×
Mobilā versija
Brīdinājums +15°C
Leontīne, Lonija, Ligija, Leokādija
Trešdiena, 23. maijs, 2018
20. aprīlis, 2018
Drukāt

Piereģistrēs seifus, kontus un kriptovalūtas lietotājus (1)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

"Mērķis ir panākt, lai netīrai naudai ES teritorijā būtu arvien grūtāk," likumdevēju motīvus skaidro Krišjānis Kariņš.

Čaulu jeb pastkastīšu firmas, kas to faktiskajiem īpašniekiem ļauj palikt neatklātiem, vēlas iznīdēt arī Eiropas Parlaments (EP).

Vakar EP plenārsēdē Strasbūrā nobalsoja par ES naudas atmazgāšanas novēršanas direktīvas piektajiem grozījumiem. Noteikumi izstrādāti, reaģējot uz 2015. un 2016. gada terora aktiem Parīzē un Briselē, ka arī Panamas dokumentos atklāto informāciju. Viens no šā likuma līdzautoriem ir EP deputāts Krišjānis Kariņš (Eiropas Tautas partiju grupa jeb EPP).

Krišjānis Kariņš bija ziņotājs un līdzautors direktīvas spēkā esošajai redakcijai un tagad – arī jaunajiem priekšlikumiem. “Likums pastiprinās esošo direktīvu un dos tiesībsargājošajām iestādēm jaunus ieročus cīņai pret noziedzniekiem, kas izmanto ofšorus un dažādas shēmas, lai krāptos ar nodokļu nomaksu,” norāda Krišjānis Kariņš. Izmaiņas nepieciešamas, pirmkārt, tāpēc, ka teroristi iemanījušies izmantot dažas spraugas ES likumdošanā. Otrkārt, digitalizācijas laikmetā grūti kontrolēt naudas plūsmas. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta, bet Eiropas valstīs tādējādi netiek iekasēti līdz pat vienam triljonam eiro ik gadu.

Kādas ir atšķirības no spēkā esošās redakcijas? “Līdz šim patiesā labumu guvēju reģistrā bija jābūt pieejamiem visiem uzņēmumu īpašniekiem, tagad tas tiek papildināts arī ar trastiem (uzticības pārvaldības instruments, ar ko noslēpj patieso īpašnieku – parasti banka sniedz trasta pakalpojumu, pārvaldot klienta līdzekļus – red. piez.). Tie parasti ir Lielbritānijas, Kipras un Maltas veidojumi,” skaidro Krišjānis Kariņš.

Vēl būšot bankas kontu turētāju reģistrs un banku seifu turētāju reģistrs. Tajos gan neuzrādīšot kontu atlikumu, jo reģistrs domāts “Europol” vai citām tiesībsargājošām institūcijām, lai tie varētu atrast, kurās valstīs un kurās bankās aizdomās turamajai personai ir konti vai seifi.

Līdz šim patiesā labuma guvēju reģistrs bija pie­ejams, balstoties uz “leģitīmu interesi”, ko, piemēram, žurnālista pieprasījuma gadījumā katrā dalībvalstī varēja traktēt atšķirīgi. Sarunās par likuma gala tekstu ES Padome piekāpās EP prasībai padarīt patiesā labuma guvēju reģistru publiski pieejamu. Tagad skaidri noteikts, ka reģistram ir jābūt publiski pieejamam, uzsver likumprojekta autors. “Ikviens varēs apskatīties, kas ir uzņēmumu īpašnieki,” viņš apliecina.

“Gatavojot direktīvu 4.variantu, mums pietrūka pieredzes un zināšanu par kriptovalūtas izmantošanu. Katras eiro naudas zīmes ceļš nav izsekojams, bet ir izsekojami finanšu operāciju veicēji. Turpretim kriptovalūtas lietotāji ir pilnīgi anonīmi, bet izsekojams ir katrs darījums, kurā piedalījusies konkrētā valūtas vienība. Kriptovalūtu var pārvērst naudā, mākslas priekšmetos, nekustamā īpašumā, aviobiļetē. Tagad noteiksim, ka katram krip­otvalūtas pakalpojumu sniedzējam, un visbiežāk tā būs banka, ES teritorijā būs jāidentificē klients. Tāpat kā “kazino principā”: var spēlēt ikviens, bet katrs laimesta ieguvējs ir jāpiefiksē,” skaidro Kariņš. Tiesa, šajos gadījumos par finanšu uzraudzību atbildības loks paplašinātos krietni tālāk par bankām un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, “Air Baltic”, kurš pārdod aviobiļetes par bitkoiniem, turpmāk būs jāpārliecinās par pircēja ienākumu avotu.

26. aprīlī EP jaunizveidotajā īpašajā komitejā TAX3 – finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos uzklausīs Latvijas, Igaunijas un Maltas pārstāvjus. TAX3 priekšsēdētāja vietnieks ir Roberts Zīle, tajā strādā arī Krišjānis Kariņš. Komitejā no Latvijas plānots uzklausīt FKTK priekšsēdētāju Pēteri Putniņu, iespējama ir arī ABLV bankas vadības noklausīšanās.

 

 

Būtiskākās izmaiņas:

patiesā labumu guvēju reģistrā jāreģistrē arī trasti,

patiesā labuma guvēju reģistrs būs publiski pieejams,

izveidos bankas kontu turētāju reģistru,

izveidos banku seifu turētāju reģistrs,

atbildību par naudas plūsmu nesīs arī kriptovalūtu pakalpojumu sniedzēji,

labāka trauksmes cēlēju aizsardzība.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. “…netiek iekasēti līdz pat vienam triljonam eiro ik gadu…”
    Šausmas, cik aiziet garām birokrātijas kabatām !!!

Draugiem Facebook Twitter Google+