Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. marts, 2013
Drukāt

Pieredze liecina – atbalsts eiro pieaug pēc tā ieviešanas


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Austrija un Igaunija, kas ieviesušas eiro, pēc teritorijas lieluma, atvērtās ekonomikas un vēl pēc citiem nosacījumiem, ir līdzīgas Latvijai. Tomēr ir arī daudz atšķirīga. Piemēram, Igaunijā nebija “Parex bankas” bankrotam līdzīga notikuma, valsts bija izveidojusi naudas rezerves.

 

Bet Austrijai, kas bija starp pirmajām eiro ieviesējām visā ES, nebija kam prasīt padomu un kur smelties pieredzi.

Par abu valstu pieredzi varēja uzzināt un diskutēt Saeimas, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā, Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas aizvadītajā nedēļā Rīgā rīkotajā konferencē “Pieredze un gatavošanās eiro”. Visaugstākā līmeņa Austrijas un Igaunijas ekspertu secinājums – eiro ir iespēja, tomēr tā nav brīnumnūjiņa tautsaimniecības un cilvēku labklājības uzlabošanai.

 

Igaunijas ieguvumi 
un zaudējumi

Plašsaziņas līdzekļos jau daudz stāstīts par Igaunijas ieguvumiem no eiro – investīciju kāpumu par 30%, banku aizdevumu procentu likmju un bez darba esošo cilvēku samazinājums un noguldījumu palielināšanās bankās. Tomēr mazāk runāts par ne tik iepriecinošiem ekonomiskajiem procesiem. Tā saistībā ar samērā lielo gada inflāciju pērn (4,2%) neauga vai ļoti maz kāpa cilvēku pirktspēja, teic Igaunijas Attīstības aģentūras padomes loceklis Raivo Vare.

Nākamais, kas pēc eiro ieviešanas apbēdinājis igauņus, bija cenu noapaļošana, kas Latvijā no kronas būtiski atšķirīgā lata kursa dēļ pret eiro, visticamāk, būs jūtams daudz mazāk. R. Vare teic, ka cenu kāpums bijis vairākas reizes lielāks, nekā oficiāli ziņotie 0,2 – 0,3%.

Viņš vērš uzmanību, ka Igaunijā, tāpat kā Latvijā un citās valstīs, cilvēki eiro dēļ jūt pāridarījuma un netaisnīguma attieksmi. “Vācijā, Somijā, Baltijas valstīs valsts budžeta izdevumu samazinājums uzlika cilvēkiem grūtus pārbaudījumus un viņi tos izturēja. Ļaudis patlaban domā – mums no savas naudas patlaban vēl jāmaksā to valstu, kas neievēroja likumus, piemēram, Grieķijas, parādi. Tas rada negatīvu noskaņojumu, ļoti demotivē. Ja tā turpināsies, tad izveidosies jauna realitāte. Tādā gadījumā labāk ir atrasties eirozonā nekā ārpus tās,” uzskata R. Vare.

Igaunijā pirms eiro ieviešanas to atbalstīja 56%, bet patlaban 67% cilvēku.

R. Vare paredz – Latvija, visticamāk, nākamajā gadā ieviesīs eiro ar nosacījumu, ka nerīkos referendumu par eiro ieviešanu. Tā kā investori Baltijas valstis uzskata par vienu reģionu, tad arī iespējami ātrāka eiro ieviešana Lietuvā reģionam būtu ļoti izdevīga. R. Vare arī pauda šaubas, vai šajā reizē “neiekāpjot” eiro “vilcienā”, Latvija ES neparedzamo procesu dēļ būs gatava to paveikt nākotnē.

 

“Eiro ir jāizmēģina”

Austrija kopā ar Beļģiju, Vāciju, Īriju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Luksemburgu, Nīderlandi, Portugāli un Somiju 1999. gadā ieviesa bezskaidras naudas norēķinus eiro, bet skaidrā naudā ar eiro šajās valstīs norēķinās kopš 2002. gada. Tolaik eiro ieviešanu atbalstīja 52% austriešu, bet 2009. gadā jau 79% šīs valsts iedzīvotāju.

Austrijā pēc Otrā pasaules kara notika ļoti strauja tautsaimniecības izaugsme, austrieši to saistīja ar savas valsts nacionālo valūtu šiliņu. Tomēr vēlēšanās būt klāt visai ES svarīgu samezglojumu risināšanā, ietekmēt ES monetāro politiku lika izvēlēties eiro. Par šādu soli vienojās sociālie partneri – arodbiedrības, darba devēji un politiķi.

Austrija vienotās valūtas ieviešanai gatavojās trīs gadus (Latvijai pēc pozitīvā lēmuma atliks seši mēneši, tomēr jāatceras, ka ir zināma 17 valstu pieredze).

