstīt iesniegumu Valsts valodas centra (VVC) Kalendārvārdu ekspertu komisijai. Tās sēdes tiek sasauktas pēc nepieciešamības, bet ne biežāk kā reizi trijos gados, kad izvērtē iesniegumus un pēc noteiktiem kritērijiem apstiprina jaunu personvārdu iekļaušanu oficiālajā kalendārvārdu sarakstā.

Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati, patlaban Latvijā ir 24 Anneles. Tajā pašā laikā, piemēram, kalendārā iekļauto vārdu Anšlavs un Brencis patlaban nes tikai pa vienam cilvēkam. Arī pirms diviem gadiem kalendārā iekļautais vārds Brīve ir tikai vienai personai. Tas apliecina, ka vārda lietojuma biežums jeb vārda nesēju skaits nebūt nav izšķirošais kritērijs, pēc kura vadās komisija. Tiek vērtēta vārda cilme, nozīme (ja to iespējams noteikt), labskaņa, tā lietojuma stabilitāte, tradicionalitāte, kā arī atbilstība latviskajai vārddošanas tradīcijai.

Pēdējā ekspertu sēde notika 2014. gada 22. maijā, kad tika nolemts kalendāru papildināt ar pieciem sieviešu vārdiem – Brīve, Daiva, Egle, Liepa un Mare, un trīs vīriešu vārdiem – Enriko, Lūkass, Vigo.

Komisijas ieskatā, arī turpmāk tradicionālajā kalendārā nav iekļaujami vārdi, kuriem tajā jau ir kāds latviskajai vārddošanas tradīcijai vairāk atbilstošs analogs vai kuri uzskatāmi par kāda vārda formas variantiem (piemēram, Pāvels, Martins, Aleksa, Elīze, Keita un Andželika, ja sarakstā attiecīgi ir Pāvils, Mārtiņš, Aleksandra, Elīza, Kate/Katrīne/Katrīna un Angelika), tādēļ šādos gadījumos vārda nesēju skaits nevarot būt izšķirošais kritērijs.

Valsts valodas centra galvenais lingvists un Kalendārvārdu ekspertu komisijas loceklis Agris Timuška teic, ka interese iekļaut jaunus vārdus kalendārā esot visai liela. Gada laikā VVC saņem ap simts iesniegumu ar šādu lūgumu. Pagaidām komisija vēl nevienu vārdu no kalendāra nav izņēmusi. Bijušas diskusijas par vārdiem, kuri ļoti maz izplatīti, piemēram, jau minētais Anšlavs, tomēr, pamatojoties uz latviskumu, nolemts to kalendārā paturēt ar cerību, ka tas piedzīvos popularitātes atgriešanos.

Tā kā visas prasības nav iespējams apmierināt, VVC izveidojis paplašināto vārdadienu sarakstu, kurā ievietoti gandrīz visi ierosinātie personvārdi. Tas radīts, lai vārdi, kuri nav tradicionālajā kalendārā, būtu piesaistīti kādam datumam un tiktu dota iespēja svinēt savu vārdadienu arī daudziem samērā retu vai pat ļoti retu vārdu īpašniekiem, kas pie šādas svinamdienas nebija tikuši. Arī vārds Annele atrodams šajā paplašinātajā sarakstā un liecina, ka vārdadiena šo vārdu īpašniecēm tomēr svinama vienā dienā ar Annām – 26. jūlijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Paplašināto vārdadienu saraksts – latvju slimās fantāzijas DAINU SKAPIS?

  2. Toties mana opja zirgs gan svin savu vārda dienu jo ir -Markuss.

  3. Manai mazmeitai ir skaists vārds Adriana, bet kalendārā ir Adriāna kāpēc manai mazmeitai jābūt kautkādai ānai. Puišu vardi ir normāli ielikti Adrians nevis Adriāns. No kurienes tie āni rodas

  4. Vai tad Anšlavs nav atvasinājums no svešvalodas ?

  5. Nedomāju, ka visus vārdu atvasinājumus arī jāliek kalendārā. Lai arī Brīve ir tikai viena, toties skan daudz labāk par atvasinājumiem. Latvijā daudzi vecāki salikuši saviem bērniem seriālu varoņu vārdus vai iesaukas. Tos visus arī rakstīsim kalendārā?

    • Vilens Vladlenovičs Atbildēt

      “Lai arī Brīve ir tikai viena” – lai Brīvei vienai nebūtu skumji, liksim blakus arī Blīvi un Brīni. A kas? – ne jau jokainajiem vecākiem ar jauko vārdiņu visu mūžu būs jāsadzīvo …

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Es sameklēšu mums darbinieku!

Pašlaik Latvijā trūkst visu kvalifikāciju darbinieku – gan augstākā un vidējā līmeņa, kā arī nepietiek mazkvalificētu darbinieku. To intervijā LTV pirmdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. 60% no aptaujātajiem LTRK biedriem atzinuši, ka saskaras ar darbaspēka trūkumu, 80% uzņēmēju pauduši atbalstu ārvalstu studentu iesaistei Latvijas darba tirgū. 90% aptaujāto uzņēmumu uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuru trūkst visvairāk. Viņš minēja, ka, piemēram, viens no Latvijā straujāk augošajiem sektoriem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) joma. Būtu nepieciešams, lai augstskolu IKT jomā ik gadu pabeigtu ap 3000 jauno speciālistu, taču šobrīd gadā šo specialitāti iegūst vien 500-600 absolventi.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+