Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
12. decembris, 2012
Drukāt

Pieprasīti – eksakto zinātņu speciālisti

Foto - LETAFoto - LETA

Jauniešu bezdarbs Latvijā nebūt nav lielāks kā pārējās vecuma grupās, un uztraukums par jauno cilvēku nodarbinātības trūkumu varētu būt bijis nepamatoti liels.

 

Tāds bija viens no secinājumiem, kas pagājušajā nedēļā izskanēja konferencē “Ekonomika un izglītība”, kuras galvenais uzdevums bija meklēt veidus, kā panākt, lai profesionālās un augstākās izglītības iestādēs mācītais atbilstu darba tirgus prasībām.

Līdz šim pat Eiropas Komisijas līmenī bieži pausts satraukums par to, ka Latvijā bez darba ir 31 procents jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Eiropas Savienības vidējais rādītājs gan nav daudz mazāks – 22 procenti. Latvijas Bankas pārstāvis Oļegs Krasnopjorovs sacīja: bezdarba līmenis 15 līdz 19 gadus veco jauniešu vidū ir pat 62,5 procenti.

Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka lielākajai daļai jauno bezdarbnieku jāatgriežas skolas skolā. Bija dzirdama pat neapmierinātība par to, ka 15 līdz 19 gadus vecos uzskaita kā bezdarbniekus – šajā vecumā taču jaunietim jābūt skolēnam vai arodskolas audzēknim. O. Krasnoporjovs piekrita un norādīja, ka no 255 000 jauniešu ekonomiski aktīvi ir mazāk nekā puse, pārējie mācās. No ekonomiski aktīvajiem kā bezdarbnieki Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies tikai neliela daļa.

Pēc NVA datiem, jauniešu bezdarbnieku ir tikai 11 procenti, 30 procentus jauno bezdarbnieku saskaitījusi Centrālā statistikas pārvalde. Kāpēc tāda atšķirība ciparos un cik tad jauniešu patiesi ir bez darba – par to O. Krasnopjorovs neņēmās spriest.

Pēc citu runātāju teiktā varēja noprast, ka liela daļa jauniešu, iespējams, strādā ēnu ekonomikā – jo sevišķi tie, kuri ieguvuši vien pamatizglītību.

Pārāk maz jauniešu studē ražošanas tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātiku. Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs teica, ka izstrādāta vidējā un ilgtermiņa darba tirgus prognoze līdz pat 2030. gadam. Prognozēts, ka līdz 2020. gadam iekšzemes kopprodukts varētu pieaugt par 5 procentiem un būs nepieciešami vēl 64 000 jaunu darbinieku. 17 000 jaunu darba vietu radīšoties apstrādes rūpniecībā. Tiek gan arī prognozēts: ja netiks pārveidota izglītības sistēma, būs 20 000 cilvēku darbspējīgā vecumā, kas darba tirgū nebūs pieprasīti neatbilstošās kvalifikācijas dēļ.

Samazināšoties darba vietu skaits lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, taču, tā kā šajā jomā mācās aizvien mazāk jauniešu, pieprasījums pēc lauku un mežu speciālistiem varētu saglabāties. Pēdējā gada laikā arī aizņemto darba vietu skaits visvairāk – par 6,3 procentiem – audzis tieši lauksaimniecības nozarē.

Darba tirgum ik gadu būtu vajadzīgi 340 000 augsti kvalificētu darbinieku, taču Latvijā šādu darbinieku skaits ir zem 
300 000. Latvijas Izglītības fonda vadītājs Ilgvars Forands pauda, ka mācību iestādes ne vienmēr ņem vērā darba tirgus vajadzības – bieži vien mācību programmas tiek veidotas, ņemot vērā pasniedzēju prasmes, nevis darba tirgus pieprasījumu. Viņaprāt, lai noteiktu mācību iestāžu kvalitāti, nepieciešams izvērtēt tās absolventu likteni – vai viņiem ir darbs, cik lielu atalgojumu viņi saņem.

 

Fakti

2020. gadā darba tirgus jo sevišķi pieprasīs

speciālistus ar augstāko izglītību: inženierzinātnēs, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, veselības aprūpē, sociālajā labklājībā, farmācijā

ar vidējo izglītību: lauksaimniecībā, metālapstrādē, mašīnbūvē u. c., informācijas apstrādē u. c.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+