“Krīzes laikā atbalsts eiro samazinājās, tomēr patlaban Austrijā ES kopējai valūtai aizvien ir 66% atbalstītāju,” stāsta Austrijas Bankas prezidents Evalds Novotnijs. Viņš uzsver – eiro ieviešana īpaši svarīga ir mazajām valstīm, kuru nacionālās valūtas var apdraudēt spekulatīvi uzbrukumi, radot valdībām papildu naudas izdevumus.

“Eiro ir jāizmēģina, tad cilvēki tam noticēs. Politiķu pienākums ir izskaidrot eiro piedāvātās iespējas,” drošina E. Novotnijs.

Austrijā pēc eiro ieviešanas inflācija bija zemāka nekā desmit gadus pirms tā ieviešanas. “Man kā ekonomistam eiro ieviešana šķiet svarīga tautsaimniecības ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai,” tā E. Novotnijs. Viņš brīdina – pēc eiro ieviešanas nebūs iemesla ļauties bezrūpībai. E. Novotnijs vienlaikus arī uzsver – eiro ieviešanai ir politiska nozīme, tā aizvien vairāk sasaista ES valstis un simbolizē vienotu Eiropu.

 

Atbalsts eiro kāpšot

EP Informācijas centra preses sekretāre Marta Rībele teic, ka finanšu ministrs Andris Vilks šonedēļ EP ekonomikas un monetāro lietu komitejas sanāksmē, atbildot uz jautājumu, kāpēc Latvijai pievienoties eirozonai patlaban, kad tajā ir visai sarežģīta situācija, norādīja, ka pērn eirozonas valstis spērušas svarīgus soļus reformu virzienā. Viņš uzsvēris – pievienošanās vienotajai valūtai būs spēcīgs tautsaimniecības virzītājs un Latvija nevēlas tērēt laiku un gaidīt.

Patlaban eiro ieviešanu Latvijā atbalstot 33% iedzīvotāju, vēl 33% nav izlēmuši. “Pēc pāris mēnešiem varētu būt 50 pret 50,” piebildis A. Vilks un uzsvēris, ka vissvarīgākā skepse saistīta ar inflāciju. “Inflācija ir vēsturiski zemā līmenī, kur, domājams, paliks ilglaicīgi,” komitejas sanāksmē bažas atspēkojis I. Rimšēvičs.

EP deputāts Krišjānis Kariņš teic, ka diskusijas rezultāts EP komitejā vērtējams kā pozitīvs – diskusijas laikā “valdošie vēji” liecināja, ka EP nav gaidāma nopietna pretestība mūsu valsts uzņemšanai eirozonā. EP ir svarīga loma dalībvalstu ceļā uz vienotās valūtas ieviešanu – tam ir jādod piekrišana, nobalsojot plenārsēdē par atbildīgās Ekonomikas un monetāro lietu komitejas sagatavoto ziņojumu. “Līdz ar to Latvijas finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta tikšanās ar atbildīgo komiteju bija svarīgs pirmais solis tālākajā komunikācijā ar Eiropas Parlamentu par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai,” secina K. Kariņš.

 

 

Eiro ieviešanas kalendārs 
2013. gadā

 

 

 

 

 

 

Mēnesis Pasākumi
Marts Latvija vēršas ar lūgumu Eiropas Komisijā sagatavot konverģences ziņojumu
Aprīlis – maijs EK un Eiropas Centrālā banka sagatavo konverģences ziņojumu par Latviju
Jūnijs

ECOFIN iesaka – aicina Latviju pievienoties eirozonai

ES Padome pieņem politisko lēmumu – aicināt Latviju eirozonā

Jūlijs ECOFIN gala lēmums uzaicināt Latviju eirozonā

 

 

 

 

 

Viedokļi

Krišjānis Kariņš, EP deputāts: “Dalība eirozonā ir veids, kā varam stiprināt mūsu sadarbību ar saviem Eiropas partneriem un daudz efektīvāk ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Kaut Eiropā visas dalībvalstis skaitās vienlīdzīgas, dažas šobrīd tomēr ir vienlīdzīgākas par citām – valstis, kuras ir eirozonā. Eirozonu valstu vadītāji sanāk kopā, lai apspriestu un izlemtu tieši viņiem interesējošus jautājumus. Kaut gan šie lēmumi neizbēgami ietekmē arī mūs, patlaban mēs pat neesam klāt pie saruna galda, jo atrodamies ārpus eirozonas. Es gribu, lai mana valsts ir pie sarunu galda un var prasīt no grieķiem, spāņiem un itāliešiem to, ko mēs, latvieši, esam paveikuši. Lai viņi nestāsta, ka to nevar izdarīt!”

 

Hermans van Rompejs, ES prezidents: “Latvijas iestāja eirozonā ir gaidīta, un mēs gaidām iespēju pateikt Latvijai, ka laipni to tur ielūdzam. Ja jaunas valstis vēlas iestāties eirozonā, tas apliecina, ka eirozona joprojām ir pievilcīga.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+