Ar kādu mērķi tiek dibināta Pierīgas pašvaldību apvienība? 3
Šodien desmit pašvaldības – Inčukalna, Carnikavas, Ādažu, Olaines, Ķekavas, Baldones, Garkalnes, Ikšķiles, Salaspils un Saulkrastu – pulcējas Pierīgas pašvaldību apvienības dibināšanas sapulcē.
Māris Sprindžuks, Ādažu novada domes priekšsēdētājs: “Ideja par savas organizācijas nepieciešamību, lai aizstāvētu Pierīgas intereses, apspriesta jau diezgan ilgi. Sabiedrībai jāzina, no vienas puses, kāds ir Pierīgas pašvaldību pienesums valstij, no otras – cik neapskaužamā situācijā šīs pašvaldības nonākušas valdības attieksmes dēļ. Sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka Pierīgā dzīvo kā leiputrijā un nav nekādu grūtību. Patiesībā ir ļoti lielas problēmas, īpaši ar bērnudārziem, skolām un ceļiem. Lielākajā daļā Latvijas pašvaldību samazinās iedzīvotāju skaits, daudzas skolas jau slēgtas, daudzām draud tāds pats liktenis, jo nepietiek bērnu. Bet mums tieši pretēji – iedzīvotāju un bērnu skaits strauji pieaug, tik strauji, ka būtu jāceļ jauni bērnudārzi un skolas, jāiegulda ceļu sakārtošanā un citās lietās, taču trūkst līdzekļu. Ādažu vidusskolā iepriekšējā mācību gadā bija 1134 audzēkņi, šajā – jau 1250, pirmās klases vien jau ir septiņas. Un ne jau pirmo gadu pieaugums ir 100 skolēnu, trūkst telpu mācību procesam. Bet pie jaunas skolas netiekam, jo Eiropas nauda skolu būvniecībai nav paredzēta tāpēc, ka Latvijā kopumā skolu ir par daudz. Pie jauna bērnudārza arī netiekam. Varētu būvēt paši, taču pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā pēc jaunā modeļa mums nākamgad jāiegulda daudz vairāk nekā agrāk – 1,3 miljoni eiro. Iznāk, ka mums ņem nost naudu, lai varētu finansēt neefektīvo Latvijas pustukšo skolu sistēmu.”
Daiga Jurēvica, Carnikavas novada domes priekšsēdētāja: “Pašvaldību savienība nav tik stipra, lai spētu aizstāvēt visu pašvaldību intereses. Pierīgas pašvaldību apvienība iestāsies par savām interesēm, tāpat kā to dara Lielo pilsētu asociācija. Dibināšanas sapulcē kopīgi noformulēsim svarīgākās lietas, kurām pēc iespējas ātrāk jāķeras klāt. Ar laiku apvienībai, iespējams, pievienosies vēl trīs Pierīgas novadu pašvaldības – Mārupes, Ropažu un Sējas. Mēs būsim vērā ņemams spēks, ar ko būs jārēķinās gan ministrijās, gan valdībā, gan Saeimā. Pierīgas pašvaldībās jau tā ir liels iedzīvotāju blīvums, taču tas joprojām palielinās un problēmas samilst arvien vairāk. Tā valsts no nākamā gada vairs nepiešķirs līdzfinansējumu ģimenēm, kuru bērni apmeklē privātās pirmsskolas izglītības iestādes, apmaksas jautājums novelts uz pašvaldību pleciem. Bet Pierīgā ir augsta dzimstība, pašvaldību bērnudārzos vietu nepietiek. Nu nedrīkst valsts tā norobežoties, pateikt, ka tā ir pašvaldības funkcija, un viss. Tagad daudz runā par piedāvāto jauno administratīvi teritoriālo reformu. Taču iedzīvotājus neinteresē robežas, viņiem galvenais, lai bērniem būtu nodrošināta vieta bērnudārzā un skolā, turklāt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Lai būtu normāli ceļi, lai būtu pieejami pakalpojumi.”
Indulis Trapiņš, Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs: “Kaut kas taču jādara, mūsu novadā situācija ir dramatiska. 240 bērnu gaida rindā uz vietu bērnudārzā, vidusskolas skolotāju istabā ierīkota klase, jo trūkst mācību telpu, 2009. gadā skolā mācījās 600 audzēkņi, tagad jau 835, pēc pāris gadiem būs jau 950. Bet arvien daudz cilvēku pārceļas dzīvot pie mums, būvē mājas, bet strādāt braukā uz Rīgu. Pie visa tā ļoti ierobežotas iespējas tikt pie Eiropas struktūrfondiem.”
Andis Damlics, Ķekavas novada domes priekšsēdētājs: “Jau gadiem ilgi netiekam pie Ķekavas apvedceļa, transporta plūsmas pārslogo pašvaldības ielas. Iedzīvotāju skaits novadā 2009. gadā bija 20 623, šogad deklarējušies jau 22 788, bet īstenībā dzīvo daudz vairāk, jo daļa nav deklarējušies. Transporta kustība kļūst arvien intensīvāka, bet valsts finansējums pašvaldības ceļiem jau gadiem ilgi ir nemainīgs.”
