Mobilā versija
+0.8°C
Andulis, Alnis
Ceturtdiena, 19. janvāris, 2017
8. februāris, 2016
Drukāt

Ko Pierīgas pašvaldības sagaida no jaunās valdības?

Foto - LETAFoto - LETA

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica

Pierīgas pašvaldību vadītāji pagājušajā nedēļā, tiekoties ar premjera amata kandidātu Māri Kučinski, kopīgi centās vienoties par stratēģisko redzējumu un galvenajiem uzdevumiem. Vaicāju Pierīgas pašvaldību vadītājiem, ko viņi sagaida no nākamā valdības vadītāja un ministriem, kā vērtē tikšanos un, ja būtu tāda iespēja, vai viņi šonedēļ balsotu par Kučinska valdības apstiprināšanu.

 

Daiga Jurēvica, Carnikavas novada domes priekšsēdētāja: “Vispirms izsaku gandarījumu, ka Māris Kučinskis šajās saspringtajās dienās atrada laiku tikties ar mums un ka tikšanās notika cerību gaisotnē. Jau janvāra pēdējā nedēļā biedrība “Pierīgas pašvaldību apvienība” iesniedza sešus priekšlikumus jaunās valdības deklarācijai. Rosinājām uzņēmumu ienākuma nodokļa daļēju novirzīšanu pašvaldībām, pilnveidot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, izvērtēt iespējas gan nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus atstāt kā pašvaldību politikas instrumentu, tos neiekļaujot finanšu izlīdzināšanā, gan pirmsskolas izglītības iestāžu algas finansēt no valsts budžeta, kā arī citas izmaiņas. Daudzi valstī pieraduši aiz Rīgas tūliņ piesaukt Pierīgu, sak, tur gan bagāti dzīvo, taču aizmirst, ka īstenībā esam nonākuši neapskaužamā situācijā, jo daļa iedzīvotāju sakarā ar nepietiekamo vietu skaitu bērnudārzos un skolās dodas uz ārzemēm. Carnikavas novadā nav vidusskolas, nepieciešams jauns bērnudārzs, vienīgais, ko šogad spējam, ir sākt projektu izstrādi skolas piebūvei, kur atvērt vidusskolas klases.”

 

Māris Sprindžuks, Ādažu novada domes priekšsēdētājs: “No jaunās valdības gaidām saimnieciskumu. Ne vienmēr izšķirošais ir, kas iegūst atsevišķi – Pierīga vai reģioni. Valstij jāiegūst kopumā, tā ir īstā saimnieciskuma mēraukla. Tagad tā nav. Pierīga jūtas apzagta, piemēram, pagājušajā gadā pašvaldību izlīdzināšanā Ādažu novads kā donors deva 800 tūkstošus eiro, bet šogad no mums paņems divreiz vairāk – 1,6 miljonus. Bet gadā skolēnu skaits vien mūsu novadā aug par 17 procentiem! Nē, mēs neesam pret solidaritāti, piekrītam palīdzēt nabadzīgākajām pašvaldībām. Taču reizē pasakām stingri – nedrīkst ieguldīt naudu pustukšu skolu remontos, labi zinot, ka pēc gadiem šīs skolas likvidēs. Pierīgai naudu ņem nost, tāpēc tā nespēj uzbūvēt nepieciešamos bērnudārzus un skolas. Pierīga un reģioni – taisnība ir kaut kur pa vidu. Kučinskis nāk no pašvaldību vides, ir izpratne un redzējums, ceram uz veiksmi.”

 

Ervins Grāvītis, Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs: “Patika, ka tikšanās laikā Kučinskis solīja maz, katrā ziņā nebūs saukļa “kā var nesolīt!” pārstāvis. Ja vārdi saskanēs ar darbiem, būs labi. Arī Pierīgas problēmas risinot. Nu nav normāli, ka mums nekustamā īpašuma nodoklis ir pat 100 reižu lielāks nekā reģionos. Saulkrastu novadā ir 6200 iedzīvotāju, pēc platības esam pats mazākais novads Latvijā, taču nekustamā īpašuma nodokļos mums jāiekasē tikpat, cik divās Latvijas lielajās pilsētās Rēzeknē un Jēkabpilī kopā. No tā vien saprotams, ka valstī nav vajadzīgā saimnieciskuma.”

 

Karina Putniņa, Baldones novada domes priekšsēdētāja: “Jaunajai valdībai, kuru, cerams, apstiprinās, gribu jautāt – vai tad bērnudārzu pedagogiem algas no valsts budžeta nepienākas? Paši darām, ko varam, pagājušā gada decembrī atklājām bērnudārza piebūvi. Vai es balsotu par jauno valdību? No vienas puses – tie paši vēži citās kulītēs, no otras – kur tad lai ņemam tos briesmīgi gudros, tos briesmīgi varošos ministrus?”

 

Indulis Trapiņš, Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs: “Jaunā valdība, kā tad nu būs? Mums jābūt devīgiem donoriem, bet pašu problēmu atrisināšanai naudas nepietiek. Es esmu piesardzīgais optimists. Mana ticība premjeram un valdībai kopumā veidojas tikai no reāli izdarītiem darbiem. Dzīvosim, redzēsim.”

Pievienot komentāru

Anna Žīgure: Kapu lieta. Latviju padara par apsmieklu (142)Latviju padara par apsmieklu, apspriežot un izmeklējot, kā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie kapavietas.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Augstskolu reforma

Kā intervijā LTV sacījis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, patlaban Latvijā ir ap 900 augstākās izglītības studiju programmu, taču to skaitu vajadzētu konsolidēt līdz 600. Studiju programmas likvidēšot vai apvienošot, ņemot vērā zinātniskos rādītājus, programmu kvalitāti, arī datus par studiju programmu absolventiem – kas ar šiem cilvēkiem notiek tālāk, kur viņi strādā, cik pelna un kādus nodokļus maksā. Turpmākā studiju programmu konsolidācija skaršot atsevišķas valsts dibinātās koledžas, izvērtējot iespējas tās integrēt augstskolās.

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+